Hroniska limfoleikoze

Hroniska limfoleikoze

Pēdējo reizi atjaunināts: 2025-09-03

Hroniska limfocītiskā leikēmija ir audzēja saslimšana, kuras laikā kaulu smadzenēs, asinīs un limfmezglos uzkrājas liels daudzums atipisku, izmainītu balto asins šūnu – netipisku limfocītu.

Kas ir hroniska limfocītiskā leikēmija

Lai saprastu, kā attīstās hroniska limfocītiskā leikēmija, ir jāpārzina asins šūnu veidošanās un tās posmi, kuros iespējama komplikāciju rašanās. Asins sastāvu veido divas galvenās sastāvdaļas: šķidrā daļa jeb plazma un asins šūnas – eritrocīti, trombocīti un leikocīti, kas rodas kaulu smadzenēs. Eritrocīti nodrošina skābekļa transportu no plaušām uz audiem un orgāniem, leikocīti iznīcina patogēnus, bet trombocīti atbild par asiņu recēšanu.

  • Eritrocīti – tās ir diskveida šūnas ar ļoti augstu elastību, spējīgas pārvietoties pat caur ļoti šauriem kapilāriem. Galvenā loma ir skābekļa piegāde audiem un oglekļa dioksīda izvadīšana. Šo funkciju nodrošina hemoglobīns, olbaltumviela, kas piešķir šūnām raksturīgo sarkano toni.
  • Trombocīti – nelielas plātnītes, kas iesaistās asiņu recēšanas procesos. Bojājuma gadījumā tās izveido trombu jeb asiņu kunku, kas nosedz bojāto vietu un samazina asiņu zudumu.
  • Leikocīti jeb baltās asins šūnas veic vairākas būtiskas funkcijas: antivielu ražošanu, patogēnu iznīcināšanu un izmainīto vai mirušo organisma šūnu likvidēšanu. Leikocīti asinīs ir piecos galvenajos tipos, katram savs uzdevums, taču mērķis visiem viens – uzturēt imūnsistēmas darbību.
  • Monocīti – izvada mirušās šūnas un bojātos patogēnus, sintezē vielas ar pretvīrusu un antimikrobiālu iedarbību;
  • Limfocīti – atpazīst un atceras iepriekš sastaptos patogēnus, ražojot pret tiem specifiskas vielas jeb antivielas, kā arī iznīcina paša organisma šūnas, kas kļuvušas bīstamas;
  • Neitrofīli – spēj identificēt un absorbēt patogēnus fagocitozes procesā;
  • Eozinofīli – sniedz aizsardzību pret infekcijām, tajā skaitā pret sēnēm, tārpiem un citiem parazītiem;
  • Bazofīli – piedalās alerģiskās reakcijās un ražo īpašus citokīnus, kas aktivizē citas imūnsistēmas šūnas.

Galvenie asins šūnu veidi

Limfocīti iedalās divās galvenajās kategorijās – B limfocītos jeb B šūnās un T limfocītos jeb T šūnās. T limfocīti pirmie reaģē uz svešķermeņiem, cenšoties tos iznīcināt, kamēr B limfocīti ražo aizsargājošas antivielas. Parasti B limfocītu dzīves ilgums ir robežās no dažām dienām līdz dažiem mēnešiem, pēc tam tie tiek aizvietoti ar jaunām šūnām. Hroniskas limfocītiskās leikēmijas gadījumā šis mehānisms tiek traucēts – B limfocīti netiek iznīcināti, bet uzkrājas kaulu smadzenēs, izspiežot veselās asins šūnas. Šīs patoloģiskās B šūnas vēlāk izkļūst asinsritē, migrē caur asinsvadiem un uzkrājas limfmezglos, aknās un liesā. Slimība biežāk sastopama cilvēkiem vecumā no 50 līdz 70 gadiem. Hroniskās limfocītiskās leikēmijas gaita atšķiras – tā var noritēt lēni vairāku gadu laikā, bet atsevišķos gadījumos agresīvi un izraisīt letālu iznākumu dažu gadu ietvaros. Balstoties uz simptomiem, progresēšanas ātrumu un terapijas efektivitāti, izšķir vairākas šīs slimības formas.

  • Hroniska limfocītiskā leikēmija ar labdabīgu norisi – patoloģisko balto asins ķermenīšu daudzums asinīs palielinās ļoti lēni, simptomi var neparādīties gadiem vai pat gadu desmitiem;
  • Progresējoša hroniskas limfocītiskās leikēmijas forma – nenormālo leikocītu līmenis asinīs ievērojami palielinās vairāku mēnešu laikā;
  • Hroniskās limfocītiskās leikēmijas audzēja forma – ir ievērojami palielināti limfmezgli, bet leikocītu līmenis asinīs nav nozīmīgi paaugstināts;
  • Hroniska limfocītiskā leikēmija ar kaulu smadzeņu bojājumu – šī forma ir reta, tās pazīme ir audzējs, kas pilnībā aizstāj kaulu smadzenes un traucē normālu asins šūnu veidošanos;
  • Hroniska limfocītiskā leikēmija ar palielinātu liesu – šajā gadījumā liesa, kas ir viens no asinsrades orgāniem, kļūst ievērojami lielāka;
  • Hroniska limfocītiskā leikēmija ar paraproteinēmiju – audzēja šūnas izdala neparastus olbaltumus;
  • Prelimfocītiskā hroniskas limfocītiskās leikēmijas forma – asinīs, kaulu smadzenēs, limfmezglos un liesā parādās limfocīti ar spēcīgi izteiktu kodolu, kas parasti nav raksturīgi šīm šūnām;
  • Matušūnu leikēmija – izteikts visu asins šūnu trūkums un palielināts mataino limfocītu skaits. Bieži novēroja lielākus limfmezglus un palielinātu liesu;
  • Hroniskas limfocītiskās leikēmijas T šūnu forma – šī forma parasti norit ātri, ietekmējot ādu, kaulus, imūnsistēmu un centrālo nervu sistēmu.
Parašykite komentarą

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *