HPV DNS tests ir paredzēts augsta riska cilvēka papilomas vīrusa tipu noteikšanai, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi. Tas identificē tādus bīstamus vīrusa paveidus kā HPV 16 un 18, kuri visbiežāk ir saistīti ar onkoloģiskām saslimšanām. Kopumā ir identificēti četrpadsmit HPV tipi ar kancerogēnu potenciālu. Cilvēka papilomas vīrusam kopumā ir vairāk nekā 150 dažādu tipu. Apmēram simts no tiem spēj izraisīt kārpas uz sejas, rokām vai kājām, bet aptuveni četrdesmit tipi var ietekmēt anogenitālo zonu. Zema riska vīrusa tipi galvenokārt izraisa dzimumorgānu kondilomas, savukārt augsta riska tipi mēdz radīt pirmsvēža pārmaiņas – dzemdes kakla displāziju, kas laika gaitā var progresēt līdz dzemdes kakla vēzim.
Kad uzsākt hpv dns testu
- Ieteicams sākt testēšanu, sasniedzot 30 gadu vecumu.
- Testu nepieciešams veikt, ja citoloģiskajā izmeklējumā atklātas novirzes.
- Testēšana nepieciešama pacientiem ar orofaringeālu audzēju: DNS tests nosaka, vai audzējs ir saistīts ar HPV 16, kas var tikt pārnests ar orālo dzimumaktu. Šāda informācija palīdz ārstam izvēlēties atbilstošu ārstēšanu, jo ar HPV saistītiem rīkles audzējiem prognoze mēdz būt labvēlīgāka.
HPV DNS testu ir jāatkārto ik pēc 3–5 gadiem. Personām, kurām iepriekš tests bijis pozitīvs vai kurām ir novājināta imūnsistēma, piemēram, HIV pacientiem, izmeklējums jāveic biežāk, jo organisms nespēj tik efektīvi iznīcināt vīrusu.
Kā tiek veikts hpv dns tests
Dzemdes kakla audu paraugs tiek iegūts ar citoloģisko uztriepi vai biopsiju, pēc tam tas tiek nosūtīts laboratorijai analīzei. Veicot uztriepi, ārsts var uzreiz nozīmēt arī HPV DNS testu. Ja rezultāti atklāj novirzes, bet DNS tests ir pozitīvs, ārsts veic papildu biopsiju, kuru izvērtē histopatologs, lai izslēgtu ļaundabīgu audzēju.
Hpv testēšanas posmi
Pirms hpv testa
Lai nodrošinātu ticamus rezultātus, pacients nedrīkst iesaistīties aktivitātēs, kas varētu ietekmēt testu. Testu nav vēlams veikt menstruāciju laikā. Tāpat vismaz divas dienas pirms izmeklējuma jāizvairās no dzimumakta, lubrikantu vai maksts skalošanas lietošanas, kā arī svecīšu, spermicīdu vai kontracepcijas gēlu izmantošanas.
Hpv testēšanas laikā
DNS testa paņemšana notiek tāpat kā citoloģiskās uztriepes laikā. Pacients ieguļas uz muguras ar kājām balstos. Speciālists ievieto makstī spoguli, lai labāk apskatītu dzemdes kaklu un paņemtu paraugu DNS analīzei.
Pēc hpv testa
Pēc parauga noņemšanas var atgriezties ikdienas nodarbēs. Ārsts nosaka laiku atkārtotai vizītei, kurā izskaidro testa rezultātus, kas var būt gan pozitīvi, gan negatīvi.
Hpv testa rezultāti – kā tos saprast
- Pozitīvs rezultāts nozīmē, ka noteikts augsta riska HPV, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi. Tomēr tas nenozīmē, ka vēzis uzreiz ir attīstījies. Pozitīvs rezultāts norāda uz iespējamām riska situācijām. Pēc gada ieteicams veikt atkārtotu testu, lai pārliecinātos, vai infekcija saglabājas, kā arī noteiktu citas iespējamās izmaiņas.
- Negatīvs rezultāts nozīmē, ka augsta riska HPV nav konstatēts, tādējādi nav paaugstināts dzemdes kakla vēža risks. Ieteicams savlaicīgi saņemt profilaktisko vakcināciju pret HPV.
Pēc HPV testa ārsts var ieteikt šādus risinājumus:
- Atkārtotas pārbaudes: personām, kas vecākas par 30 gadiem un kuriem nav noviržu citoloģiskajā uztriepē vai HPV tests ir negatīvs, testu atkārto ik pēc 3–5 gadiem.
- Kolposkopija: ja citoloģiskajā rezultātā novērojamas patoloģiskas izmaiņas, veic kolposkopiju, kuras laikā iespējams paņemt biopsiju no aizdomīgām vietām.
- Ķirurģiska iejaukšanās: ārsts var izņemt patoloģiskas šūnas vai audus, lai nepieļautu pirmsvēža displāzijas pāreju vēzī.
Biežāk uzdotie jautājumi
- Vai seksuāli transmisīvo infekciju izmeklējumi var noteikt arī HPV? Parasti šie testi HPV neatklāj. Parasti šādas analīzes veic, pārbaudot asins vai citus organisma šķidrumus, kamēr HPV noteikšanai nepieciešams šūnu paraugs tieši no dzemdes kakla. Tomēr vienā vizītē iespējams veikt gan seksuāli transmisīvo infekciju, gan HPV DNS testu.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
