Hašimoto slimība jeb hronisks limfocītiskais tireoidīts rodas, kad imūnsistēma uzbrūk vairogdziedzerim, nelielai dziedzerim kakla apakšdaļā, izraisot iekaisumu. Vairogdziedzeris ir endokrīnās sistēmas sastāvdaļa, kas izstrādā hormonus, kuri nepieciešami dažādām organisma funkcijām. Iekaisuma rezultātā bieži attīstās hipotireoze, kad vairogdziedzera aktivitāte kļūst nepietiekama. Visbiežāk šī saslimšana skar vidēja vecuma sievietes, taču slimība var parādīties gan sievietēm, gan vīriešiem jebkurā vecumā. Lai diagnosticētu slimību, ārsts izvērtē vairogdziedzera funkciju. Biežākais ārstēšanas risinājums ir hormonu aizvietojošā terapija.
Simptomi
Sākotnējās stadijās Hašimoto slimības pazīmes var būt nemanāmas. Tomēr pacienti var pamanīt priekšējās kakla daļas pietūkumu jeb strumu. Šī hroniskā iekaisuma slimība attīstās pakāpeniski un ar laiku bojā vairogdziedzeri, samazinot hormonu līmeni asinīs. Starp iespējamiem simptomiem var būt:
- locītavu sāpīgums un stīvums
- sāpīgas, jūtīgas un stīvas muskuļu sajūtas
- muskuļu vājums
- blāva un sausa āda
- nogurums un nespēks
- paaugstināta jutība pret aukstumu
- aizcietējums
- sejas pietūkums
- lūstoši nagi
- matu izkrišana
- sammiglots mēles izteikums
- neizskaidrojama svara pieaugšana
- spēcīgas vai ilgstošas menstruālās asiņošanas
- atmiņas traucējumi
- depresija
Kad vērsties pie ārsta
Jāapmeklē ārsts, ja tiek novērotas izmaiņas, piemēram, bāla un pietūkusi seja, sausa āda, aizcietējums vai neizskaidrojams nogurums. Papildu piesardzība nepieciešama, ja:
- esat veicis vairogdziedzera operāciju
- esat lietojis antitireoīdos medikamentus vai saņēmis apstarošanu ar radioaktīvu jodu
- esat saņēmis staru terapiju galvai, kaklam vai krūškurvja augšējai daļai
- jums ir paaugstināts asinsspiediens
- saņemat hormonu terapiju hipotireozes dēļ
Cēloņi
Hašimoto slimību izraisa imūnsistēmas darbības traucējumi, kad tā sāk veidot antivielas, kas bojā vairogdziedzeri. Precīzs šī procesa iemesls nav zināms, bet vīrusi un baktērijas tiek uzskatīti par mazpamanāmiem faktoriem, tāpat arī ģenētiskas kļūdas. Papildus tam slimības attīstību ietekmē dzimums, vecums un iedzimtība.
Riska faktori
Pastāv vairāki Hašimoto slimības attīstības riska faktori:
- Vecums. Sievietes slimo biežāk
- Dzimums. Slimība parasti attīstās vidēja vecuma cilvēkiem, bet iespējama jebkurā vecumā
- Iedzimtība. Paaugstināts risks tiem, kuriem ģimenē bijuši vairogdziedzera vai citu autoimūno slimību gadījumi
- Citas autoimūnas saslimšanas. Lielāks risks cilvēkiem ar tādām slimībām kā reimatoīdais artrīts, vilkēde vai 1. tipa cukura diabēts
- Iedarbība uz radiāciju. Pārdzīvots radiācijas apstarojums palielina saslimšanas iespēju
Komplikācijas
Hašimoto slimība var radīt dažādas veselības problēmas, tai skaitā:
- Struma. Iekaisuma rezultātā vairogdziedzeris palielinās, un izteikti liela struma var apgrūtināt rīšanu vai elpošanu
- Sirds veselības traucējumi. Palielinoties zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīnam, pieaug risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, kā arī sirds palielināšanās un nepietiekamības risks
- Psihiskie traucējumi. Cilvēkiem ar Hašimoto slimību iespējama depresija, kas var kļūt izteiktāka laikam ejot, kā arī samazināta dzimumtieksme un citi mentālas veselības traucējumi
- Miksedēma. Negadījumos, kad hipotireoze netiek ārstēta, var attīstīties miksedēma — reta stāvokļa forma ar stipru miegainību, smagu letarģiju un samaņas zudumu. Simptomi var izpausties līdz ar ķermeņa atdzišanu, nomierinošu līdzekļu lietošanu vai infekcijām, un šādā gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība
- Iedzimti defekti. Bērniem, kas dzimuši sievietēm ar neārstētu hipotireozi, ir lielāka iespēja attīstīt veselības sarežģījumus, piemēram, sirdsdarbības, smadzeņu vai nieru problēmas. Sievietēm, kuras plāno grūtniecību un slimo ar šo slimību, ieteicams konsultēties ar ārstu
Diagnostika
Izvērtējot simptomus un pazīmes, ārsts var noteikt papildu pārbaudes, lai izmērītu vairogdziedzera hormonu un tirotropīna (TSH) līmeni. Bieži tiek veikta hormonu un antivielu līmeņa noteikšana asinīs.
Ārstēšana
Hašimoto slimības ārstēšana var ietvert regulāru uzraudzību un ilgstošu medikamentozu terapiju. Citas ārstēšanas iespējas ietver:
- Sintētisko hormonu lietošana. Ja slimība izraisa hormonu trūkumu, tiek nozīmēta hormonu aizvietojošā terapija
- Zāļu devas uzraudzība. Pareizas devas izvēle ir būtiska, tāpēc ārsts sekos terapijas ietekmei un nepieciešamības gadījumā koriģēs zāļu daudzumu
Gatavošanās vizītei
Pirms ārsta apmeklējuma ieteicams veikt šādas darbības:
- Pārliecinieties par iespējamajiem ierobežojumiem pirms vizītes
- Uzzīmējiet sev raksturīgos simptomus
- Sagatavojiet informāciju par savu veselību, tostarp menstruāciju ciklu, libido un izmaiņām seksuālajā dzīvē
- Izveidojiet uzskaiti par visiem lietotajiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem
- Izdomājiet jautājumus, kurus vēlēsieties uzdot ārstam
Vizītes laikā ārsts var uzdot jautājumus par:
- pašreizējām ķermeņa vai veselības izmaiņām
- Jūsu simptomiem
- Simptomu sākuma laiku
- Mainītiem ieradumiem, tostarp seksuālo veselību
- Jaunām psihiskās veselības izmaiņām
- Papildu iespējamiem ārstēšanas veidiem, kurus esat izmēģinājis
- Ģimenes vēsturi, kas saistīta ar vairogdziedzera slimībām
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
