Grūtniecības ilgums un paredzamais dzemdību datums
Grūtniecība ir termins, kas apzīmē sievietes stāvokli aptuveni deviņu mēnešu laikā, kad viņas ķermenī attīstās viens vai vairāki bērni. Parasti dzemdības notiek apmēram 38 nedēļas pēc apaugļošanās vai 40 nedēļas pēc pēdējās menstruācijas. Pasaules Veselības organizācija nosaka, ka normāls grūtniecības ilgums ir no 37 līdz 42 nedēļām. Pirmajā vizītē pie ginekologa ārsts parasti nosaka aptuveno dzemdību datumu (balstoties uz ultrasonogrāfiju) vai aprēķina to, izmantojot pēdējo menstruāciju datumu.
Lai gan paredzamo dzemdību datumu var aprēķināt, faktiskais grūtniecības ilgums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp vecuma, iepriekšējo grūtniecību ilguma un mātes svara dzemdību laikā. Tomēr pastāv arī citi, vēl līdz galam neizprasti faktori, kas ietekmē grūtniecības ilgumu. Pētījumi rāda, ka mazāk nekā 4% dzemdību notiek precīzi noteiktajā dienā, 60% – viena nedēļa no paredzamā datuma un gandrīz 90% – divu nedēļu laikā. Tāpēc, lai gan var aptuveni paredzēt, kad bērns piedzims, precīzi noteikt dzemdību datumu šobrīd nav iespējams.
Grūtniecības noteikšana
Grūtniecību var noteikt, izmantojot grūtniecības testus vai sievietei pašai novērojot simptomus, piemēram, iztrūkstošu menstruāciju ciklu, paaugstinātu bazālo ķermeņa temperatūru, nogurumu, nelabumu un biežāku urinēšanu.
Grūtniecības testi nosaka hormonus, kas ir grūtniecības biomarķieri, un ietver asins vai urīna analīzes klīnikā, kas var noteikt grūtniecību jau 6–8 dienas pēc apaugļošanās. Lai gan asins analīzes ir precīzākas un var agrāk noteikt precīzu hCG (hormons, kas parādās tikai grūtniecības laikā) līmeni, tās ir dārgākas un aizņem ilgāku laiku nekā mājas urīna testi. Var veikt arī klīnisko urīna testu, taču tas ne vienmēr ir precīzāks nekā mājas tests un var būt dārgāks.
Grūtniecības vadība
Grūtniecības laikā jāņem vērā daudzi faktori, no kuriem daudzi ir atkarīgi no individuālās situācijas, piemēram, medikamentu lietošana, svara pieaugums, fiziskās aktivitātes un uzturs.
Medikamentu lietošana grūtniecības laikā
Noteiktu zāļu lietošana grūtniecības laikā var atstāt ilgtermiņa ietekmi uz augli. Zāles, kas ir drošas mātei ar minimālu risku auglim, tiek klasificētas kā A kategorija, savukārt zāles ar pierādītu risku auglim, kas pārsniedz ieguvumu mātei, tiek klasificētas kā X kategorija. Grūtniecei vienmēr jākonsultējas ar ārstu pirms jebkādu medikamentu lietošanas grūtniecības laikā.
Svara vadība grūtniecības laikā
Svara pieaugums ir gandrīz neizbēgama un būtiska grūtniecības sastāvdaļa, kas atšķiras starp sievietēm. Tas ietekmē augļa attīstību – bērna svaru, placentu, asins daudzumu, kā arī tauku un olbaltumvielu uzkrājumus. Pareiza svara vadība ir būtiska, jo nepietiekams vai pārmērīgs pieaugums var radīt komplikācijas, piemēram, nepieciešamību pēc ķeizargrieziena vai gestācijas hipertensiju. ASV Medicīnas institūts iesaka grūtniecības laikā:
- normālam svaram (ĶMI 18.5–24.9): 11–16 kg,
- zemam svaram (ĶMI < 18.5): 13–18 kg,
- liekais svars (ĶMI 25–29.9): 7–11 kg,
- aptaukošanās (ĶMI > 30): 5–9 kg.
Fiziskās aktivitātes grūtniecības laikā
Pētījumi liecina, ka aerobās aktivitātes grūtniecības laikā palīdz uzlabot vai uzturēt fizisko formu un var samazināt ķeizargrieziena risku. Parasti ieteicama regulāra aerobo un spēka vingrojumu prakse grūtniecēm. Sievietes, kuras bijušas fiziski aktīvas pirms grūtniecības un kurām grūtniecība norit bez komplikācijām, var turpināt arī intensīvākas aktivitātes. ASV dzemdību speciālistu un ginekologu koledža uzskata, ka vingrošana nekomplicētas grūtniecības gadījumā ir droša auglim. Tomēr, ja rodas šādi simptomi, ir jākonsultējas ar ārstu:
- asiņošana no maksts,
- elpas trūkums,
- reibonis,
- galvassāpes,
- sāpes vai tūska kājās,
- amnija šķidruma noplūde,
- mazāka augļa kustība,
- priekšlaicīgas dzemdības,
- muskuļu vājums vai sāpes krūtīs.
Uzturs grūtniecības laikā
Uzturs grūtniecības laikā ir būtisks mātes un bērna veselībai. Grūtniecēm ir paaugstināta enerģijas un uzturvielu nepieciešamība.
Piemēram, B9 vitamīns (folskābe) samazina attīstības defektu risku, bet omega-3 DHA ir būtiska smadzeņu un tīklenes attīstībai – tā bērni paši nevar pietiekami saražot, tāpēc to jāsaņem caur placentu vai mātes pienu. Ir arī daudzas citas uzturvielas, kas veicina augļa attīstību. Tā kā ieteikumi var atšķirties, grūtniecēm būtu jākonsultējas ar ārstu vai dietologu, lai noteiktu sev piemērotāko uztura plānu.
