Galvas smaga ir smags trieciens pret ķermeni var izraisīt traumatisku smadzeņu bojājumu. Tas var būt arī rezultāts tādam negaidītam objektam kā lodes vai galvaskausa sadursmei. Vieglas traumas gadījumā smadzeņu šūnas bieži cieš tikai īslaicīgi, bet smagākos gadījumos var tikt bojāti smadzeņu audi, notikt audu plīsumi un asiņošana, kas var izraisīt nopietnas sekas līdz pat nāvei.
Simptomi
Traumatiski smadzeņu bojājumi ietekmē gan fizisko veselību, gan psiholoģisko stāvokli. Slimības pazīmes var parādīties uzreiz pēc traumas, taču dažkārt tās kļūst redzamas tikai pēc vairākām dienām vai pat nedēļām.
1. Viegls traumatisks smadzeņu bojājums
Cilvēki ar vieglu traumu var saskarties ar šādiem simptomiem:
- Galvassāpes
- Slikta dūša vai vemšana
- Nogatava vai miegainība
- Sarežģīta runa
- Reiboņi
- Līdzsvara zudums
- Īslaicīgs samaņas zudums no dažām sekundēm līdz minūtei
- Apjukums bez samaņas zaudēšanas
Personām ar vieglu traumatiska smadzeņu bojājumu iespējamas arī jušanas un domāšanas grūtības, tostarp:
- Jutīguma traucējumi
- Redzes asuma mazināšanās
- Troksnis ausīs
- Mainīta ožas vai garšas uztvere
- Pastiprināta jutība pret gaismu vai skaņām
- Kognitīvie un emocionālie traucējumi
- Garastāvokļa svārstības
- Atmiņas un koncentrēšanās problēmas
- Nomāktība vai trauksme
2. Vidēji smags vai smags traumatisks smadzeņu bojājums
Šo traumu izpausmes var attīstīties no stundas līdz vairākām dienām pēc notikuma. Raksturīgi ir gan fiziski, gan domāšanas traucējumi, piemēram:
- Fiziski simptomi
- Stipras vai pastiprinātas galvassāpes
- Nepārtraukta vemšana vai slikta dūša
- Krampji vai konvulsijas
- Priekšmeta zīlītes paplašināšanās vienā vai abās acīs
- Caurspīdīga šķidruma noplūde no deguna vai ausīm
- Koordinācijas zudums
- Samaņas zaudēšana no dažām minūtēm līdz vairākām stundām
- Pirkstu vai kāju pirkstu vājums vai nespēks
- Nespēja pamosties no miega
- Domāšanas vai emocionāli traucējumi
- Izteikta apjukuma sajūta
- Līdzdalība neparastā uzvedībā, kā trauksme vai agresivitāte
- Runa kļūst neskaidra
- Apziņas traucējumi vai komu attīstība
- Simptomi bērniem
- Mazākajiem bērniem ir grūtāk paust simptomus. Vecāki var pamanīt šādas pazīmes:
- Pārmērīga uzbudināmība
- Izmaiņas ēšanas, miega vai zīdīšanas paradumos
- Samazināta interese par iecienītām rotaļām
- Vāja uzmanības noturēšana
- Stingra raudāšana un grūti nomierināms bērns
- Krampji
- Miegainība
- Nomāktība vai skumja noskaņa
- Mazākajiem bērniem ir grūtāk paust simptomus. Vecāki var pamanīt šādas pazīmes:
Kad vērsties pie ārsta
Ja pēc galvas traumas novērojamas uzvedības izmaiņas, ieteicams konsultēties ar ārstu. Ja parādās kādi traumatiska smadzeņu bojājuma simptomi, nepieciešams nekavējoties vērsties pie neatliekamās medicīniskās palīdzības.
Cēloņi
Traumatiskus smadzeņu bojājumus izraisa trieciens vai galvas vai ķermeņa ievainojums. Tie visbiežāk rodas šādos apstākļos:
- Kritieni
- Satiksmes negadījumi
- Sitis vai vardarbība
- Sporta spēlēs gūtas traumas
- Sprādzienu viļņi un citi ar cīņu saistīti ievainojumi
Riska faktori
Ikviens var gūt traumātisku smadzeņu bojājumu, tomēr priekšnoteikumi pastiprinātam riskam ir šādās grupās:
- Bērni vecumā līdz 4 gadiem
- Jaunieši no 15 līdz 24 gadiem
- Seniori no 60 gadiem un vecāki
- Vīrieši visu vecumu grupās
Sarežģījumi
Traumatiskam smadzeņu bojājumam var būt ilgstošas vai pat paliekošas sekas, kuras var ietvert šādus apstākļus:
- Apziņas traucējumi
- Koma
- Veģetatīvs stāvoklis
- Minimālas apziņas pazīmes
- Smadzeņu nāve
Diagnostika
Lai noteiktu smadzeņu bojājuma raksturu un funkciju traucējumu apmēru, ārsts izmanto dažādas pārbaudes un procedūras. Visbiežāk tiek veikti šādi izmeklējumi:
- Glāzgovas komas skala
- Attēldiagnostika, piemēram, datortomogrāfija vai magnētiskās rezonanses izmeklējumi
- Intrakraniālā spiediena mērītājs
Ārstēšana
Traumatiska smadzeņu bojājuma ārstēšana ir atkarīga no traumas smaguma pakāpes. Ja bojājums ir viegls, ārsts var neparedzēt īpašu terapiju, bet ieteikt atpūtu vai pretsāpju līdzekļus galvassāpju gadījumā. Lielākajai daļai pacientu nepieciešama arī turpmāka novērošana. Smagas smadzeņu traumas gadījumā ārstēšana var ietvert dažādas metodes:
- Zāles
- Lai mazinātu papildu smadzeņu bojājumus, ārsts var nozīmēt medikamentus, piemēram:
- Diurētiskie līdzekļi
- Pretepilepsijas līdzekļi
- Vielas, kas izraisa komu
- Lai mazinātu papildu smadzeņu bojājumus, ārsts var nozīmēt medikamentus, piemēram:
- Ķirurģiska ārstēšana
- Lai novērstu turpmākus bojājumus, ārsts var veikt ķirurģisku iejaukšanos, piemēram:
- Asins recekļu vai hematomu izņemšana
- Asiņošanas apturēšana smadzenēs
- Spiediena mazināšana, kas radies svešķermeņu iedarbības dēļ galvā
- Lai novērstu turpmākus bojājumus, ārsts var veikt ķirurģisku iejaukšanos, piemēram:
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
