Erkinis encefalīts ir vīrusu slimība, kas pārnēsājas cilvēkam pēc inficētas ērces koduma, bet iespējams inficēties arī lietojot nepasterizētus piena produktus no slimajiem dzīvniekiem. Smagas formas gadījumā parādās izteikti simptomi, tomēr bieži slimība norit bez pazīmēm. Šajā rakstā uzzināsiet par erkinā encefalīta izcelsmi, transmisijas mehānismu, izplatības reģioniem, diagnostiku, ārstēšanu un profilakses iespējām.
Kas izraisa erkinu encefalītu?
Erkinu encefalītu ierosina Flaviviridae dzimtas vīruss, kas, nokļūstot cilvēka organismā, bieži neizraisa simptomus. Tomēr smagākos gadījumos vīruss ietekmē centrālo nervu sistēmu, kas var novest pie noturīgiem neiroloģiskiem traucējumiem vai pat būt letāls.
Kā notiek erkinā encefalīta pārnešana?
Galvenais infekcijas ceļš – vīrusa klātbūtne ērces kodumā. Ērce pie ķermeņa var palikt vairākas dienas. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka inficēšanās risks pastāv mežos arī līdz 2000 metru augstumam. Retos gadījumos var saslimt, lietojot nepasterizētu pienu vai tā produktus (piemēram, sieru, pienu) no kazas, aitas vai govs ar infekciju. Erkinu encefalīts no cilvēka cilvēkam netiek pārnests.
Kur erkinis encefalīts sastopams?
Erkinis encefalīts ir izplatīts Latvijā un daudzās Eiropas valstīs. Gadā pasaulē tiek reģistrēti aptuveni 10 000–12 000 slimības gadījumu. Biežākie apvidi:
- Ziemeļ-, Austrum-, Centrāl- un Rietumeiropa, izvēršot Latviju, Igauniju, Lietuvu
- Ziemeļķīna
- Mongolija
- Krievijas Federācija
Latvijā šī slimība ir viena no nozīmīgākajām ērču pārnēsātu slimību draudiem, tāpēc silto mēnešu laikā svarīgi īstenot preventīvus pasākumus. Pirms ceļojumiem vēlams konsultēties ar ārstu par riskiem konkrētajā reģionā, kā arī izvērtēt iespēju vakcinēties.
Erkina encefalīta raksturīgie simptomi
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem inkubācijas periods parasti ilgst 7–14 dienas, bet var būt no 2 līdz 28 dienām. Vairumā gadījumu slimība norit bez simptomiem. Ja tie rodas, izšķir divas fāzes:
- Pirmā fāze (1–8 dienas): raksturīgi peršalšanai līdzīgi simptomi, piemēram, galvassāpes, nogurums, vispārējs nespēks, drudzis virs 38°C.
Aptuveni 15% saslimušo attīstās otrā fāze, kad tiek bojāta centrālā nervu sistēma:
- drudzis virs 40°C
- meningīts ar stiprām galvassāpēm, drudzi, stīvu sprandu
- encefalīts ar apjukumu, miegainību, jušanas traucējumiem
- mielīts (muguras smadzeņu iekaisums)
- radikulīts (nervu sāpju sindroms)
Ja attīstās encefalīts, var rasties paralīze. Mirstības rādītājs smagas neiroloģiskas iesaistes gadījumā sasniedz ap 1%.
Kā notiek erkinā encefalīta diagnostika?
Lai noteiktu diagnozi, ārsts vispirms izvērtē simptomus, noskaidro slimības vēsturi un apskata pacientu. Ja rodas aizdomas par šo slimību, ārsts var jautāt par ceļojumiem, nozīmēt asins vai mugurkaula šķidruma analīzes, lai apstiprinātu vai izslēgtu citus iemeslus.
Kādi ir ārstēšanas paņēmieni?
Specifisku ārstniecisko līdzekļu pret erkinu encefalītu nav. Simptomu mazināšanai un atveseļošanās sekmēšanai ārsts var ieteikt:
- mieru un atpūtu
- pietiekamu šķidruma daudzumu
- bezrecepšu pretsāpju līdzekļus
Smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšana stacionārā. Šādās situācijās nepieciešama specializēta ārstēšana encefalīta, meningīta vai mielīta gadījumā. Ārsts sniedz norādes par terapijas ilgumu un prognozēm pilnvērtīgai izveseļošanās gaitai.
Kā pareizi izņemt ērci?
Ērci ieteicams noņemt pēc iespējas ātrāk, tiklīdz to pamana. Apvienotās Karalistes veselības dienesta speciālisti iesaka rīkoties šādi:
- Nespiediet ērci, lai samazinātu vīrusa izdalīšanās risku.
- Ar pinceti vai īpašu ērču izņemšanas līdzekli satveriet ērci pēc iespējas tuvāk ādai.
- Lēni un vienmērīgi velciet ērci uz augšu, izvairoties no tās daļu palikšanas ādā.
- Pēc izņemšanas koduma vietu apstrādājiet ar ziepēm un ūdeni vai antiseptiķi.
Kā iespējams novērst inficēšanos ar erkinu encefalītu?
Eiropas Zāļu aģentūra ir apstiprinājusi vakcīnu TICOVAC, kas tiek profilaktiski lietota Eiropā jau vairāk nekā 20 gadus. Pasaules Veselības organizācija rekomendē vakcinēties, ja dodaties uz augsta riska reģioniem laikposmā no aprīļa līdz novembrim, jo šajā laikā ērces ir visaktīvākās. Vakcināciju īpaši vērts apsvērt, ja paredzētas tālāk minētās aktivitātes:
- nakšņošana brīvā dabā
- pārgājieni
- medības
- makšķerēšana
- putnu vērošana
Papildus vakcinācijai ir svarīgi ievērot profilakses pasākumus:
- izvairīties no nepasterizētu piena produktu lietošanas uzturā
- apģērbties aizsargājoši: vilkt garas bikses, piedurknes, slēgtus apavus apvidos, kur mēdz būt ērces
- regulāri pārbaudīt ķermeni, apģērbu, mājdzīvniekus un ekipējumu
- ērces izņemt pēc iespējas ātrāk
- pēc aktivitātēm brīvā dabā nomazgāties dušā
Biežāk uzdotie jautājumi par erkinu encefalītu
Kādas ir pirmās pazīmes, kas liecina par inficēšanos ar erkinu encefalītu?
Lielākajai daļai inficēto simptomi neparādās, bet tiem, kam tie rodas, sākumā visbiežāk raksturīgas ir galvassāpes, drudzis, nogurums un vispārējs vājums.
Kāda ir izdzīvošanas iespēja slimojot ar erkinu encefalītu?
Saskaņā ar Encefalīta biedrības datiem nāves risks slimības gadījumā ir mazāks par 2%. Izdzīvošanas iespējas variē atkarībā no vīrusa apakštipa – visbīstamākais ir Austrumāzijas variants. Daudzi pacienti pēc pārslimošanas pilnībā atveseļojas, tomēr daļai attīstās ilgtermiņa sekas kā paralīze, runas traucējumi, nogurums vai kognitīvas problēmas.
Vai erkinis encefalīts sastopams Eiropā?
Erkinis encefalīts izplatīts plašās Eiropas daļās, Ziemeļķīnā, Mongolijā un Krievijā.
Kopsavilkums par erkinu encefalītu
Erkinis encefalīts ir vīrusu infekcija, kuru cilvēks iegūst pēc inficētas ērces koduma vai retāk – lietojot nepasterizētus piena produktus no slimiem dzīvniekiem. Lielākoties slimība norit bez simptomiem, bet, ja tie parādās, sākotnēji tie atgādina saaukstēšanos. Dažiem var attīstīties smagāki simptomi ar nervu sistēmas iesaisti. Simptomu mazināšanai palīdz atpūta, šķidruma lietošana un vieglie pretsāpju medikamenti. Infekcijas risku var samazināt, vakcinējoties pirms apdraudēto teritoriju apmeklējuma un savlaicīgi izņemot ērces no ādas. Pie pirmajām aizdomām par saslimšanu vēlams vērsties pie ārsta, kas sniegs informāciju par turpmāko izmeklēšanu un nepieciešamajiem diagnostikas soļiem.
Ārste un medicīnas zinātņu doktore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dažādās medicīnas jomās. Karīna ir aizrautīga izglītotāja, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai zinātniski pamatotu un viegli saprotamu informāciju par slimībām, to simptomiem, profilaksi un ārstēšanas iespējām.
Karīna Ziediņa ir absolvējusi Latvijas Stradiņa universitāti, bet doktora grādu ieguvusi Heidelbergas Universitātē Vācijā, kur pētīja hronisku iekaisuma slimību mehānismus. Viņa ir strādājusi neatliekamās palīdzības nodaļās, ģimenes ārstu praksēs un specializētās klīnikās, tādējādi ieguvusi plašu klīnisko pieredzi dažādu veselības traucējumu jomā.
