Pēdējie pētījumi liecina, ka zāles, kuras galvenokārt lieto erektīlās disfunkcijas ārstēšanai, var samazināt arī Alcheimera slimības risku. Šis secinājums tika iegūts plaša pētījuma ietvaros, kas tika veikts Londonas Universitātes koledžā Apvienotajā Karalistē, kur vairāku gadu laikā tika analizēti aptuveni 270 000 vīriešu veselības dati. Pētījums bija vērsts uz piektā tipa fosfodiesterāzes (PDE5) inhibitoriem – šo zāļu grupā ietilpst sildenafilis (Viagra), tadalafils (Cialis), vardenafils (Levitra) un avanafils (Stendra). Šīs zāles ir labi zināmas ar spēju uzlabot asiņu plūsmu un ārstēt erektīlo disfunkciju, taču jaunākie dati liecina, ka tās var pozitīvi ietekmēt arī sirds, asinsvadu un kognitīvo veselību.
Pētījumā tika iekļauti 269 725 vīrieši, kuriem laikposmā no 2000. līdz 2017. gadam pirmo reizi tika diagnosticēta erektīlā disfunkcija. Personām ar iepriekšējiem kognitīviem traucējumiem vai demenci dalība netika piešķirta, lai novērtējums par Alcheimera slimības risku būtu precīzāks. Sākotnēji dalībnieku vidējais vecums bija 58,5 gadi, un novērošanas perioda mediāna sasniedza 5,1 gadu. Šajā laikā Alcheimera slimība tika jaunatklāta 1119 vīriešiem. No tiem 749 vīrieši, kuri lietoja PDE5 inhibitorus, saslima ar Alcheimera slimību, kas nozīmē 8,1 gadījumu uz 10 000 riska personu gadiem. Savukārt 370 vīriešiem, kuri šīs zāles nelietoja, uzstādīta Alcheimera diagnoze, incidentu biežumam sasniedzot 9,7 gadījumus uz 10 000 cilvēku gadiem.
Pētījuma dati parādīja, ka vīrieši, kuri sāka lietot PDE5 inhibitorus, būtiski retāk saslima ar Alcheimera slimību salīdzinājumā ar tiem, kuri šīs zāles nelietoja. Proti, atklājās, ka PDE5 inhibitoru lietotājiem Alcheimera slimības risks bija par 18 procentiem zemāks; šis rādītājs, kas medicīnā tiek dēvēts par riska koeficientu, sasniedza 0,82. Riska koeficients pētījumos kalpo, lai salīdzinātu konkrēta notikuma iespējamību starp divām grupām. Tādējādi šajā pētījumā attiecība 0,82 nozīmē, ka PDE5 inhibitoru lietotājiem risks saslimt ar Alcheimera slimību bija par 18 procentiem mazāks, nekā tiem, kuri nelietoja attiecīgās zāles. Vērtība, kas ir mazāka par 1, norāda uz samazinātu risku, savukārt lielāka par 1 – uz paaugstinātu risku.
Zīmīgi, ka novērotā aizsargājošā iedarbība bija saistīta arī ar lietoto PDE5 inhibitoru daudzumu. Tiem vīriešiem, kuriem izrakstīts vairāk nekā 20 šo zāļu receptes, Alcheimera slimības risks vēl vairāk samazinājās. Personām ar 21–50 saņemtām receptēm riska koeficients bija 0,56, bet tiem, kuriem izrakstītas vairāk nekā 50 receptes – 0,65.
Pētījumos ar dzīvniekiem apstiprinājās, ka PDE5 inhibitori labvēlīgi ietekmē smadzeņu darbību – piemēram, sildenafilis uzlaboja atmiņu, kognitīvās funkcijas, kā arī veicināja sinapšu plastiskumu (neironu savienojumu pielāgošanās spējas) un mazināja amiloīdu plātnītes, kas saistītas ar Alcheimera slimību. Līdzīgas pozitīvas izmaiņas tika novērotas arī ar tadalafilu. Tomēr rezultātu attiecināšana uz cilvēkiem joprojām ir izaicinājums, tāpēc, lai apstiprinātu iespējamo ieguvumu cilvēku populācijā, nepieciešami papildu klīniskie pētījumi.
Viena no svarīgākajām pētījuma norādītajām robežām bija paļāvība uz elektroniskajiem veselības ierakstiem un apdrošināšanas datiem, kas var nozīmēt nepilnīgu demences diagnožu vai kļūdainu klasifikāciju. Lai gan pētījuma rezultāti ir daudzsološi, tās nepieciešams interpretēt piesardzīgi, ņemot vērā iespējamos diagnostikas un klasifikācijas ierobežojumus. Šo faktoru dēļ ir nepieciešami turpmāki pētījumi, kas ļautu padziļināti izprast, kā PDE5 inhibitori var palīdzēt samazināt Alcheimera slimības risku. Pētījuma autori uzsvēruši, ka, lai noteiktu tiešu cēloņsakarību un apsvērtu šo zāļu lietošanu Alcheimera profilaksē, ir jāveic labi izstrādāts, nejaušināts, kontrolēts pētījums.
Sabiedrības veselības speciāliste un seksuālās veselības izglītotāja, kura specializējas reproduktīvās veselības un intīmo attiecību jomā. Viņa raksta rakstus, kas palīdz cilvēkiem labāk izprast un kopt savu seksuālo labklājību, atbildot uz svarīgākajiem jautājumiem par ķermeni, emocijām un attiecībām.
Līva ir ieguvusi sabiedrības veselības bakalaura grādu Latvijas Universitātē, un maģistra grādu Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolā (LSHTM), kur specializējās seksuālās un reproduktīvās veselības programmu izstrādē. Studiju laikā viņa piedalījās dažādos projektos, kuru mērķis bija veicināt atklātu sarunu par seksuālo veselību un izglītību.
