Endoskopiskā mugurkaula ķirurģija: ātra un efektīva ārstēšana

Endoskopiskā mugurkaula ķirurģija jeb diskektomija ir minimāli invazīva procedūra, kas tiek veikta, veicot vien nelielu ādas griezumu apmēram 8-10 mm garumā. Tā izmanto endoskopu, lai ārstētu ilgstošas muguras sāpes ar izstarojumu uz kājām vai gurniem, kā arī tirpšanu un vājumu rokās vai kājās, kas saistīts ar diska trūci, mugurkaula kanāla sašaurinājumu vai disku deģeneratīvu slimību. Šī ķirurģiskā metode raksturojas ar īpaši maziem griezumiem, ļoti nelielu asiņu zudumu un minimāliem bojājumiem muskuļos, mīkstajos audos un kaulos. Parasti pēc operācijas pietiek ar vienu nakts uzturēšanos slimnīcā, un pacienti bieži izjūt ievērojamu uzlabošanos muguras sāpju mazināšanā.

Kāpēc izvēlēties endoskopisko mugurkaula ķirurģiju?

Endoskopiskā mugurkaula ķirurģija izveidojusies kā modernāka alternatīva tradicionālajām metodēm, kur agrāk bija nepieciešams veikt lielu iegriezumu muguras vidū un atvirzīt vai izņemt muskuļus (atvērtā laminektomija), kas izraisīja ievērojamu asiņošanu, plašu rētu veidošanos un padarīja atveseļošanos ilgstošu, palielinot arī infekciju risku. Jaunā metode veic nelielu iegriezumu, caur kuru ievieto speciālu endoskopu – ierīci ar augstas izšķirtspējas kameru un ķirurģiskiem instrumentiem – lai noņemtu diska trūces vai citus audus, kas spiež uz nervu saknēm. Endoskopam ir pievienots HD monitors un optiskā šķiedra, kas ļauj ortopēdiskajam ķirurgam būtiski precīzāk un drošāk manipulatēt bojāto zonu, samazinot asiņu zudumu, samazinot mīksto audu un muskuļu bojājumu rašanos un komplikāciju iespējamību.

Kādas saslimšanas ārstē ar endoskopisko mugurkaula ķirurģiju?

Šī minimāli invazīvā ķirurģija ir piemērota daudzu ar mugurkaulu saistītu problēmu risināšanai:

• Diska trūce parasti rodas diska nolietojuma dēļ, ko rada novecošanās, liela fiziskā slodze, liekais svars vai ģenētiski faktori. Rezultātā starpskriemeļu disks izslīd no savas vietas un saspiež nervu, izraisot muguras, kakla, roku vai gurnu sāpes, kas var izstarot uz vienu vai abām kājām, kā arī izraisīt tirpšanu, vājumu un kustību grūtības. Hroniskas trūces var izpausties ar ekstremitāšu nejutīgumu, muskuļu nespēku un urinācijas problēmām.
• Mugurkaula stenoze izpaužas ar mugurkaula kanāla sašaurinājumu, kas var skart diskus, saites un locītavas visā mugurkaula garumā. Šī pārmaiņa īpaši bieži rodas cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma, izraisot stipras muguras sāpes, slodzi stāvot, ejot vai liecoties, bet arī nejutīgumu vai nespēku rokās, kājās vai pēdās. Cēlonis parasti ir intensīva mugurkaula noslodze, novecošanās vai stājas izmaiņas (skolioze).
• Disku deģeneratīvā slimība ir saistīta ar mugurkaula un tā locītavu nolietošanos novecošanās, smaga fiziskā darba, avāriju vai ģenētisku predispozīciju dēļ. Biežāk skar cilvēkus vecākus par 25 gadiem; simptomi var ietvert spēcīgas muguras sāpes, stīvumu, diskomfortu, kas izstaro uz gurniem vai kājām, kā arī nejutīgumu vai muskuļu vājināšanos, kas pastiprinās ilgstošas sēdēšanas, stāvēšanas vai iešanas laikā.

Indikācijas endoskopiskai mugurkaula operācijai

• Intensīvas, hroniskas vai nemitīgas muguras sāpes.
• Muguras, gurnu vai lāpstiņu sāpes, kas izplatās uz kaklu, plecu vai roku.
• Muguras sāpes, kas izstaro uz gurnu vai vienu/abām kājām.
• Stīvums mugurā, kakla liekšanās un kustību ierobežojumi.
• Dedzinošas sāpes, nieze vai nejutīgums.
• Kustību amplitūdas samazināšanās, grūtības pārvietoties, līdzsvara zudums vai vēlme nokrist.
• Sāpes mugurā ilgstoši sēžot, stāvot vai ejot.
• Kustību ierobežojumi pirkstos, potītēs vai nespēja iztaisnot pēdu.
• Tirpšana un muskuļu vājums rokās, kājās un pēdās.
• Problēmas ar zarnu darbību, izvadīšanu vai urinēšanu.
• Simptomi nemazinās ar medikamentiem vai fizioterapiju.
• Stipras ilgstošas sāpes, kas ievērojami traucē ikdienas aktivitātes.

Kā notiek diagnostika pirms endoskopiskās mugurkaula operācijas?

Pirms operācijas ortopēds veiks detalizētu anamnēzes izvērtēšanu, kurā noskaidros, kādos apgabalos ir sāpes, cik ilgi tās turpinās, vai ir vājums, tirpšana, zarnu vai urīna kontroles traucējumi, svara zudums vai temperatūras izmaiņas. Tiks arī uzdots, vai pacientam bijušas onkoloģiskas slimības, un veikta fiziska izmeklēšana, tai skaitā dažādi radioloģiskie izmeklējumi:

• Datortomogrāfija sniedz pārskatu par mugurkaula uzbūvi – diskiem, locītavām, muskuļiem, nosaka mugurkaula izmēru, formu un mugurkaula kanāla stāvokli, palīdz konstatēt tādas problēmas kā deģenerācija, trūce, nervu saspiedums, cistas, iekšēji bojājumi (piemēram, lūzumi, deformācijas, infekcijas).
• Datortomogrāfiskā mielogrāfija ir radioloģiska metode, kur nervu sistēmas attēlošanai mugurkaula kanālā tiek ievadīta kontrastviela smadzeņu šķidrumā. Ja ir diska trūce, kas izspiedusies ārpus zonas, attiecīgā vieta kļūst labi redzama izmeklējumā.
• Magnētiskās rezonanses attēlveidošana veido detalizētu 3D mugurkaula un muguras smadzeņu struktūras attēlu un palīdz pamanīt anomālijas, piemēram, trūces, stenozi vai syringomyeliju, kā arī precīzi izvērtēt locītavu, disku un nervu stāvokli.

Endoskopiskās mugurkaula operācijas principi

1. Dekompresija: Noņem visus audus, kas saspiež muguras nervu sistēmu vai muguras smadzenes, piemēram, diska trūci.
2. Ķirurģiska stabilizācija: Nostiprina mugurkaula struktūru un piešķir tai noturību, piemēram, ja ir lumbālās daļas nestabilitāte, ķirurgs var izmantot skrūves un starplikas, lai mugurkauls paliktu stingrs un stabils.
3. Deformācijas korekcija: Koriģē mugurkaula vai kaulu izmaiņas, piemēram, kakla skriemeļu izliekumu vai ārstē skoliozi, kas izraisa sāpes, stājas traucējumus un līdzsvara zudumu.

Pirms endoskopiskās mugurkaula operācijas procedūrām

• Divas nedēļas pirms operācijas ortopēds lūgs pacientam pārtraukt noteiktu medikamentu, tostarp asins šķidrinātāju, aspirīna, ibuprofēna, naproksēna, Plavix un ārstniecības augu lietošanu. Lietojot varfarīnu, pacientam jādodas uz slimnīcu 3-4 dienas pirms operācijas, lai varētu pāriet uz citu, īslaicīgas darbības antikoagulantu.
• Pirms un pēc operācijas nepieciešams pārtraukt smēķēšanu, jo nikotīns kavē kaulu savienošanos, samazina kaulu blīvumu un palielina elpceļu infekciju risku pēc operācijas.
• Pirms ķirurģiskas iejaukšanās vēlams regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm ķermeņa masas samazināšanai un muskuļu nostiprināšanai.

Endoskopiskās mugurkaula operācijas laikā

Operācijas laikā ortopēds izveido vienu apmēram 8-10 mm lielu griezumu un ievada 7,9 mm endoskopu ar HD kameru, izmantojot mikroportālu, vai arī veic pieeju no muguras puses (intralaminarā tehnika) vai no sāniem (ekstraforaminālā tehnika), atkarībā no nepieciešamā apgabala. Procedūras gaitā tiek izmantota šķidruma sistēma drošākai manipulācijai, bet ārēji pieslēgts HD monitors ļauj pārskatāmi kontrolēt operēto zonu un saudzīgi noņemt trūci, audu vai kaula fragmentus, kas nospiež nervu sakni. Procedūra vidēji ilgst no 1 līdz 2 stundām.

Pēc endoskopiskās mugurkaula operācijas

• Ortopēds izrakstīs spēcīgas pretsāpju zāles sāpju remdēšanai, diskomforts un tirpšana parasti mazināsies ar laiku.
• Pēc 1–2 stundām pēc operācijas pacients var sēdēt, stāvēt, staigāt un īslaicīgi veikt vieglas aktivitātes.
• Rehabilitācijas speciālists uzsāks fizioterapiju, kas palīdz atveseļoties un iemāca drošu kustību izpildi.
• Parasti pacients paliek stacionārā 1 nakti simptomu novērošanai; ja nav novērojamas nekādas komplikācijas, nākamajā dienā var doties mājās.

Kāda ir aprūpe pēc endoskopiskās mugurkaula ķirurģijas?

• Ieteicams lietot muguras ortozi vai atbalsta korsetes (L-S ortozes), lai ierobežotu slodzi un veicinātu ātrāku audu dzīšanu.
• Pirmās 7 dienas pēc procedūras vajadzētu izvairīties no smagu priekšmetu celšanas, locīšanās vai ķermeņa straujas grozīšanas.
• Ap 2. nedēļu pēc operācijas ortopēds ieplānos vizīti šuvju izņemšanai.
• Sāpes parasti pakāpeniski mazinas pāris nedēļu laikā.
• Lielākā daļa pacientu var atgriezties darbā vai ikdienas aktivitātēs 1–4 nedēļu laikā pēc operācijas.

Kāds ir atveseļošanās periods pēc endoskopiskās mugurkaula ķirurģijas?

Parasti rehabilitācijas periods ilgst apmēram 2 nedēļas – šajā laikā pacienti var atgriezties pie savām ierastajām fiziskajām aktivitātēm, tostarp sporta nodarbībām, atkarībā no veselības stāvokļa.

Kādas komplikācijas var rasties pēc endoskopiskās mugurkaula operācijas?

Komplikāciju risks ir zems. Iespējami pēcoperācijas asiņošana, cietā apvalka plīsumi vai infekcija griezuma vietā, taču tas notiek mazāk nekā 6 % gadījumu, kas ir neliels skaitlis salīdzinājumā ar jūtami uzlabotu muguras sāpju samazināšanos.

Kāds ir endoskopiskās mugurkaula ķirurģijas panākumu rādītājs?

Novērošanas dati liecina, ka 95% pacientu divus gadus pēc endoskopiskās mugurkaula ķirurģijas ir ļoti apmierināti ar rezultātiem – ievērojami samazinās muguras, gurnu un kāju sāpes. Pacienti spēj stāvēt taisnāk, brīvāk kustēties, kā arī vieglāk kāpt iekšā un ārā no automašīnas vai trepēm un aktīvāk iesaistīties dažādās aktivitātēs.

Kādus ieguvumus sniedz endoskopiskā mugurkaula ķirurģija?

• Minimāli invazīva operācija: Izmanto tikai nelielus griezumus muguras vai sānu daļā, pietiek ar 8-10 mm griezumu, tādēļ tiek samazinātas sāpes, saīsināts atveseļošanās laiks un ātrāk iespējams atsākt ikdienas gaitas.
• Īpaši precīza metode: Endoskopiska operācija izmanto tubulāru instrumentu ar HD kameru un optiku šķidrumā, ļaujot ķirurgam ļoti precīzi identificēt trūces atrašanās vietu vai citus patoloģiskus audus, kas spiež uz nerviem, tādējādi līdz pat 99% palielinot operācijas efektivitāti.
• Drošs risinājums: Īpaši mazais griezums (mazāks par 1 cm) ievērojami samazina komplikāciju un infekciju risku operācijas vietā, asiņu zudumu un ļauj izvairīties no muskuļu vai kaulu bojājuma.
• Īss hospitalizācijas periods: Pacientiem pietiek ar vienu nakti klīnikā; atgriešanās pie mājas režīma iespējama jau nākamajā dienā, bet pilnīga atveseļošanās mājās ilgst tikai 1–4 nedēļas. Salīdzinājumā – tradicionālās operācijas atstāj lielākas rētas un var prasīt vairāk nekā gadu pilnīgai atveseļošanās pabeigšanai.
• Izdevīgums: Pietiek ar vienas nakts hospitalizāciju, un, ja nav sarežģījumu, drīz iespējams atgriezties mājās, tādējādi tiek samazinātas kopējās ārstēšanās izmaksas.

Karolina Skrebė

Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.