Lai labāk izprastu dzirdes zudumu, ir nepieciešams iepazīties ar fizioloģiskajiem procesiem, kas nodrošina skaņas uztveri.
Kā rodas dzirde?
Cilvēka auss sastāv no trim galvenajām daļām: ārējās, vidējās un iekšējās auss. Kad skaņas viļņi sasniedz ārējo ausi, tie izraisa bungādiņas vibrācijas. Bungādiņa ir savienota ar trīs smalkiem kauliņiem vidusauss dobumā – āmuriņu, laktiņu un kāpslīti. Šie kauliņi kopā ar bungādiņu pastiprina skaņas viļņa vibrācijas, pirms tās tiek nodotas uz gliemežnīcu jeb kohleu, kas atrodas iekšējā ausī. Gliemežnīca ir pildīta ar šķidrumu un tajā atrodas smalkas matainas šūnas, kas ir savienotas ar dzirdes nerviem. Šīs matainās šūnas būtiski piedalās vibrāciju pārvēršanā elektriskos impulsos, kas nonāk smadzenēs un ļauj uztvert skaņu. Dzirdes pasliktināšanās, kas progresē ar vecumu, ir pazīstama kā presbiakūzija. Ar novecošanu un ilgstošu trokšņu ietekmi matainās šūnas pakāpeniski bojājas, izraisot sensoneirālu dzirdes zudumu, kurš parasti ir neatgriezenisks. Tomēr pareiza diagnostika un rehabilitācija var uzlabot dzirdes spējas.
Dzirdes zuduma veidi
- Vadīšanas dzirdes zudums: Bojājumi vai traucējumi ārējā vai vidējā ausī kavē skaņas viļņu pārnesi uz iekšējo ausi.
- Sensoneirāls dzirdes zudums: Iekšējās auss mataino šūnu un nervu bojājumi ar laiku rada šādu dzirdes traucējumu. Reizēm rodas arī pēkšņs sensoneirāls dzirdes zudums, kas ir reti, bet iespējams.
- Jaukts dzirdes zudums: Iespējama vienlaicīga problēmu kombinācija ārējā/vidējā un iekšējā ausī, kas apvieno gan vadīšanas, gan sensoneirālu dzirdes zudumu.
Simptomi
- Skaņas uztveres neasums.
- Grūtības saprast sarunu, īpaši trokšņainā vidē.
- Radušās problēmas atšķirt līdzīgas līdzskaņu skaņas.
- Bieža aicināšana runāt lēnāk, skaidrāk vai skaļāk.
- Tendence skaļāk regulēt televizora vai radio skaļumu.
- Ausu trokšņa jeb zvanīšanas sajūta.
Dzirdes zuduma pazīmes zīdaiņiem
- Nereāģēšana uz skaļu troksni ar pēkšņām refleksām kustībām.
- No sešu mēnešu vecuma neapgriežas uz skaņas avota pusi.
- Līdz viena gada vecumam nesāk izrunāt vārdus ar vienu zilbi, piemēram, “mamma” vai “tēta”.
- Nereāģē uz savu vārdu izsaukšanu.
Dzirdes zuduma simptomi bērniem
- Atbild ar “ko?” biežāk nekā parasti.
- Aizkavēta runas attīstība.
- Nespēja izrunāt vārdus skaidri.
- Sarežģīta instrukciju uztvere.
- Bieža televizora skaļuma palielināšana pēc lūguma.
Kādi ir dzirdes zuduma iemesli?
- Ārējās auss nosprostošanās, piemēram, sēra korķis, auss kanāla sašaurinājums, audzējs vai svešķermenis.
- Bungādiņas plīsums var rasties skaļa trokšņa, pēkšņu spiediena svārstību, svešķermeņu vai infekciju dēļ. Tas var izsaukt dzirdes zudumu.
- Vidusauss slimības, piemēram, vidusauss iekaisums vai dzirdes kauliņu saites izmaiņas.
- Iekšējās auss bojājumi novecošanas vai ilgstoša trokšņa ietekmē izraisa mataino šūnu un nervu elementu deģenerāciju gliemežnīcā, kā rezultātā tiek traucēta elektrisko impulsu pārnese uz smadzenēm. Bieži šajā gadījumā rodas grūtības atšķirt augstas frekvences skaņas un saprast vārdus uz trokšņa fona.
Riska faktori
- Novecošana: Līdz ar gadiem iekšējās auss šūnas dabīgi zaudē funkciju.
- Troksnis: Ilgstoša trokšņu ietekme darba vietā, piemēram, būvlaukumos vai rūpnīcās, var nodarīt kaitējumu iekšējai ausij. Spēcīgi skaļš troksnis, piemēram, sprādzieni, šāvieni vai reaktīvo dzinēju radītas skaņas, var atstāt neatgriezeniskas sekas. Dzirdes zudumu var izraisīt arī motociklu radīts troksnis vai pārāk skaļa mūzika.
- Iedzimtība: Ģenētiskie faktori var palielināt jutību pret trokšņa izraisītiem bojājumiem iekšējā ausī.
- Zāļu lietošana: Noteiktas zāles, tostarp gentamicīns, sildenafils un daži pretvēža medikamenti, var atstāt kaitējumu iekšējai ausij. Lielas devas aspirīna, citu pretsāpju līdzekļu, pretnovecošanās medikamentu vai cilpas diurētiku var izsaukt īslaicīgus dzirdes traucējumus un ausu sprakšķēšanu.
- Slimības: Meningīts var izraisīt augstu ķermeņa temperatūru un sabojāt iekšējās auss matainās šūnas.
Diagnostika
- Informācijas apkopošana un fiziska pārbaude, lai konstatētu sēra uzkrāšanos vai vidusauss infekcijas pazīmes. Ausu struktūras izmaiņas var arī ietekmēt dzirdes spējas.
- Vienkāršas skaņas tests: Metāla instrumenta ar divām kājiņām vibrācija rada noteiktas frekvences skaņu, kas palīdz noteikt bojāto ausu rajonu.
- Audiometrijas pārbaudes: Ar speciālām austiņām jāklausās dažāda stipruma skaņas vai vārdi, lai noteiktu minimālo dzirdamības slieksni. Šos testus veic audiologs skaņu izolētā telpā.
Ārstēšanas iespējas
- Sēra korķa likvidēšana: Dzirdes pasliktināšanās, ko izraisījis auss sērs, var būt atgriezeniska, izmantojot atsūkšanu vai speciālu liektu instrumentu sēra izņemšanai.
- Ķirurģiskas iejaukšanās: Noteiktas dzirdes problēmas iespējams risināt ar ķirurģiju. Piemēram, bieža vidusauss iekaisuma gadījumā var veidoties šķidruma uzkrāšanās, un ārsts var ievietot nelielu caurulīti šķidruma aizplūšanas nodrošināšanai.
- Dzirdes aparāti: Ja dzirdes zudums saistīts ar iekšējās auss bojājumiem, dzirdes aparātu lietošana var uzlabot dzirdi. Audiologs palīdzēs izvērtēt piemērotākās iespējas.
- Kohleārie implanti: Ja standarta dzirdes aparāti nepalīdz, iespējami kohleārie implanti. Tie, atšķirībā no dzirdes aparātiem, tieši stimulē dzirdes nervu nefunkcionālajās iekšējās auss zonās.
Ikdiena ar dzirdes traucējumiem
- Informējiet tuviniekus un draugus par savu dzirdes stāvokli.
- Sarunas laikā vēršaties pret runātāju un lūdziet runāt skaidrāk un skaļāk, ja nepieciešams.
- Izslēdziet televizoru vai radio, lai sarunas laikā samazinātu fonu trokšņus.
- Lietojiet dzirdes aparātus vai skaņas pastiprināšanas ierīces mobilajiem tālruņiem.
Sagatavošanās vizītei pie ārsta
- Sastādiet simptomu sarakstu. Palūdziet ģimenei vai draugiem palīdzēt, ja nepieciešams, jo ne vienmēr var pamanīt visas pārmaiņas.
- Pierakstiet savu medicīnisko vēsturi, tostarp pēdējo laiku ausu infekcijas, traumas vai operācijas.
- Aprakstiet savu darba vietu, īpaši, ja tā ir saistīta ar pastāvīgu troksni.
- Ņemiet līdzi ģimenes locekli vai draugu, kas palīdzēs iegaumēt ārsta norādījumus.
- Apsveriet, kādus jautājumus vēlaties uzdot ārstam, piemēram:
- Kāds ir manu simptomu cēlonis?
- Vai nepieciešami papildu izmeklējumi, lai precizētu stāvokļa nopietnību?
- Vai būtu jākoriģē vai jāpārtrauc lietot kādus medikamentus?
- Kādas ārstēšanas iespējas ir ieteicamas manā gadījumā, kādi ir ieguvumi un riski?
Esiet gatavs atbildēt uz jautājumiem, ko ārsts var uzdot, piemēram:
- Vai nesen esat jutis sāpes vai šķidrumu ausīs?
- Kad pirmo reizi novērojāt simptomus?
- Vai pastāvīgi dzirdat troksni ausīs?
- Vai izjūtat reiboņus?
- Vai ir problēmas ar līdzsvaru?
- Vai jums ir grūti dzirdēt apkārtējos?
- Cik bieži jāpalielina televizora vai radio skaļums?
- Cik bieži lūdzat atkārtot teikto vai runāt skaļāk?
- Vai esat apsvēris dzirdes aparāta lietošanu?
Biežāk uzdotie jautājumi
- Kāda ir atšķirība starp dzirdes zudumu un kurlumu? Dzirdes zuduma gadījumā cilvēks joprojām var uztvert skaņas un piedalīties sarunās – bieži situāciju var uzlabot ar dzirdes aparātu vai ārstēšanu. Kurlums nozīmē ļoti zemu vai vispārēju spēju dzirdēt; šajos gadījumos tradicionāli dzirdes aparāti nav efektīvi, tāpēc saziņa notiek citos veidos.
Dzirdes pasliktināšanās var būt gan īslaicīga, gan pastāvīga. Dzīve ar dzirdes traucējumiem var radīt papildu grūtības un kļūt izaicinošāka. Var rasties vilšanās sajūta par to, ka nevar vairs dzirdēt tik skaidri kā iepriekš. Ja rodas aizdomas par dzirdes traucējumiem, ieteicams vērsties pie ārsta, lai saņemtu rūpīgu izvērtēšanu, precīzu diagnozi un atbilstošu ārstēšanu, kas var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
