Dzirdes testi: veidi, norise un rezultātu izvērtēšana

Dzirdes testi: veidi, norise un rezultātu izvērtēšana

Dzirdes pārbaudes novērtē cilvēka spēju dzirdēt. Šīs pārbaudes var tikt veiktas gan profilaktiski, gan lai noteiktu dzirdes traucējumus. Tās nav sāpīgas un neprasa īpašu sagatavošanos.

Ko ietver dzirdes pārbaudes?

Dzirdes testi palīdz noteikt iespējamos dzirdes traucējumus un to smaguma pakāpi. Biežāk izmantotā metode ir audiometrija, kuras rezultāti tiek attēloti audiogrammā. Lielākoties šī izmeklēšana ir nesāpīga un neprasa īpašu sagatavošanos, izņemot retus gadījumus ar bērniem, kuriem dažkārt ārsta uzraudzībā nepieciešama sedācija. Dzirdes pārbaudes ārstniecības speciālisti izmanto gan dzirdes traucējumu profilaksei, gan precīzai diagnozei. Ja sākotnējais pārbaudījums nepieļauj precīzu diagnozi, nepieciešams papildu audiologa izvērtējums, lai noteiktu traucējuma raksturu un izplatību.

Kādi ir dzirdes testēšanas veidi?

  • Tīro toņu dzirdes pārbaude nosaka minimālo skaļumu, ko cilvēks uztver dažādos frekvenču diapazonos. Šī metode ietver divus galvenos ceļus: skaņas pārnesi pa gaisu, izmantojot austiņas, un skaņas pārnesi pa kauliem, kad skaņas vibrācijas tiek nogādātas caur galvas kauliem ar īpašu vibrācijas ierīci.
  • Runas testēšana balstās uz noteiktu vārdu dzirdēšanu un atkārtošanu, ļaujot izvērtēt, cik spēcīga jābūt runai, lai to varētu sadzirdēt un saprast.
  • Vidējās auss testi mēra bungplēvītes un apkārtējo struktūru kustīgumu, reaģējot uz gaisa spiedienu vai skaļiem trokšņiem. Tie palīdz noteikt tādus stāvokļus kā bungplēvītes plīsums, šķidruma vai strutu klātbūtne, infekcija, Eistāhija kanāla funkcionālās problēmas, arī ausu sēra nosprostojumus vai auss kanāla sašaurināšanos.
  • Auditīvās smadzeņu stumbra atbildes tests (ABR) pārbauda nervu impulsu pārvadi starp iekšējo ausi un smadzeņu stumbru. Šo testu izmanto dzirdes pārbaudei bērniem, personām, kas nevar veikt tīro toņu testu, vai ja traumas, patoloģijas vai aizdomas par dzirdes nerva anomālijām ietekmē dzirdi.
  • Otoakustisko emisiju tests (OAE) paredzēts iekšējās auss funkcijas izvērtēšanai, īpaši jaundzimušo dzirdes pārbaudēm. Tas sniedz informāciju par dzirdes līmeni un ļauj sekot izmaiņām, kas saistītas ar medikamentu izraisītiem dzirdes zudumiem.

Kas veic dzirdes testus?

Vienkāršus dzirdes testus var veikt ārsts, bet padziļinātus izvērtējumus parasti izpilda audiologi.

Kā notiek katra dzirdes testa procedūra?

1. tīro toņu dzirdes pārbaude ir visizplatītākais veids

  • Dzirdes pārbaude caur gaisu
    • Jums tiks uzliktas austiņas, un jūs atradīsieties speciāli izolētā telpā.
    • Audiologs ar audiometra palīdzību raidīs dažāda frekvenču un stipruma skaņas signālus.
    • Kad sadzirdēsiet signālu, jānospiež poga, jāpaceļ roka vai jādod cita iepriekš noteikta atbilde.
    • Rezultāti tiks fiksēti audiogrammā.
  • Dzirdes pārbaude caur kauliem
    • Audiologs novietos īpašu ierīci aiz auss vai uz pieres.
    • Ierīce ģenerēs vibrācijas, kas izraisīs galvaskausa rezonansi, tieši nogādājot skaņu līdz iekšējai ausij, apejot ārējo un vidējo ausi.
    • Rezultāti tiks atspoguļoti audiogrammā.

2. runas testēšana

  • Audiologs var izmantot šo testu kopā ar tīro toņu pārbaudi, lai izvērtētu spēju uztvert un atkārtot dzirdētos vārdus.
  • Pārbaudes laikā jums būs jāuzklausa divzilbju vārdi dažādā stiprumā caur austiņām, un pēc katra vārda tie jāatkārto.
  • Audiologs atzīmēs vājāko līmeni, kad vārdi atkārtoti pareizi.
  • Pēc tam tiks izrunāti vienskaitlīgi vārdi vienmērīgā skaļumā, un jāatkārto dzirdētais. Pareizi atkārtoto vārdu procentuālais rādītājs tiek atzīmēts (0–100%).

3. vidējās auss testēšana

Bungplēvīte, kas atrodas starp ārējo un vidējo ausi, vibrē, kad skaņas viļņi sasniedz to caur auss eju. Šīs vibrācijas tālāk tiek nodotas uz iekšējo ausi un pārtop nervu impulsos, kas nonāk smadzenēs. Šī pārbaude novērtē bungplēvītes reakciju uz dažādām spiediena un trokšņa iedarbībām.

  • Timpanometrija mēra bungplēvītes kustīgumu un pārbauda Eistāhija kanāla darbību.
  • Akustiskā refleksa mērīšana novērtē vidējās auss muskuļu refleksus, reaģējot uz skaļiem, dažādu frekvenču trokšņiem (500–4000 Hz).
  • Statiskie akustiskie mērījumi pārbauda auss kanāla gaisa tilpumu, lai atklātu nosprostojumus, bungplēvītes bojājumus vai citas aiztures, kas var rasties, piemēram, pēc īpašu caurulīšu ievietošanas.
  • Audiologs ievieto ausī uzgali ar gumijas maliņu.
  • Jūs sajutīsiet vieglu gaisa spiedienu un periodiski dzirdēsiet signālus. Pārbaudes laikā jāpaliek mierīgiem, nedrīkst runāt vai košļāt, normāli elpojot.
  • Ierīce piegādā mainīgu gaisa spiedienu un toņus, reģistrējot datus timpanogrammā, kas ļauj grafiski novērtēt bungplēvītes kustības un vidusaus atbildes funkciju.

4. auditīvās smadzeņu stumbra atbildes (ABR) tests

ABR pārbauda nervu savienojumu darbību starp iekšējo ausi un smadzenēm. Skaņu signālus dzirdēsiet tikai caur austiņām, aktīva atbilde no jūsu puses nav nepieciešama.

  • Audiologs uzliks uz abām ausīm mīkstus, porainus uzgaļus.
  • Vairāki elektrodi tiks piestiprināti pie pieres un aiz auss, lai reģistrētu smadzeņu reakcijas uz skaņu, kas tiek atskaņota caur austiņām.
  • Speciāls dators attēlo smadzeņu viļņu aktivitāti, audiologam izvērtējot saņemtos rezultātus.

5. otoakustiskās emisijas pārbaude (OAE)

Šis tests izvērtē iekšējās ausis stāvokli, nosakot nelielu atbalsi, ko rada mataino šūnu kustības iekšējā ausī. Šīs šūnas reaģē uz ienākošajiem skaņas viļņiem; ja iekšējā auss bojāta, to funkcija tiek traucēta.

  • Ausu kanālā ievieto mīkstu, nelielu uzgali, kas nodod skaņu un mēra atgriezenisko atbalsi.
  • Pārbaude prasa īslaicīgu nekustīgumu, kamēr rezultāti atainojas ekrānā.

Kad būs pieejami dzirdes pārbaudes rezultāti?

Lielākoties testu rezultāti ir iegūstami uzreiz pēc pārbaudes. Jūsu ārsts izskaidros rezultātus sarunas laikā.

Kā rīkoties tālāk?

Ja pārbaude atklāj auss kanāla nosprostojumu ar sēru vai šķidrumu, kas ietekmē dzirdi, var būt nepieciešams apmeklēt ausu, kakla un deguna speciālistu, lai pirms turpmākas izmeklēšanas šos šķēršļus novērstu. Ja tīro toņu pārbaude liecina par dzirdes traucējumiem, ārsts izskaidros rezultātu būtību un ieteiks nepieciešamos pasākumus:

  • Informēs par dzirdes traucējuma pakāpi – vai tas ir viegls, vidējs vai izteikts, kā arī par iespējamo cēloni.
  • Piedāvās ārstēšanas iespējas – medikamentus, ausu pilienus, sēra aizbāžņa izņemšanu, operatīvu iejaukšanos, dzirdes aparātus vai kohleāros implantus.
  • Nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie audiologa, lai izvērtētu dažādu dzirdes aparātu piemērotību un palīdzētu atrast optimālo risinājumu ikdienas dzīvē.
  • Ieplānos atkārtotas pārbaudes vai arī nosūtīs uz kohleāro implantāciju vai specifiskām dzirdes un valodas terapijām.

Cik bieži būtu jāveic dzirdes pārbaudes pieaugušajiem un bērniem?

  • Bērniem: Jaundzimušajiem dzirdes pārbaude tiek veikta pirmo 24 stundu laikā pēc piedzimšanas vai pirms izrakstīšanas no slimnīcas. Ja bērns dzimis ārpus stacionāra, ieteicams dzirdes pārbaudi veikt iespējami drīz. Katram bērnam būtu jāpārbauda dzirde līdz viena mēneša vecumam.

Dzirdes traucējumi var būtiski ietekmēt bērna attīstību – kavēt valodas un runas prasmes, izraisīt neskaidru runu vai valodas traucējumus, apgrūtināt mācības, veicināt pielāgošanās grūtības personiskajā un sociālajā dzīvē, kā arī radīt emocionālus vai psiholoģiskus sarežģījumus. Sākot mācības skolā, izglītības iestāde var veikt dzirdes pārbaudi ar tīro toņu metodi. Ja tests netiek izpildīts, nepieciešama padziļināta izvērtēšana.

  • Pieaugušajiem: Pieaugušie, kas sasnieguši 18 gadu vecumu un nav dzirdes traucējumu riska grupā, dzirdi ieteicams pārbaudīt reizi desmit gados. Pēc piecdesmit gadu vecuma šo pārbaudi ieteicams atkārtot ik pēc trim gadiem. Personām, kuras darba vidē vai citur nonāk pie skaņas līmeņa, kas pārsniedz 85 decibelus, dzirdes pārbaude jāveic reizi gadā. Saskaroties ar trokšņiem virs 100 decibeliem, dzirdes testēšana nepieciešama reizi pusgadā.

Dzirdes traucējumu ārstēšanas metodes atkarīgas no tā izcelsmes. Pilnīga atveseļošanās ne vienmēr ir iespējama, taču lielākoties dzirdes traucējumus var veiksmīgi kontrolēt. Biežāk izmantotie risinājumi ietver dzirdes aparātus, kaula integrācijas implantus, kohleāros implantus, īpašus ventilācijas caurulītes ausī, endoskopiskās ausu operācijas un audioloģisko rehabilitāciju.

Kā iespējams novērst dzirdes traucējumu attīstību?

  • Ar vecumu saistīts dzirdes traucējums attīstās pakāpeniski un ir novecošanas procesa sastāvdaļa. Tomēr iespējams samazināt šī procesa ietekmi:
  • Jāizvairās vai jāsamazina uzturēšanās laiks trokšņainās vietās vai aktivitātēs.
  • Trokšņainā vidē ieteicams lietot aizsarglīdzekļus – ausu aizbāžņus vai trokšņu slāpējošas austiņas. Mūzikas atskaņotāju skaļumu ieteicams nepārsniegt 60% no maksimālās jaudas un savu ausu pakļaušanu skaļam trokšņa līmenim nedrīkst pagarināt vairāk par vienu stundu dienā. Pieejamas speciālas lietotnes, kas seko līdzi skaņas lietošanas drošumam – piemēram, 80 decibelu līmenī līdz 40 stundām nedēļā.
  • Ieteicams pievērst uzmanību pirmajām dzirdes traucējumu pazīmēm – samazinātai dzirdes spējai, neskaidrai valodas uztverei, īpaši sarunās pa telefonu vai skatoties televīziju, nepieciešamībai palielināt skaļumu, grūtībām sarunāties trokšņainā vidē, pastāvīgam troksnim ausīs, sāpēm auss kanālā, asiņu vai strutu izdalījumiem no auss, pilnuma sajūtai ausī vai reiboņiem. Par jebkuru no šiem simptomiem jākonsultējas ar ārstu.
  • Dzirdes pārbaudi vēlams veikt ikgadējā veselības pārskatē, lai traucējumus pamanītu iespējami agrīni un nekavējoties uzsāktu nepieciešamus pasākumus.

Ja rodas aizdomas vai parādās dzirdes problēmas, nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība, lai noteiktu iemeslu un saņemtu atbilstošu ārstēšanu.

Parašykite komentarą

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *