Dzimumorgānu herpes ir seksuāli transmisīva infekcija, kas izraisa sāpīgu čūlu vai pūslīšu parādīšanos dzimumorgānu rajonā. Šie izsitumi var rasties dažādās ķermeņa zonās:
- Vulva (sievietes ārējie dzimumorgāni, tajā skaitā kaunuma lūpas)
- Maksts
- Dzemdes kakls
- Dzimumloceklis
- Sēklinieki
- Anālais apvidus
- Taisnā zarna
- Sēžamvieta
- Kirkšņa apvidus vai augšstilbu iekšpuse
Dzimumorgānu herpes izraisa herpes simplex vīruss (HSV). Pastāv divi HSV veidi: HSV-1 un HSV-2. Lai gan abi veidi var izraisīt šo infekciju, biežākais cēlonis ir HSV-2. Infekcija visbiežāk tiek nodota vagināla, orāla vai anāla dzimumakta laikā, taču to iespējams iegūt arī no cilvēka, kuram ir herpes izpausmes uz lūpām. Vīruss var tikt pārnests no mutes apvidus uz dzimumorgāniem vai arī pretēji. Pret dzimumorgānu herpes nav pilnīgas izārstēšanas, vīruss organismā paliek visu dzīvi. Medikamenti spēj samazināt simptomu smagumu un mazināt vīrusa izplatības risku. Vīrusa transmisijas risku var mazināt lietojot prezervatīvus, saņemot nepieciešamos medikamentus un izvairoties no dzimumkontaktiem vīrusa paasinājuma laikā.
Dzimumorgānu herpes simptomi
Simptomi atšķiras atkarībā no tā, vai infekcija ir pirmreizēja vai atkārtota. Atkārtoti paasinājumi parasti ir mazāk izteikti nekā pirmoreiz, un katrs nākamais paasinājums ar laiku kļūst īsāks. Atsevišķiem cilvēkiem paasinājumi var notikt tikai pāris reizes, citiem — četras vai piecas reizes gadā.
Pirmreizējas infekcijas simptomi
Pirmās epizodes laikā izpausmes parasti ir izteiktākas. Biežāk simptomi sāk parādīties 2 līdz 20 dienu laikā pēc inficēšanās, tie var saglabāties līdz četrām nedēļām. Pirmās epizodes laikā var parādīties:
- Simptomi, kas atgādina gripu — drudzis, drebuļi, nogurums, muskuļu sāpes
- Nieze, dedzināšana vai diskomforts dzimumorgānu rajonā
- Sāpīgas čūlas vai pūslīši dzimumorgānu apvidū, kas ar laiku atsedzas
- Galvassāpes
- Sāpīga urinācija
- Palielināti limfmezgli
- Neraksturīgas izdalījumi no maksts vai urīnizvadkanāla
Dzimumorgānu herpes atkārtotu epizožu izpausmes
Atkārtoti paasinājumi var rasties jebkurā laikā pēc pirmreizējās inficēšanās, pat pēc vairākiem gadiem. Nevar paredzēt, kad atkārtosies jauni izsitumi vai cik bieži tie būs, tomēr atkārtotie simptomi parasti ir vieglāki un ilgst īsāku laiku.
Kā izskatās dzimumorgānu herpes
Dzimumorgānu herpes izpausmes sākas ar nelieliem pūslīšiem, parasti grupās. Pirms pūslīša vai čūlas izveidošanās 24–48 stundas var būt nieze vai tirpšana konkrētajā vietā. Pūslīši pārplīst, rodas atvērtas čūlas, kas sāk šķaudīties, un vēlāk veidojas kreveles, līdz āda pilnībā sadzīst.
Dzimumorgānu herpes cēloņi
Infekciju izraisa divi herpes simplex vīrusa veidi — HSV-1 un HSV-2, taču visbiežāk infekciju izraisa HSV-2.
Kā izplatās dzimumorgānu herpes
Herpes vīruss tiek pārnests ar siekalām, spermu un maksts izdalījumiem. Cilvēks var inficēties arī no partnera, kuram nav acīmredzamu simptomu, tādēļ pats var neapzināties, ka jau ir vīrusa pārnēsātājs. Infekcija var izplatīties caur:
- Dzimumaktu (anālu, vaginālu vai orālu)
- Orālu dzimumaktu ar inficētu cilvēku
- Ādas un dzimumorgānu kontaktu
- Pūslīšu pieskārieniem, tostarp zīdīšanas laikā
- Dzemdības, ja herpes ir aktīva
Herpes vīrusu nevar iegūt no tualetes vākiem vai līdzīgiem priekšmetiem. Inficēšanās risks, dalot dvieļus vai drēbes, ir minimāls, tomēr vīrusu iespējams nodot, izmantojot kopīgus dzimumakta priekšmetus. Šādu priekšmetu lietošanas gadījumā tos nepieciešams nomazgāt pirms un pēc lietošanas vai lietot prezervatīvus.
Kā notiek dzimumorgānu herpes transmisija
Herpes simplex vīruss tiek nodots dzimumkontakta laikā, piemēram:
- Dzimumakta laikā (vagināli)
- Anāla seksa laikā
- Citās aktivitātēs, kas ietver dzimumorgānu kontaktu
Pastāv risks iegūt vīrusu arī orāla seksa ceļā. Mutes herpess var tikt pārnests arī uz dzimumorgāniem vai anālo apvidu, tāpat kā otrādi. HSV tipiski izplatās tiešā ādas kontaktā, bet vīruss atrodams arī spermā, siekalās, maksts izdalījumos.
Riski, kas palielina iespēju saslimt ar dzimumorgānu herpes
Inficēšanās iespēja ar HSV palielinās šādās situācijās:
- Dzimumakts (orāls, vagināls vai anāls) ar partneri, kuram ir dzimumorgānu herpes
- Barjerlīdzekļu, piemēram, prezervatīvu, nelietošana dzimumakta laikā
- Pazemināta imunitāte citu slimību vai infekciju dēļ
Dzimumorgānu herpes profilakse
Būdams seksuāli aktīvs, cilvēks var mazināt HSV iegūšanas risku, ievērojot šādus ieteikumus:
- Pastāvīgi izmantot prezervatīvus vai citus barjerlīdzekļus katra dzimumakta laikā
- Izvairīties no dzimumkontaktiem ar cilvēkiem, kuriem ir herpes simptomi, lai gan jāzina, ka HSV var tikt pārnests arī bez redzamiem izsitumiem
- Atklāti pārrunāt seksuālo vēsturi un iespējamās infekcijas ar partneriem
Vai iespējams iegūt dzimumorgānu herpes no cilvēka ar izsitumiem uz lūpām?
Jā. Gan HSV-1, gan HSV-2 spēj izraisīt gan mutes, gan dzimumorgānu infekcijas. Inficēšanās var notikt, ja saņēmējs saņem orālu seksu no partnera ar izsitumiem uz lūpām, ko izraisījis HSV-1.
Vai iespējama atkārtota inficēšanās ar dzimumorgānu herpes?
Gan HSV-1, gan HSV-2 infekcijas gadījumā zāļu, kas pilnībā izārstētu vīrusu, nav. Vīruss cilvēka organismā saglabājas neaktīvs, un dzimumorgānu herpes simptomi var atgriezties jebkurā laikā – to sauc par paasinājumu vai atkārtotu epizodi. Nav konkrētas likumsakarības, kāpēc dažiem cilvēkiem paasinājumi ir biežāki, taču ārsti novēro, ka tie var atkārtoties noteiktos apstākļos. To var ietekmēt:
- Stresa situācijas
- Citādas slimības
- Menstruācijas
- Intensīva saules iedarbība
- Operācijas vai ķirurģiska iejaukšanās
Kad ieteicams konsultēties ar ārstu par dzimumorgānu herpes?
Ja nav novērojamu simptomu, nav vajadzības veikt herpes testus. Taču, ja parādās herpes pazīmes, ir svarīgi vērsties pie ārsta, lai apstiprinātu diagnozi un pārrunātu infekcijas pārvaldības stratēģijas. Ja ir pamats domāt, ka bijis saskarsme ar HSV vai jāveic visaptveroša seksuāli transmisīvo infekciju pārbaude, iesaka pierakstīties uz konsultāciju. Ja personīga vizīte nav iespējama, iespējams apsvērt mājas testu, taču ārsta pārbaude parasti ir precīzāka.
Dzimumorgānu herpes diagnosticēšana
Ārsts visbiežāk var noteikt herpes infekciju, aplūkojot izsitumus. Lai precizētu diagnozi, var izmantot laboratorijas testus. Asins analīze spēj noteikt HSV infekciju arī pirms simptomu parādīšanās. Taču, ja nav inficēšanās risku vai simptomu, testēšana uz HSV-1 vai HSV-2 ne vienmēr ir nepieciešama. Ja konsultācija ar ārstu nav iespējama, var izmantot mājas testēšanas komplektus.
Dzimumorgānu herpes ārstēšanas iespējas
Ārstēšana var samazināt paasinājumu biežumu, taču nevar pilnībā iznīcināt herpes vīrusu.
Medikamentoza ārstēšana
Pretvīrusu medikamenti var paātrināt čūlu sadzīšanu un mazināt sāpes. Tos parasti lieto, tiklīdz parādās pirmie paasinājuma simptomi, piemēram, nieze vai tirpšana, lai vieglāk pārdzīvotu izpausmes. Ja iepriekš bijuši vairāki paasinājumi, ārsts var nozīmēt ilgāku medikamentu kursu, lai samazinātu turpmāko epizožu risku.
Ieteikumi mājas apstākļos
- Apmazgājiet skarto vietu ar vāju tīrīšanas līdzekli vai remdenu ūdeni
- Uzturiet bojāto ādu tīru un sausu
- Izvēlieties vaļīgus kokvilnas apģērbus komfortam
Rīcība pēc pozitīva herpes testa
Ja analīzes rezultāti apstiprina dzimumorgānu herpes, ieteicams pēc iespējas drīzāk pārrunāt jautājumus ar ārstu. Kaut arī herpes nav izārstējams, simptomus iespējams kontrolēt ar pretvīrusu medikamentiem. Šie medikamenti ļauj mazināt paasinājumu izpausmes. Ja paasinājumi atkārtojas ļoti bieži vai to gaita ir smaga, tas var liecināt par novājinātu imūnsistēmu. Šajā gadījumā ārsts var ieteikt veikt papildu pārbaudes. Ar dzimumorgānu herpes var dzīvot, bet, ja slimība ir aktīva, no seksuālā kontakta jāatturas. Lai samazinātu vīrusa izplatības iespēju partnerim, nepieciešams izmantot aizsardzības līdzekļus, piemēram, prezervatīvus un īpašas barjerlentes jebkura seksuāla kontakta laikā.
Kas notiek, ja dzimumorgānu herpes neārstē?
Dzimumorgānu herpes ne vienmēr nepieciešama ārstēšana. Tomēr pūslīši rada diskomfortu, un pretvīrusu ārstēšana var palīdzēt samazināt simptomu stiprumu vai paasinājumu biežumu. Dažkārt herpess izraisa sarežģījumus, taču vairumā gadījumu slimība ar laiku nekļūst smagāka.
Grūtniecība un dzimumorgānu herpes
Daudzas sievietes grūtniecības laikā satraucas par bērna veselību īpaši gadījumos, kad diagnosticēta seksuāli transmisīva infekcija. Ja herpes ir aktīva dzemdību brīdī, vīruss var tikt nodots zīdainim. Jau grūtniecības sākumā svarīgi informēt veselības aprūpes speciālistu par herpes diagnozi. Ārsts izskaidros, kā rīkoties pirms, dzemdību laikā un pēc tām, un var nozīmēt atbilstošus, grūtniecībai drošus medikamentus. Noteiktos gadījumos var tikt ieteikts ķeizargrieziens, lai pasargātu bērnu no inficēšanās dzemdībās.
Dzimumorgānu herpes ilgtermiņa prognoze
Vienmēr būtu jāievēro drošas seksuālās prakses — lietot prezervatīvus vai citus barjerlīdzekļus katra dzimumakta laikā, lai samazinātu HSV un citu seksuāli transmisīvu infekciju risku. Herpes pilnīgas izārstēšanas šobrīd vēl nav, taču pētnieki strādā pie efektīvas terapijas vai vakcīnas izstrādes. Infekciju var kontrolēt ar medikamentiem. Vīruss paliek organismā neaktīvā formā, līdz to aktivizē stress, citas slimības vai izteikts nogurums. Ārsts var palīdzēt izveidot piemērotu ārstēšanas plānu, kas palīdz mazināt paasinājumu biežumu un uzlabot dzīves kvalitāti.
Ārste dermatoveneroloģe un seksuālās veselības izglītotāja, kura specializējas seksuāli transmisīvo infekciju (STI) diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē. Sanda cenšas sniegt uzticamu un saprotamu informāciju, kas palīdz cilvēkiem rūpēties par savu veselību un mazināt sabiedrībā valdošos tabu.
Sanda Meijere ir absolvējusi Latvijas Stradiņa universitāti, bet dermatoveneroloģijas rezidentūru turpināja Parīzes Universitātē. Darbojoties klīniskajā praksē, viņa palīdzējusi tūkstošiem pacientu pārvarēt STI, tāpēc lieliski izprot, cik svarīga ir sabiedrības izglītošana par infekciju profilaksi un ārstēšanu.
