Seksuāli transmisīvo infekciju tests ir medicīniska pārbaude, kas ļauj noteikt, vai persona inficējusies ar seksuāli transmisīvu slimību. Testa veikšana palīdz slimību atklāt agrīnā stadijā, uzsākt savlaicīgu ārstēšanu un samazināt infekcijas izplatību citiem. Šis tests identificē vīrusus, baktērijas vai parazītus, kas izplatās dzimumkontakta laikā – vagināli, orāli vai anāli – un izraisa tādas slimības, kā, piemēram, herpes vīruss, cilvēka papilomas vīruss, gonoreja, dzimumorgānu kondilomas vai sifiliss. Šīs saslimšanas var izpausties kā dedzināšana, nieze, sāpes urinējot, dzidrs šķidrums pūslīšos vai strutaini izdalījumi no dzimumorgāniem. Ja ārstēšana netiek saņemta, šīs infekcijas var būt dzīvībai bīstamas. Ja bijis neaizsargāts dzimumakts vai rodas aizdomīgi simptomi, svarīgi nekavējoties vērsties pie ārsta un veikt testu, lai saņemtu laicīgu palīdzību un palielinātu izredzes pilnīgai atveseļošanai.
Vai pārtrauktais dzimumakts vai orālais sekss izraisa STI?
Arī viens gadījums, kad dzimumakts tiek pārtraukts, rada pietiekami augstu risku inficēties ar HIV vai citām seksuāli transmisīvām slimībām, jo kontakta laikā dzimumorgāni nonāk saskarē ar partnera ķermeņa šķidrumiem. Personām, kuru risks inficēties ar HIV ir augsts, ieteicams vērsties medicīnas iestādē 72 stundu laikā pēc kontakta, lai saņemtu pēcekspozīcijas profilaksi. Bieži tiek kļūdaini uzskatīts, ka orālais sekss ir drošs un neizraisa seksuāli transmisīvās infekcijas, taču patiesībā orālais sekss var būt infekciju avots, piemēram, herpes, sifilisa, gonorejas, hlamīdiju vai dzimumorgānu kondilomu pārnešanā. Tiem, kuri izvēlas orālo seksu vai ļauj tam tikt veikta, ieteicams testēties uz STI ik pa 3 līdz 6 mēnešiem vai vismaz vienu reizi gadā, lai mazinātu neārstētu infekciju iespējamību.
Kādas ir STI pazīmes?
- Nav simptomu
- Niezēšana, sāpes vai dedzinoša sajūta dzimumorgānu apvidū vai anālajā zonā
- Sāpes urinējot
- Strutaini izdalījumi
- Izkārnījumu izmaiņas vai nepatīkamas smakas izdalījumi no maksts
- Nepamatota asiņošana
- Anālās zonas iekaisums
- Infekcija rīklē
- Palielināti limfmezgli
- Sāpes iegurņa apvidū (sievietēm)
- Čūlas dzimumorgānos vai anālajā apvidū
- Mezglveida veidojumi, izciļņi vai izaugumi dzimumorgānu vai anālajā zonā
- Uretrīta vai anālā iekaisuma simptomi
- Izsitumi uz ķermeņa, plaukstām vai pēdām
- Matu izkrišana
- Paaugstināta ķermeņa temperatūra
Kuriem būtu jāveic STI testi?
- Ja bijis neaizsargāts vaginālais vai anālais dzimumakts, tajā skaitā arī pārtraukts dzimumakts
- Situācijās, kad dzimumakta laikā prezervatīvs plīst vai noslīd, nonākot kontaktā ar partnera bioloģiskajiem šķidrumiem
- Personām ar vairākiem seksuālajiem partneriem, brīvām seksuālajām attiecībām vai gadījuma rakstura intīmiem kontaktiem
- Pēc orāla seksa ar gadījuma partneri (pastāv risks saslimt ar herpes vīrusu, sifilisu, gonoreju vai dzimumorgānu kondilomām)
- Ja bijis neaizsargāts kontakts ar personu, kura slimo ar seksuāli transmisīvu infekciju vai veic seksa darbu
- Ja pēdējo 3 mēnešu laikā bijis vairāk nekā viens partneris vai pēdējo trīs mēnešu laikā ir jauns partneris
- Seksuāli aktīvām sievietēm, kurām ir ilgstošas attiecības ar vairākiem partneriem (ir risks saslimt ar gonoreju, hlamīdiju infekciju, cilvēka papilomas vīrusu vai dzemdes kakla vēzi)
- Seksuāli aktīviem vīriešiem, kam ir pastāvīgas attiecības ar vairākiem partneriem (ir risks saslimt ar gonoreju, hlamīdiju slimību, sifilisu, papilomas vīrusu, HIV vai dzimumorgānu herpes vīrusa infekciju)
Kas ietilpst STI testēšanā?
- Neisseria gonorrhoeae (gonoreja)
- Chlamydia trachomatis (hlamīdijas)
- Mycoplasma hominis
- Mycoplasma genitalium
- Ureaplasma urealyticum
- Ureaplasma parvum
- Herpes simplex vīruss 1. tips
- Herpes simplex vīruss 2. tips
- Treponema pallidum (sifiliss)
- Haemophilus ducreyi
- Trichomonas vaginalis
- Droždec Candida albicans
- Gardnerella vaginalis
- B grupas streptokoks
- Cilvēka papilomas vīruss (HPV)
Kad ieteicams veikt STI pārbaudi?
Personām, kuras nesen ir pakļautas STI ierosinātāja ietekmei (izņemot HIV gadījumus, kad nepieciešama tūlītēja hospitalizācija un pretvīrusu terapija), testu veikšanas laiku nosaka inkubācijas periods – laiks no inficēšanās līdz brīdim, kad infekciju iespējams noteikt ar analīzi. Ja parādās pirmie simptomi, testēšanas nepieciešamību nosaka arī laika posms no inficēšanās līdz sākotnējām slimības pazīmēm:
- Gonoreja: inkubācijas periods no 2 līdz 6 dienām, testēšanas periods 1–14 dienas pēc kontakta
- Hlamīdijas: inkubācijas periods 2–6 dienas, testēšanas periods 7–21 dienas pēc inficēšanās
- Herpes simplex: inkubācijas periods 3–6 nedēļas, simptomi pēc 2–12 dienām
- Sifiliss (pirmais posms): inkubācijas periods 3–12 nedēļas, simptomi pēc 3–14 nedēļām
- Dzimumorgānu kondilomas: nav noteikta precīza inkubācijas perioda, var iestāties pēc vairākām nedēļām, mēnešiem vai pat gadiem
- Trichomonoze: simptomi var parādīties 5–28 dienu laikā, nav noteikta testa loga perioda
- B un C hepatīts: inkubācijas periods 3–6 nedēļas, simptomi iespējami 2 nedēļas līdz 6 mēnešus pēc inficēšanās
Sagatavošanās pirms STI testēšanas
- Norādiet ārstam precīzu datumu, laiku, notikumu apstākļus un aizdomīgos simptomus saistībā ar iespējamu infekciju
- Sievietēm uz īsu laiku ieteicams pārtraukt maksts skalošanu, speciālu krēmu vai lubrikantu lietošanu
- Nepieciešams neurinēt stundu pirms urīna analīzes nodošanas
STI testēšanas norise
Ārsts izvēlas piemērotāko testēšanas veidu atkarībā no aizdomām par konkrēto infekciju.
Asins analīze
Šāda pārbaude tiek veikta HIV, sifilisa, B un C hepatīta, kā arī herpes diagnostikai. Pirms asiņu ņemšanas tiek dezinficēta vieta ap elkoņa locītavu, pēc tam tiek ņemts paraugs, kuru laboratorijā analizē.
Urīna analīze
Šī metode tiek izmantota hlamīdiju, trihomoniāzes un gonorejas noteikšanai. Pacientam pieprasa savākt svaigu urīnu īpašā traukā, ko pēc tam nosūta izmeklēšanai laboratorijā.
Uztriepes tests
Pārbaude tiek veikta cilvēka papilomas vīrusa infekcijai, dzimumorgānu kondilomām, gonorejai, hlamīdijām, herpes, sifilisa un trihomoniāzes noteikšanai. Sievietēm paraugu ņem no maksts izdalījumiem, vīriešiem – no urīnizvadkanāla vai dzimumlocekļa, pēc tam paraugs nonāk laboratorijā analīzei.
Mugurkaula šķidruma punkcija
Šī metode tiek izmantota trešās stadijas sifilisa vai uz centrālo nervu sistēmu izplatījušās herpes infekcijas gadījumā. Procedūras laikā pacientam ievada vietējo anestēziju, notīra punkcijas vietu, un izmantojot adatu, paņem nelielu daudzumu smadzeņu šķidruma, kuru pēc tam analizē laboratorijā.
Kā interpretēt STI testēšanas rezultātus?
STI testu rezultāti var būt no trim veidiem:
Negatīvs
Negatīvs rezultāts nozīmē, ka infekcija nav konstatēta.
Pozitīvs
Pozitīvs testa rezultāts apstiprina infekciju. Ārsts var ieteikt veikt papildu specifiskus izmeklējumus, sniegs informāciju par ārstēšanas gaitu un dos norādes, lai pārbaudītos arī partneri, tādējādi novēršot infekcijas izplatīšanos.
Nenoteikts
Nenoteikts rezultāts tiek saņemts, ja nav pietiekama parauga, infekcija ir ļoti agrīnā stadijā vai pacients gandrīz atveseļojies. Šādos gadījumos ārsts lūgs atkārtoti nodot paraugus un veikt vēlreiz testu.
Cik ilgs ir laiks līdz STI testa rezultātiem?
Pārbaudes rezultātu saņemšanas laiks atkarīgs no izvēlētā testa veida. Piemēram, herpes infekcijas atbilde tiek saņemta 2–3 dienu laikā, gonorejai 1–3 dienās, sifilisam 2–5 dienās. Daži testi, piemēram, hlamīdiju noteikšana vai ātrais HIV tests, var sniegt rezultātu tajā pašā dienā – hlamīdiju testam tas ir iespējams 24 stundu laikā, HIV eksprestests sniedz atbildi 20 minūtēs.
Kādas ir STI sekas, ja tās neārstē?
Lielākā daļa infekciju, tai skaitā herpes, hlamīdijas vai dzimumorgānu kondilomas, sākotnēji var neizraisīt sūdzības, tādēļ daudzi nenojauš par inficēšanos un neveic vajadzīgās pārbaudes, līdz slimība izraisa nopietnas komplikācijas. Neārstētas infekcijas var novest pie hroniska hepatīta, dzemdes kakla vēža, augļa attīstības traucējumiem vai sieviešu neauglības, kā arī prostatīta, sēklinieku iekaisuma vai taisnās zarnas vēža vīriešiem. Tāpat šādos gadījumos IRC risks saslimt ar HIV ievērojami palielinās. Tāpēc regulāra testēšanās uz seksuāli transmisīvām infekcijām ir būtiska.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
