Dzemdes vēzis (endometrija vēzis)

Dzemdes vēzis ir vispārīgs apzīmējums audzējiem, kas attīstās dzemdes dobumā. Ir divi galvenie dzemdes vēža veidi:

• Endometrija vēzis attīstās dzemdes iekšējā gļotādas slānī – endometrijā. Tas ir viens no biežāk sastopamajiem ļaundabīgajiem veidojumiem sieviešu reproduktīvajā sistēmā.
• Dzemdes sarkoma veidojas dzemdes muskuļu slānī jeb miometrijā. Šis vēža veids ir ļoti rets.

Vai endometrija vēzis un dzemdes vēzis ir viens un tas pats?

Dzemdes vēža termins var apzīmēt gan endometrija vēzi, gan dzemdes sarkomu. Parasti ar dzemdes vēzi visbiežāk saprot tieši endometrija vēzi, jo šis veids sastāda ap 95% no visiem dzemdes audzēju gadījumiem. Dzemdes sarkoma ir sastopama ievērojami retāk.

Kāda ir dzemdes loma?

Dzemde ir sievietes reproduktīvās sistēmas daļa, kurā grūtniecības laikā attīstās embrijs. Dzemdes augšējā daļa tiek saukta par ķermeni jeb korpusu, bet apakšējā daļa ir dzemdes kakls – tas savieno dzemdi ar maksti. Dzemdes vēzis rodas tieši dzemdes ķermenī, savukārt dzemdes kakla vēzis ir cita veida audzējs, kas veidojas kaklā.

Kāda ir endometrija funkcija?

Endometrijs ir dzemdes iekšējais slānis, kura stāvoklis mainās ikmēneša cikla gaitā. Estrogēns un progesterons veicina endometrija sabiezēšanu, lai gatavotos potenciālai grūtniecībai. Ja grūtniecības nav, progesterona līmenis krītas, un endometrijs noārdās, izraisot menstruālās asiņošanas.

Cik bieži sastopams dzemdes vēzis?

Eiropā endometrija vēzis ir visbiežāk sastopamais audzējs, kas skar sieviešu dzimumorgānus. Visbiežāk tas parādās pēc menopauzes. Aplēses rāda, ka apmēram 3% sieviešu dzīves laikā tiks diagnosticēts dzemdes vēzis. Katru gadu šāda diagnoze tiek uzstādīta ap 65 000 cilvēku.

Kādi ir dzemdes vēža simptomi?

Dzemdes audzēju pazīmes var būt līdzīgas daudzu citu reproduktīvo orgānu slimību izpausmēm. Jebkuru nepierastu sāpju vai neregulāra asiņošanas gadījumos svarīgi konsultēties ar ārstu, lai savlaicīgi noteiktu diagnozi un saņemtu atbilstošu ārstēšanu. Simptomi var būt gan endometrija audzēja, gan dzemdes sarkomas gadījumā:

• Asiņošana starp menstruācijām pirms menopauzes;
• Asiņošana vai smērēšanās pēc menopauzes, arī nelielā apjomā;
• Sāpes vēdera lejasdaļā vai spazmas iegurnī zem nabas;
• Ūdeņaini gaiši izdalījumi no maksts pēc menopauzes;
• Ilgstoša, spēcīga vai bieža asiņošana, īpaši pēc 40 gadu vecuma.

Kā rodas dzemdes vēzis?

Precīzi dzemdes vēža veidošanās iemesli vēl nav pilnībā izprasti. Dažādu iemeslu dēļ dzemdes šūnās sāk veidoties izmaiņas – tās nekontrolēti aug un dalās, veidojot audzēju. Pastāv riska faktori, kas var palielināt saslimšanas iespēju. Ja atrodaties paaugstināta riska grupā, apzinieties preventīvus pasākumus un konsultējieties ar ārstu, lai pasargātu savu veselību.

Kādi ir dzemdes vēža riska faktori?

Daži endometrija vēža riski ir saistīti ar hormonu estrogēna un progesterona līdzsvaru. Pie šiem riskiem pieder liekais svars, policistisko olnīcu sindroms vai vienkārša estrogēna lietošana bez progesterona. Pastāv arī iedzimti apstākļi, piemēram, Linča sindroms, kas palielina saslimšanas iespēju, lai gan tas nav saistīts tieši ar hormoniem.

Faktori, kas veicina dzemdes vēža attīstību

Vecums, dzīvesveids un ģimenes anamnēze

• Vecums: Saslimšanas risks pieaug līdz ar gadiem, un lielākā daļa gadījumu tiek novērota pēc 50 gadu vecuma.
• Uzturs ar lielu dzīvnieku tauku daudzumu: Tāds uzturs var veicināt vairāku audzēju veidus, tai skaitā dzemdes vēzi, kā arī veicināt lieko svaru.
• Ģimenes veselības vēsture: Daži ģimenēs mantoti traucējumi, piemēram, Linča sindroms (hereditārais nepolipozais kolorektālais vēzis), palielina endometrija un citu audzēju risku.

Citi veselības stāvokļi

• Cukura diabēts: Bieži ir saistīts ar aptaukošanos, kas pats par sevi ir riska faktors; pastāv arī tieša saistība starp diabētu un audzējiem.
• Aptaukošanās: Palielināts taukaudu daudzums organismā var izraisīt lielāku estrogēna daudzumu, kas attiecīgi sekmē vēža attīstību. Jo vairāk tauku audu, jo lielāka hormona ietekme.
• Olnīcu traucējumi: Daži olnīcu audzēji var izraisīt augstu estrogēna un zemu progesterona līmeni, veicinot vēža risku.

Menstruālā un reproduktīvā vēsture

• Agrīna menstruāciju sākšanās: Ja pirmās menstruācijas iestājušās pirms 12 gadu vecuma, risks paaugstinās ilgāka estrogēna iedarbības dēļ.
• Vēla menopauze: Ja menstruācijas beidzas pēc 50 gadu vecuma, risks palielinās ilgākas estrogēna ekspozīcijas dēļ.
• Ilgs menstruālo gadu skaits: Svarīgāks ir menstruāciju ilgums dzīves laikā, nevis precīzs sākšanās vai beigu vecums.
• Nekad nav bijusi grūtniecība: Sievietēm, kuras nav bijušas stāvoklī, risks ir augstāks.

Agrāk veiktā ārstēšana citām veselības problēmām

• Agrāk veikta staru terapija iegurņa zonai: Šāda terapija citu audzēju ārstēšanā var bojāt šūnu DNS, tādējādi paaugstinot sekundāra audzēja attīstības risku.
• Estrogēna aizstājterapija (EAT): Dažām sievietēm menopauzes simptomu mazināšanai lieto tikai estrogēnu, kas pastiprina dzemdes vēža risku.
• Tamoksifēna lietošana: Lieto krūts vēža ārstēšanā, bet dzemdē šis līdzeklis darbojas kā estrogēns, veicinot audzēju attīstību.

Kādas komplikācijas var rasties endometrija vēža gadījumā?

Smagākā endometrija vēža komplikācija ir letāls iznākums. Ja audzējs tiek atklāts savlaicīgi, prognoze pārsvarā ir laba. Iespējamās citas komplikācijas ir:

• Anēmija jeb asins šūnu līmeņa pazemināšanās, bieži pastāvīgas asiņošanas dēļ;
• Vēža izplatīšanās uz citiem orgāniem (metastāzes);
• Samazināta atbildes reakcija uz ārstēšanu, kas var notikt agresīvāku vai recidivējošu vēžu gadījumā.

Kā nosaka dzemdes vēzi?

Parādoties iespējamām dzemdes vēža pazīmēm, jāvēršas pie ārsta. Ārsts:

• Uzprasīs par simptomiem, riska faktoriem un ģimenes anamnēzi;
• Veiks vispārēju apskati;
• Veiks iegurņa izmeklēšanu.

Kādi izmeklējumi nepieciešami dzemdes vēža diagnostikā?

Lai apstiprinātu dzemdes vēža esamību, ārsts var nozīmēt vienu vai vairākas pārbaudes:

• Asins analīzes:
  • CA-125 tests — mēra olbaltumvielu CA-125 līmeni, kas paaugstinās audzēju gadījumos.
• Attēldiagnostika:
  • Datortomogrāfija — nodrošina detalizētus attēlus no ķermeņa iekšpuses;
  • Magnētiskās rezonanses izmeklējums — izmanto radiosignālus un spēcīgu magnētu attēlu iegūšanai;
  • Transvaginālais ultrasonogrāfijas izmeklējums — ar īpašu zondi caur maksti apskata dzemdes iekšienēnotos slāņus.
• Citi izmeklējumi:
  • Endometrija biopsija: caur dzemdes kaklu ievieto plānu caurulīti, paņemot audu paraugu no endometrija;
  • Histeroskopija: caur maksti un dzemdes kaklu ievieto tievu caurulīti ar kameru, lai apskatītu dzemdes iekšpusi;
  • Dilatācija un kiretaža (D&C): sarežģītāka procedūra, kas tiek veikta operācijas apstākļos, lai atdalītu dzemdes audus.

Pēc materiāla noņemšanas biopsijas vai D&C laikā, to nosūta laboratorijai, kur speciālists apstiprina vēža klātbūtni.

Vai citoloģiskais testiņš atklāj dzemdes vēzi?

Nē. Citoloģijas paraugs (Pap tests) nav piemērots dzemdes vēža noteikšanai — tas tiek izmantots dzemdes kakla vēža skrīningam.

Ko nozīmē endometrija vēža diagnoze?

Diagnozējot endometrija vēzi, ārsts noteiks arī audzēja tipu, kas palīdz izvēlēties atbilstošu ārstēšanas plānu:

• 1. tipa endometrija audzēji parasti ir mazāk agresīvi un lēnāk izplatās uz kaimiņu audiem;
• 2. tipa audzēji uzvedas agresīvāk un biežāk izplatās ārpus dzemdes robežām, tāpēc nepieciešama intensīvāka ārstēšana.

Tāpat tiek noteikta dzemdes vēža stadija, kas sadalīta no I līdz IV:

• I stadija: audzējs lokalizēts tikai dzemdē;
• II stadija: audzējs izplatījies arī dzemdes kaklā;
• III stadija: process iesaistījis maksti, olnīcas un/vai limfmezglus;
• IV stadija: audzējs izplatījies urīnpūslī vai citos attālinātos orgānos.

Dažos gadījumos precīzu audzēja izplatību var noteikt tikai pēc operatīvas audzēja noņemšanas.

Kā ārstē dzemdes vēzi?

Endometrija vēža ārstēšanai vairumā gadījumu nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Ārstēšanas stratēģija tiek izvēlēta pēc audzēja veida un vispārējā veselības stāvokļa novērtējuma. Papildus tiek pielietotas šādas metodes:

• Ķīmijterapija — izmanto spēcīgas zāles audzēja šūnu iznīcināšanai;
• Staru terapija — precīzi vērsta starojuma izmantošana vēža iznīcināšanai;
• Hormonālā terapija — regulē vai bloķē hormonu iedarbību uz audzēju;
• Imunoterapija — stimulē imūnsistēmas cīņu ar vēzi;
• Mērķterapija — specifisku zāļu izmantošana, lai traucētu vēža šūnu augšanu.

Pētniecība turpinās ar mērķi atrast jaunas ārstēšanas iespējas dzemdes vēzim.

Kādas operācijas nepieciešamas dzemdes vēža ārstēšanai?

Endometrija audzēju standarta ārstēšanas metode ir operācija. Visbiežāk veic histerektomiju — dzemdes un dzemdes kakla izņemšanu. Šīs procedūras formas ir:

• Klasiskā ķirurģiskā histerektomija — dzemde tiek izņemta caur griezumu vēderā;
• Maksts histerektomija — dzemdi izņem caur maksts kanālu;
• Radikāla histerektomija — ja process skāris arī dzemdes kaklu, tiek izņemta dzemde, apkārtējie audi un maksts augšējā daļa;
• Minimāli invazīva histerektomija — ar vairākiem nelieliem griezumiem izmanto laparoskopiskos vai robotizētos instrumentus.

Bieži vien histerektomijas laikā tiek veiktas arī divas papildu procedūras:

• Divpusēja salpingooforektomija — izņem olnīcas un olvadus, lai pilnībā likvidētu vēža šūnas;
• Limfmezglu izgriešana — izņem limfmezglus, lai pārbaudītu, vai audzējs nav izplatījies tālāk.

Vai nepieciešams izņemt olnīcas?

Lielākajai daļai pacientu ar dzemdes vēzi tiek ieteikta olnīcu izņemšana. Ja pacients vēl nav bijis menopauzē, tas uzreiz izraisa menopauzi. Personām līdz 45 gadu vecumam pirms operācijas jāapspriež ar ārstu iespējamo olnīcu saglabāšanu.

Ko sagaidīt pēc operācijas?

Pēc dzemdes vēža operācijas var parādīties šādas blaknes:

• Nespēja ieņemt bērnu jeb neauglība;
• Menopauzes sākšanās (ja bija izņemtas olnīcas), ar tai raksturīgām pazīmēm, piemēram, sausums makstī un nakts svīšana.

Kā ārstē dzemdes sarkomu?

Dzemdes sarkomas gadījumā biežāk tiek veikta vienlaicīga diagnostika, slimības stadijas noteikšana un ārstēšana. Visbiežāk pielieto tādas pašas ķirurģiskas un papildmetodes kā endometrija audzēju gadījumā. Parasti veic histerektomiju kopā ar olnīcu un olvadu izņemšanu.

Vai iespējama dzemdes vēža profilakse?

Pilnībā novērst dzemdes vēzi nevar, taču ar sekojošiem ieradumiem iespējams mazināt risku:

• Uzraudzīt un efektīvi kontrolēt glikozes līmeni asinīs;
• Uzturēt piemērotu ķermeņa svaru;
• Apspriest ar ārstu kombinētas hormonālās kontracepcijas vai progesterona preparātu izmantošanas iespējas aizsardzībai pret dzemdes vēža risku.

Vai estrogēna aizstājterapija palielina dzemdes vēža iespēju?

Apsverot estrogēna aizstājterapiju, nepieciešama ārsta konsultācija, lai izvērtētu individuālo risku un pieņemtu atbilstošāko lēmumu.

Vai dzemdes vēzim ir īpaši paredzēts skrīninga tests?

Pašlaik nav specifiskas dzemdes vēža skrīninga metodes. Ārsti parasti neveic regulārus izmeklējumus cilvēkiem bez simptomiem, ja nav paaugstināta riska. Ja jums ir riska faktori, ir svarīgi regulāri pārbaudīties.

Kāda ir dzemdes vēža izdzīvošanas statistika?

Piecu gadu izdzīvošanas rādītājs endometrija vēzim ir 81%. Ja audzējs nav izplatījies ārpus dzemdes, šis rādītājs sasniedz pat 95%. Ja slimība ir progresējusi un izplatījusies uz citiem orgāniem, izdzīvošanas iespēja samazinās līdz 17%. Savlaicīga diagnostika un ārstēšana ir ļoti nozīmīga.

Vai dzemdes vēzi var pilnībā izārstēt?

Bieži endometrija vēzis tiek atklāts agrīnās stadijās, jo daudzas sievietes savlaicīgi pamanās asiņošanu un vērsās pie ārsta. Ja diagnoze noteikta, kamēr audzējs vēl ir tikai dzemdē, pilnīga dzemdes izņemšana parasti ļauj atveseļoties.

Kad jākonsultējas ar ārstu?

Jebkuras neparastas asiņošanas vai smērēšanas gadījumā nepieciešama nekavējoša ārsta konsultācija. Cilvēkiem ar paaugstinātu iedzimtu endometrija audzēja risku regulāra pārbaude jāuzsāk, sākot no 35 gadu vecuma, tostarp veicot endometrija biopsiju katru gadu.

Kādus jautājumus uzdot ārstam dzemdes vēža gadījumā?

Uz dodiet ārstam šādus jautājumus par dzemdes vēzi:

• Kāda ir manas slimības stadija?
• Kādas ārstēšanas iespējas ieteicamas manā situācijā?
• Vai būs nepieciešama kombinēta ārstēšana?
• Vai man ir iespēja piedalīties klīniskajos pētījumos?
• Kāds ir ārstēšanas galvenais mērķis?
• Kā es jutīšos pēc ārstēšanas kursa?
• Vai pastāv slimības atkārtošanās risks?
• Vai man ir paaugstināta iespējamība saslimt ar citu lokalizētu vēzi?
• Kā vislabāk rūpēties par veselību pēc ārstēšanas pabeigšanas?

Kā parūpēties par sevi pēc dzemdes vēža ārstēšanas?

Pēc ārstēšanās komanda ieteiks periodiskus kontroles apmeklējumus. Šīs vizītes ir svarīgas, jo to laikā ārsts izmeklēs iegurni un interesēsies par simptomiem. Šādi apmeklējumi palīdz pārliecināties, ka nav atkārtojies audzējs un ka pašsajūta pēc ārstēšanas ir laba. Jūs varat apspriest ar ārstu arī veselīga dzīvesveida pamatprincipus. Pareizs uzturs, adekvāts miegs un fiziskas aktivitātes uzlabo pašsajūtu un dzīves kvalitāti.

Kādas pazīmes liecina par dzemdes vēzi?

Jebkura nepierasta asiņošana jāapspriež ar ārstu. Tas attiecas gan uz asiņošanu starp menstruācijām, ja cikls vēl saglabājas, gan uz jebkāda veida asiņošanu vai smērēšanos pēc menopauzes. Šie simptomi var būt dažādu veselības traucējumu, tai skaitā dzemdes audzēja, pazīmes.

Vai dzemdes vēzis attīstās strauji?

Biežāk sastopamie 1. tipa audzēji parasti neattīstās ātri, savukārt 2. tipa vēzis var izplatīties daudz ātrāk un prasa intensīvāku ārstēšanu.

Kādā vecumā visbiežāk parādās endometrija vēzis?

Endometrija vēzis pārsvarā skar sievietes, kuras jau ir pārdzīvojušas menopauzi. Vidējais menopauzes sākšanās vecums ir 51 gads.