Līdz desmitajai nedēļai jau ir attīstījušās gandrīz visas mazuļa organisma sistēmas. Skelets pakāpeniski kļūst cietāks, sāk augt nagi, veidojas piena zobu aizmetņi, parādās sejas vaibsti. No desmitās nedēļas ir iespējams noteikt bērna dzimumu un asinsgrupas Rh faktoru.
Sievietes sajūtas un grūtniecības pazīmes desmitajā grūtniecības nedēļā
Apaugļošanās notiek neilgi pēc ovulācijas, kas parasti risinās apmēram divas nedēļas pēc menstruāciju sākuma. Tomēr ovulācijas laiks vienai un tai pašai sievietei cikla laikā var mainīties, tāpēc precīzi noteikt ieņemšanas datumu var būt sarežģīti. Tādēļ ginekologi grūtniecības sākuma laiku rēķina no pēdējās menstruācijas pirmās dienas, nevis no apaugļošanās brīža. Šī iemesla dēļ grūtniecības aprēķinātais ilgums vidēji ir par apmēram divām nedēļām ilgāks nekā faktiskais embrija attīstības posms. Desmitā grūtniecības nedēļa sakrīt ar astoto nedēļu, skaitot no ieņemšanas. Šajā laikā vēders vēl ir gandrīz nemanāms, taču jau sāk izmainīties ķermeņa aprises: viduklis kļūst platāks, palielinās krūtis. Sievietes vaigi var kļūt pilnīgāki, mainīties gaita. Organisms uztur augstu relaksīna un progesterona līmeni, kas ir būtiski normālai grūtniecības norisei. Progesterons nodrošina sievietes organisma pielāgošanos gaidāmajai bērnu nēsāšanai – veicina taukaudu uzkrāšanos, nomāc imunitātes reakciju, lai novērstu augļa noraidīšanu, atslābina dzemdes gludos muskuļus un samazina spontāna aborta risku. Savukārt relaksīns padara saites un skrimšļus elastīgākus, kas palīdz sagatavot ķermeni bērna attīstībai un vēlāk – dzemdībām. Līdz desmitajai nedēļai dzemde sasniedz apmēram 10–12 centimetrus diametrā (parasti aptuveni 5 centimetri), tātad tā jau ir apelsīna vai liela ābola izmērā. Ap doto laiku dzemdi noturošās saites pakāpeniski stiepjas. Šī procesa dēļ sieviete var sajust diskomfortu un nelielas sāpes vēdera lejasdaļā. Šīs sajūtas ir normālas, taču spēcīgu sāpju gadījumā nepieciešams vērsties pie ārsta. Strauji augošais auglis un organisma izmaiņas prasa aizvien vairāk skābekļa un barības vielu, tāpēc sirds strādā intensīvāk. Vienlaikus hormoni atslābina asinsvadu sieniņas, kā rezultātā samazinās asinsspiediens – nākamā māte var justies nogurusi arī pēc nelielas fiziskas slodzes, iespējama reibonis vai pat ģībonis.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
