Dermatīts

Dermatīts ir iekaisīga ādas slimība, kas var izraisīt diskomfortu un ietekmēt ikdienas dzīves kvalitāti. Ar šo slimību var saskarties gan bērni, gan pieaugušie, jo tā rada tādus simptomus kā apsārtums, sausums, izsitumi un nieze. Šajā rakstā apskatīta dermatīta veidi, raksturīgās pazīmes, iespējamās ārstēšanas metodes un risinājumi simptomu saasinājuma profilaksei. Uzziniet, kā pareiza ādas aprūpe palīdz mazināt dermatīta izpausmes un uzlabot pašsajūtu.

Kas ir dermatīts?

Dermatīts, dažkārt dēvēts arī par ekzēmu, ir ādas iekaisuma slimība, kuras laikā āda reaģē uz dažādiem stimuliem. Pastāv vairāki dermatīta veidi, piemēram, atopiskais, kontaktdermatīts un seborejiskais dermatīts. Slimība var skart jebkura vecuma cilvēkus, bet visbiežāk diagnosticē bērniem, kuriem izplatīta atopiskā forma. Dermatīta simptomi atšķiras atkarībā no konkrētā veida – kontaktdermatītu izraisa ķīmisku vielu vai alergēnu iedarbība, savukārt seborejisko dermatītu bieži novēro galvas matainajā daļā. Parasti pacienti izjūt niezi, apsārtumu un sausumu, kas būtiski ietekmē komfortu ikdienā. Ārsta rekomendācijās pamatā ir izvairīšanās no provocējošiem faktoriem, lai veiksmīgi kontrolētu simptomus. Reakcija uz dermatītu var atšķirties individuāli, tāpēc nepieciešama speciālista konsultācija, lai izvēlētos piemērotāko ārstēšanu konkrētajā situācijā.

Dermatīta simptomi

Dermatīta izpausmes mainās atkarībā no slimības tipa. Var izpausties viens vai vairāki no šiem simptomiem:

• Nieze
• Apsārtuši plankumi un izsitumu mezgliņi
• Izsitumi ar dedzināšanas sajūtu
• Sausa āda
• Pūslīši ar šķidrumu
• Ādas sabiezējums, sastingums, tūska
• Ādas lobīšanās, plaisāšana, krunkas
• Sāpīgas čūlas
• Bojātas ādas vietas var sākt mitrot vai asiņot

Dažādu dermatīta veidu pazīmes

Atopiskais dermatīts (ekzēma)

Atopisko dermatītu izraisa bojāts ādas aizsargbarjeras slānis, kā rezultātā veidojas iekaisums, apsārtums, sausums, raupjums un nieze.

Kontaktdermatīts

Kontaktdermatīts ir akūta vai hroniska ādas reakcija, kas izpaužas kā sāpīgs vai niezošs izsitums, parasti rodas pēc kontakta ar alergēnu vai kairinošu vielu, piemēram, noteiktām ķimikālijām vai augiem.

Zīdaiņu seborejiskais dermatīts

Zīdaiņu seborejiskais dermatīts izpaužas kā nekaitīgi pamatnes pārklājumi galvas ādā ar dzeltenīgiem, zvīņainiem plakumiem un apkārtēju apsārtumu.

Autiņbiksīšu izsitumi

Autiņbiksīšu dermatīts parādās tajās ķermeņa zonās, kur zīdaiņa āda nonāk saskarē ar mitrumu, berzi un citiem kaitīgiem faktoriem no autiņbiksītēm.

Dishidrotiskais dermatīts

Šis dermatīta veids raksturojas ar niezošiem pūslīšiem gar pirkstu malām, uz plaukstām, pēdu pirkstiem un pēdu apakšējās daļās; pūslīši var būt sāpīgi.

Neirodermatīts

Neirodermatīts rodas ilgstošas niezes dēļ, kas kairina ādas nervu galus.

Numulārais dermatīts

Numulāra dermatīta gadījumā uz ādas parādās apaļi, niezoši plankumi ar izteiktu sausumu; iespējamas arī atvērtas brūces.

Periorālais dermatīts

Periorālais dermatīts pēc izskata var līdzināties pūtītēm vai rozācijai un tipiski lokalizējas ap muti, acīm un degunu.

Seborejiskais dermatīts (blaugznas)

Seborejiskais dermatīts izraisa apsārtumu, sausumu, ādas zvīņošanos un niezi galvas ādā vai citās ķermeņa vietās.

Venozais (staziskais) dermatīts

Venozais dermatīts attīstās venozās cirkulācijas traucējumu dēļ; simptomi var ietvert potīšu pietūkumu, zvīņošanos, niezi, sāpes un čūlas.

Vai stress var izraisīt dermatītu?

Stress var būt viens no faktoriem, kas ietekmē dermatīta attīstību vai pasliktina jau esošu ādas stāvokli, tā ietekme izpaužas gan emocionāli, gan fizioloģiski.

Emocionāla stresa pazīmes:

• Pastāvīga trauksme, miera trūkuma sajūta
• Grūtības koncentrēties
• Īgnums, garastāvokļa maiņas
• Depresīvs noskaņojums
• Pazemināts pašvērtējums
• Grūtības atslābināties, bieža nomierinošo vielu lietošana

Fiziskā stresa pazīmes:

• Muskuļu spriedze, sāpes
• Caureja vai aizcietējums
• Miega traucējumi
• Seksuālās vēlmes samazināšanās
• Nelabums, reibonis

Kā samazināt stresu?

• Veiciet dziļas elpošanas vingrinājumus, ieskaitiet līdz desmit
• Nepieprasiet no sevis nevainojamību, pieņemiet, ka ne visu iespējams kontrolēt
• Regulāri nodarbojieties ar fiziskām aktivitātēm
• Guliet pietiekami
• Samaziniet kofeīna un alkohola patēriņu
• Iekļaujiet uzturā veselīgus ēdienus
• Smejieties biežāk un saglabājiet pozitīvu attieksmi
• Uzrakstiet domas dienasgrāmatā
• Kopiet kontaktus ar ģimeni, draugiem vai speciālistu

Kas izraisa dermatītu?

Dermatīta attīstību veicina dažādi faktori, tostarp imūnās sistēmas darbība, iedzimtība un vides ietekme.

Imūnā sistēma

Dažkārt ķermeņa aizsargreakcija uz apkārtējās vides stimuliem ir pārspīlēta. Atopiskā dermatīta gadījumā imūnsistēma ļoti aktīvi reaģē uz nenozīmīgiem alergēniem vai kairinātājiem, izraisot iekaisumu.

Ģenētiskie faktori

Pētījumi liecina, ka dermatīts biežāk attīstās cilvēkiem, kuru tuviniekiem jau diagnosticēta šī slimība. Ir identificētas arī noteiktas ģenētiskas izmaiņas, kas ietekmē ādas dabisko barjeru veidojošā proteīna līmeni. Ja šī proteīna nav pietiekami, ādas aizsardzība pasliktinās.

Vides ietekme

Vide var mainīt ādas aizsargbarjeras funkciju, veicinot mitruma zudumu un dermatīta attīstību. Svarīgākie riska faktori bieži ir tabakas dūmi, noteikti gaisa piesārņotāji, kā arī aromatizētie kopšanas līdzekļi un ziepes.

Saskare ar ķīmiskām vielām

Daži dermatīta veidi, piemēram, periorālais dermatīts, var attīstīties ilgstošas saskares ar kairinošām vielām vai konkrētiem ķīmiskiem savienojumiem dēļ, piemēram, zobu pastās esošais fluors.

Citi stāvokļi, kas novērojami kopā ar dermatītu

Dermatīta pacientiem bieži parādās arī citas veselības problēmas, kas tieši nesadarbojas ar dermatīta cēloņiem, taču reizēm ir klātesošas:

• Miega traucējumi
• Nomāktība
• Nemiers
• Astma
• Alerģiskas reakcijas

Kam var attīstīties dermatīts?

Dermatīts var skart ikvienu neatkarīgi no vecuma. Tipiski piemēri:

• Zīdaiņiem var attīstīties seborejiskais dermatīts vai autiņbiksīšu izsitumi
• Atopiskais dermatīts parasti sākas bērnībā, bet var rasties jebkurā vecumā
• Kontaktdermatīts var rasties jebkuram, ja āda saskaras ar kairinošām vielām
• Cilvēkiem ar celiakiju iespējama īpaša dermatīta – herpetiformas dermatīta – attīstība

Riska faktori dažādu dermatīta formu gadījumā

Atopiskā dermatīta riska faktori:

• Ģimenes anamnēzē ir dermatīts, alerģiskais rinīts vai astma
• Sieviešu dzimums
• Afrikas izcelsmes etniskā piederība

Kontaktdermatīta riska faktori:

• Darbs ar ķīmiskiem savienojumiem, piemēram, rūpniecībā, restorānos vai dārzniecībā

Periorālā dermatīta riska faktori:

• Sievietes dzimums
• Vecums no 15 līdz 45 gadiem

Dishidrotiskā dermatīta riska faktori:

• Pastiprināta svīšana
• Ilgstoša saskare ar ūdeni vai kairinošām vielām
• Dzīvošana siltākā klimatā

Kā nosaka dermatīta diagnozi?

Veselības aprūpes speciālists rūpīgi apskata ādu, lai noteiktu dermatītam raksturīgas pazīmes: izsitumus, apsārtumu, zvīņošanos, sausumu un citus simptomus. Tiks uzdoti jautājumi par niezes, dedzināšanas sajūtas intensitāti, kā arī par potenciālo saskari ar alergēniem vai kairinātājiem.

Kādi jautājumi tiek uzdoti vizītes laikā?

Diagnozes precizēšanas laikā ārstam svarīgi iegūt pēc iespējas pilnīgākas ziņas, tāpēc Jums var jautāt:

• Kurā ķermeņa vietā parādās dermatīts?
• Kādus līdzekļus un veidus esat izmēģinājuši simptomu mazināšanai?
• Kādas citas veselības problēmas Jums ir? (alerģijas, astma, celiakija)
• Cik ilgi novērojat simptomus?
• Cik bieži lietojat siltu vai karstu ūdeni?
• Vai ir kādi faktori, kas pastiprina simptomus?
• Vai bijusi saskare ar ķīmiskām vielām?
• Vai konkrēti līdzekļi, piemēram, ziepes, mazgāšanas līdzekļi vai cigarešu dūmi, pastiprina simptomus?
• Vai nieze vai sāpes ietekmē miegu, darbu, ikdienas aktivitātes?

Kādas analīzes var noteikt dermatīta diagnostikā?

Bieži dermatītu iespējams diagnosticēt klīniskās apskates laikā, bet, ja ir neskaidrības, var ieteikt papildu izmeklējumus:

• Asins analīzes, lai izslēgtu citas slimības
• Ādas biopsiju, precīzai slimības atšķiršanai
• Alerģijas testus, lai identificētu iespējamos izraisītājus

Dermatīta ārstēšana

Ārstēšanas pieeja ir atkarīga no dermatīta formas un lokalizācijas. Svarīgākais solis ir izvairīties no faktoriem, kas pasliktina vai izraisa simptomus – tas attiecas uz stresu, ķīmiskām vielām, dūmiem un citiem kairinātājiem. Nākamais solis ir lokāli piemēroti mājas aprūpes līdzekļi un pēc ārsta norādījuma – recepšu medikamenti.

Kādi mājas aizsardzības līdzekļi var palīdzēt?

Lietojiet mājās tikai tos līdzekļus, ko ārsts iepriekš ir ieteicis un apstiprinājis:

• Ultravioletās A vai B spektra gaismas terapija var palīdzēt ādai
• Mitro pārsēju procedūras, lai ilgstoši saglabātu ādas mitrumu
• Vannas ar atšķaidītu balinātāju – tikai pēc speciālista norādījuma, ne biežāk kā divas reizes nedēļā

Bez speciālas uzraudzības izmantojiet šādas higiēnas un kopšanas iespējas:

• Mitrinoša krēma uzklāšana uzreiz pēc mazgāšanās
• Izvairīšanās no pārkaršanas, uzturot telpā mērenu temperatūru
• Ādas aizsardzība pret kairinātājiem, piemēram, raupjiem audumiem
• Stresa līmeņa samazināšana, ja vajadzīgs – vērsties pie psihoterapeita
• Mazgāties siltā, ne karstā ūdenī, ne vairāk kā vienu reizi dienā
• Lietot maigu, bez aromātiem ziepes vai mazgāšanas līdzekli
• Izvairīties no ādas kasīšanas, lai nesarežģītu stāvokli ar infekciju

Kādas zāles var nozīmēt ārsts?

Ārsts atkarībā no simptomu smaguma var nozīmēt šādas ārstniecības līdzekļus:

• Mitrinošus krēmus ādas aizsargslāņa atjaunošanai
• Kalcineurīna inhibitorus, kuri vietēji mazina iekaisumu
• Kortikosteroīdu krēmus un ziedes iekaisuma mazināšanai
• Fosfodiesterāzes-4 inhibitorus, kas samazina iekaisumu
• Bioloģiskos preparātus injekciju veidā, kas aptur imūnās sistēmas reakciju
• Perorālos medikamentus, lai kontrolētu imūnās sistēmas aktivitāti
• Antihistamīna līdzekļus, reizēm – kontaktdermatīta gadījumā
• Antibiotikas, ja konstatētas sekundāras infekcijas

Ādas kopšana dermatīta gadījumā

Regulāra un atbilstoša ādas kopšana ir būtiska, lai mazinātu dermatīta simptomus un uzlabotu ādas stāvokli. Pareizi izvēlēti kopšanas principi palīdz izvairīties no pastiprinātām izpausmēm un dzīves kvalitātes pasliktināšanās.

Mitrināšanas loma

Mitrināšana ir viens no svarīgākajiem elementi dermatīta ārstēšanā, jo slimības ietekmētā āda mēdz būt ļoti sausa. Ieteicams mitrinošos krēmus vai emolientus lietot vairākas reizes dienā, īpaši saasināšanās periodā. Rūpīgi izvēlieties kopšanas līdzekļus, lai novērstu papildus kairinājumu.

Higiēnas paradumi

Higiēnai jābūt saudzīgai – jālieto neitrāli, hipoalergēni mazgāšanas līdzekļi un silts ūdens. Pēc mazgāšanās uzreiz jāuzklāj mitrinošs krēms. Ir svarīgi izvairīties no ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros un citiem faktoriem, kas var stimulēt ādas iekaisumu.

Dermatīta komplikācijas

Ja dermatīts netiek ārstēts vai tiek ārstēts nepietiekami, var attīstīties vairākas nopietnas komplikācijas. Visbiežāk sastopamās ir stiprs nieze un ādas infekcijas, kas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti un var apgrūtināt ārstēšanu.

Hronisks nieze

Vien no biežākajām komplikācijām ir ilgstošs, spēcīgs nieze, kas apgrūtina ikdienas dzīvi. Nepārtraukta niezes rezultātā cilvēks daudz berzē vai kasa ādu, tādējādi palielinot riska brūču, infekciju un iekaisumu attīstībai. Šādos gadījumos var būt nepieciešama īpaši sarežģīta ārstēšana.

Ādas infekcijas

Lielā daļā gadījumu pēc ilgstoša dermatīta novēro bakteriālu vai sēnīšu infekciju pievienošanos. Biežāk sastopamās baktēriju infekcijas izraisa Staphylococcus aureus, kas var attīstīties arī uz šķietami neskartas ādas. Šādas infekcijas vēl vairāk sarežģī slimības gaitu, tāpēc savlaicīga ārstēšana un novērošana ir ļoti svarīga.

Dermatīta profilakse

Profilakses pasākumi ir svarīgi, lai izvairītos no dermatīta simptomu saasināšanās un uzlabotu ikdienas pašsajūtu. Dzīves kvalitāti var ievērojami ietekmēt patstāvīga ādas kopšana un uzmanība pret iespējamiem alergēniem.

Alergēnu izvairīšanās

Bieži dermatīta izpausmes ir saistītas ar konkrētu alergēnu iedarbību. Jānoskaidro un jāizvairās no šādiem kairinātājiem:

• Pārtikas produktiem (piemēram, govs piens, olas)
• Ķīmiskām vielām (kopšanas un mazgāšanas līdzekļi)
• Fiziskiem kairinātājiem (apģērbs no sintētiskiem materiāliem)

Saglabājot vidi brīvu no smaržvielām un agresīviem mazgāšanas līdzekļiem, iespējams samazināt alerģisko reakciju risku. Regulāri veiciet alerģiju testus, lai ātrāk identificētu galvenos izraisītājus.

Atbilstoša ādas kopšana

Dermatīta gadījumā ikdienas kopšanai jāietver:

• Mitrinošu emolientu lietošana
• Hipoalerģiski līdzekļi bez kairinātājiem
• Regulāra ādas stāvokļa uzraudzība un pielāgota aprūpe pēc dermatologa norādījumiem

Pastāvīga ādas mitrināšana un rūpīga kopšana ļauj samazināt iekaisuma un niezes risku. Dermatīta profilakse balstās ne tikai uz lokāliem aprūpes paradumiem, bet arī vides piemērošanu un atbilstošu dzīves un uztura režīmu.

Izmaiņas dzīvesveidā dermatīta gadījumā

Dzīvesveida korekcijas ir viens no efektīvākajiem paņēmieniem dermatīta simptomu uzlabošanai. Līdzsvarots uzturs, emocionāla līdzsvara saglabāšana un fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē ādas veselību. Īpaši jāuzrauga temperatūras svārstības – tās bieži pasliktina ādas sausumu, galvenokārt atopiskā dermatīta gadījumā. Svarīgi izvērtēt uztura ietekmi uz veselību, jo daži produkti var provocēt alerģiskas reakcijas. Emocionālās pārvaldības paņēmieni, piemēram, joga vai meditācija, var palīdzēt samazināt trauksmi, kas ietekmē arī dermatīta gaitu. Fiziskā slodze stiprina organismu, sniedz būtisku atbalstu imūnsistēmas stiprināšanai un palīdz labāk kontrolēt ādas problēmas. Regulāra mitrinātāju lietošana un ādas kopšana ļauj mazināt dermatīta risku un izvairīties no sarežģījumiem. Izprotot dzīvesveida izmaiņu nozīmi, iespējams panākt pozitīvas izmaiņas gan veselībā, gan pašsajūtā.

Kopsavilkums par dermatītu

Dermatīts, īpaši atopiskā forma, ir hroniska un bieži atkārtota slimība, kuras izplatība pieaug, īpaši bērniem. Izpratne par tās simptomiem, cēloņiem, tostarp iespējamo alerģiju pret noteiktiem sēņu veidiem, ir būtiska, lai laikus novērstu simptomus un uzsāktu profilaksi. Efektīvi ārstēšanas mehānismi, apvienojot lokālos medikamentus ar dzīvesveida korekciju, būtiski uzlabo dzīves kvalitāti. Ādas ikdienas mitrināšana un kopšana ar emolientiem ir īpaši svarīga, lai novērstu slimības saasinājumus un saglabātu veselīgu ādas funkciju. Dermatīta kontrole prasa pastāvīgu uzmanību profilaksei un rūpīgai kopšanai, kas nozīmē ne tikai simptomu uzraudzību, bet visaptverošu pieeju veselības uzturēšanā. Izmantojot zināšanas un pārbaudītas stratēģijas, ikviens var panākt stabilas pozitīvas izmaiņas šīs slimības pārvaldībā.

Biežāk uzdotie jautājumi par dermatītu

Kas ir dermatīts?

Dermatīts ir iekaisīga ādas slimība, kurai raksturīga nieze, sausums, apsārtums un bieži – izsitumi.

Kādas ir galvenās dermatīta pazīmes?

Tipiskākās pazīmes ir intensīva nieze, ādas sausums, apsārtums un izsitumu parādīšanās.

Kādi ir dermatīta izraisītāji?

Dermatītu izraisa ģenētiski, vides, alerģiski un dzīvesstilam saistīti faktori.

Kā veic dermatīta diagnostiku?

Dermatīta noteikšanai svarīgi izvērtēt pacienta vēsturi un klīniskās izpausmes. Dažkārt nepieciešami asins vai alerģijas testi.

Kādas ir ārstēšanas iespējas?

Terapija var ietvert lokālus kortikosteroīdus, sistēmiskus medikamentus un dabiskas ārstniecības metodes, tajā skaitā emolientu lietošanu.

Kā pareizi kopt ādu dermatīta gadījumā?

Āda jāmitrina regulāri, izmantojot īpašus krēmus, un jāievēro saudzīga higiēna.

Kādas ir iespējamās komplikācijas?

Nepienācīga ārstēšana var novest pie hroniska niezes, infekcijām un citiem nopietniem veselības traucējumiem.

Kā sekmīgi novērst slimības saasināšanos?

Ir svarīgi identificēt un izvairīties no individuāliem kairinātājiem, kā arī nodrošināt pastāvīgu ādas aprūpi un mitrināšanu.

Kādi dzīvesveida paradumi uzlabo stāvokli?

Veselīgs uzturs, stresa kontrole un fiziskās aktivitātes var palīdzēt samazināt simptomus un stiprināt organisma aizsargspējas.