Datortomogrāfija

Datortomogrāfija bieži tiek apzīmēta ar saīsinājumu KT. Tā ir izmeklēšanas metode, kas balstīta uz rentgenstaru un datoru tehnoloģiju izmantošanu, lai iegūtu detalizētus cilvēka ķermeņa iekšējo struktūru attēlus. Metode ļauj iegūt precīzus attēlus no dažādām ķermeņa daļām, tostarp kauliem, muskuļiem, taukiem, iekšējiem orgāniem un asinsvadiem. KT sniegtā informācija ir ievērojami detalizētāka nekā parastās rentgena pārbaudes laikā iegūtā. Rentgena pārbaudē starojuma plūsma tiek novirzīta caur konkrēto ķermeņa zonu, un aiz tās novietotā plāksne reģistrē starojuma plūsmas izmaiņas, kas rodas starojumam šķērsojot ādu, kaulus, muskuļus un citus audus. Lai gan parastā rentgena izmeklēšana spēj atklāt daudz informācijas, ar to var nepietikt, lai saskatītu daudzu iekšējo orgānu vai struktūru smalkākas īpatnības. KT izmeklējuma laikā rentgena staru avots rotē ap pacienta ķermeni, sniedzot iespēju apskatīt to pašu orgānu no dažādiem leņķiem, kas ievērojami palielina attēlu detalizācijas pakāpi. Iegūtie rentgena dati tiek nosūtīti uz datoru, kas tos apstrādā un attēlo ekrānā divdimensiju veidā. Jaunākās tehnoloģijas un specializēta programmatūra spēj veidot arī trīsdimensiju attēlus. Datortomogrāfija tiek izmantota, lai noteiktu audzēju klātbūtni, izvērtētu iekšēju asiņošanu vai citas iekšēju bojājumu pazīmes. KT var izmantot arī biopsijas veikšanai, piemēram, pazīmju vai šķidruma ņemšanai no noteiktas zonas.

Kāpēc datortomogrāfiju dažkārt veic ar kontrastvielu?

Datortomogrāfijas izmeklējumu var veikt gan ar kontrastvielu, gan bez tās. Kontrastviela ir viela, ko pacientam var iedzert vai kas tiek ievadīta vēnā, lai konkrētais orgāns vai struktūra skanējuma laikā būtu labāk saskatāma. Ja tiek plānota izmeklēšana ar kontrastvielu, pirms procedūras var būt noteikts atturēties no ēšanas. Par to informēs ārsts. Svarīgi paziņot ārstam, ja iepriekš ir bijušas alerģiskas reakcijas uz kontrastvielām vai arī ir zināmas nieru darbības problēmas. Jūras velšu alerģija parasti nav šķērslis joda saturošu kontrastvielu lietošanā. Tāpat jāinformē ārsts, ja nesen pārdzīvota jebkāda slimība vai ir citi veselības traucējumi.

Kā sagatavoties datortomogrāfijas izmeklējumam?

Ja plānots KT angiogrāfijas izmeklējums vai tā sauktā virtuālā kolonoskopija, konkrētas sagatavošanās norādes sniegs reģistrācijas laikā.

• Drošības apsvērumi: Sievietēm, kuras ir stāvoklī vai to pieļauj, pirms pieraksta veikšanas jākonsultējas ar ārstu.
• Apģērbs: Var būt nepieciešams pārģērbties slimnīcas halātā, ko nodrošinās medicīnas personāls. Ieteicams atstāt mājās rotaslietas, vērtīgus priekšmetus un izņemt zobu protēzes, ja tādas ir.
• Kontrastviela: Izmeklējuma veikšanai var būt nepieciešama kontrastviela, kas radiologam ļauj precīzāk atšķirt normālās struktūras no patoloģiskām izmaiņām. Dažiem pacientiem joda saturoši kontrasti nav piemēroti, piemēram, nieru darbības traucējumu gadījumā, tāpēc par to savlaicīgi jāinformē radiologs. Šādos gadījumos iespējams izmeklējumu veikt bez kontrastvielas vai izmantot alternatīvas attēlveidošanas metodes. Visbiežāk lietotā kontrastvielas KT procedūra ir dubultā kontrastēšana – pirms izmeklējuma kontrastvielu izdzer un tāpat iešpricē vēnā. Jo lielāku daudzumu kontrastvielas pacients izdzer, jo skaidrākas būs gremošanas trakta struktūras radiologa vērtējumā.
• Alerģiskas reakcijas: Par jebkādu iepriekš piedzīvotu alerģiju pret kontrastvielām jāinformē veselības aprūpes personālu laikus, vēl pirms izmeklējuma norises. Ja iepriekš bijusi izteikta vai pat anafilaktiska reakcija, intravenoza kontrastvielas lietošana nav atļauta. Vieglāku vai vidēji smagu reakciju gadījumā tiek noteikta iepriekšēja medikamentu sagatavošana pirms KT, par ko pastāstīs izmeklējuma laikā. Jebkādas zināmas kontrastvielu reakcijas jāapspriež ar ārstu.

Maltīte un dzērieni:

• Bez kontrasta: Izmeklējuma priekšvakarā drīkst ēst, dzert un lietot ierastos medikamentus.
• Ar kontrastu: Ja paredzēta KT ar kontrastvielu, trīs stundas pirms izmeklējuma nedrīkst ēst. Atļauti tikai skaidri šķidrumi. Medikamentus lieto kā parasti.

Cukura diabēta pacientiem

Personām ar diabētu parasti iesaka vieglas brokastis vai pusdienas, ko uzņem trīs stundas pirms izmeklējuma. Atsevišķos gadījumos, atkarībā no lietojamiem preparātiem, var būt nepieciešams uz 48 stundām pēc izmeklējuma ierobežot atsevišķu zāļu lietošanu. Precīzas norādes sniegs pēc procedūras.

Medikamentu lietošana

Visi pacienti drīkst turpināt lietot viņiem nozīmētos medikamentus ierastajā režīmā.

Datortomogrāfijas riski

Ja pastāv grūtniecības iespēja, par to savlaicīgi jāinformē medicīnas personāls. KT izmeklējumā tiek izmantota neliela radiācijas deva. Kāda ir šī starojuma riska pakāpe konkrētajā situācijā, ieteicams pārrunāt ar ārstu. Cilvēkiem ar klaustrofobiju vai paaugstinātu trauksmes sajūtu vēlams savlaicīgi pastāstīt par to savam ārstam, jo var tikt izrakstīts viegls nomierinošs līdzeklis, kas palīdzēs relaksēties pirms izmeklējuma sākuma.

Kā notiek datortomogrāfija?

Datortomogrāfijas izmeklējumus iespējams veikt gan ambulatori, gan stacionārā, atkarībā no pacienta veselības stāvokļa un ārsta ieteikumiem. Izmeklējuma norise parasti ir šāda:

• Var būt nepieciešams pāriet slimnīcas halātā, kas tiks nodrošināts, kā arī būs pieejama droša vieta personisko mantu uzglabāšanai. Nedrīkst ņemt līdzi vērtīgas lietas un rotājumus. Zobu protēzes jāizņem.
• Ja procedūrā jāizmanto kontrastviela, vēnā, parasti plaukstā vai apakšdelmā, ievada katetru, caur kuru tiek ievadīta viela. Ja vajadzīgs perorālais kontrasts, to izdzer. Atsevišķos gadījumos kontrastvielu ievada taisnajā zarnā.
• Pacients noguļas uz kustīga galda, kas virzās uz lodveida skeneri ar apaļu atvērumu.
• Izmeklējumā tehniskais personāls atrodas citā telpā, seko notiekošajam caur stiklu, vada iekārtu un uztur kontaktu ar pacientu, izmantojot mikrofonu un skaļruni. Pacienta rīcībā ir trauksmes poga, lai nepieciešamības gadījumā par to paziņotu. Tehniķis visu izmeklējuma laiku uztur komunikāciju ar pacientu un uzrauga procesu.
• Skeneris sāk darboties, rotējot ap pacientu, un īslaicīgi caur ķermeni tiek caursūtīta starojuma deva. Procedūras laikā var dzirdēt mehāniskus klikšķoša trokšņa skaņas, kas ir normāli.
• Ķermeņa audi daļu staru absorbē, pārējos uztver datortomogrāfa uztvērēji un dati tiek pārvērsti digitālā attēlā, ko pēc tam izvērtē radiologs.
• Izmeklējuma laikā ļoti svarīgi palikt nekustīgam un reizēm, pēc norādījuma, īslaicīgi aizturēt elpu.
• Ja procedūras laikā tiek izmantota kontrastviela, tās ievadīšana var izraisīt karstuma sajūtu, metālisku vai sāļu garšu mutē, vieglu galvassāpi, sliktu dūšu vai vemšanu. Šādas parādības parasti izzūd pēc dažām sekundēm.
• Ja parādās grūtības elpot, izteikta svīšana, tirpšana vai neregulāra sirdsdarbība, nekavējoties jāinformē personāls.
• Pēc izmeklējuma pacients tiek izņemts no skenera. Ja kontrastvielas dēļ tika ievietots katetrs, to izņem.
• Pats KT izmeklējums nav sāpīgs, tomēr, ja piespiedu nekustīgums sagādā diskomfortu, īpaši pēc traumas vai operācijas, tehniskais personāls centīsies minimizēt šīs neērtības un izmeklējumu veiks tik ātri, cik iespējams.

Kā rīkoties pēc datortomogrāfijas izmeklējuma?

• Ja procedūrā tika lietota kontrastviela, noteiktu laiku pēc tās jums būs nepieciešama mediķu novērošana, lai konstatētu iespējamās blakusparādības vai reakcijas, piemēram, niezi, pietūkumu, izsitumus vai apgrūtinātu elpošanu.
• Ja pēc atgriešanās mājās injekcijas vietā parādās sāpes, apsārtums vai pietūkums, nekavējoties jāsazinās ar ārstu, lai novērstu iespējamu infekciju vai nevēlamas reakcijas.
• Parasti pēc KT izmeklējuma nav nepieciešama īpaša aprūpe, un var atsākt ikdienas ēšanas un kustību režīmu, ja vien ārsts nenosaka citādi.
• Atkarībā no veselības stāvokļa, ārsts var sniegt atsevišķas vai papildu norādes pēc procedūras.

Datortomogrāfijas galvenās priekšrocības

• Augstas izšķirtspējas KT: Šāda veida KT izmeklējums ietver īpaši plānu griezumu (mazāk par 2,5 mm) izmantošanu, kas ļauj iegūt izteikti detalizētus attēlus, piemēram, plaušu slimību diagnostikā.
• Spirālveida jeb helikālā KT: Šāda KT gaitā pacients un rentgena avots kustas nepārtraukti, bet datortomogrāfa stars rotē ap pacientu. Attēli tiek iegūti ātrāk un ar lielāku izšķirtspēju, kas īpaši svarīgi tādām patoloģijām kā asinsvadu kalcifikācijas noteikšanai.
• Īpaši ātra KT (arī elektronu staru KT): Šī tehnoloģija nodrošina īpaši ātru attēlu iegūšanu, kas ļauj reāllaikā analizēt kustīgas struktūras, piemēram, sirds dobumus un vārstuļus. Izmeklējumu var pielietot arī kalcija izgulsnējumu noteikšanā sirds vainagartērijās, taču šim nolūkam biežāk izmanto spirālveida KT ierīces.
• Datortomogrāfiskā angiogrāfija (CTA): Angiogrāfija ir asinsvadu attēlošana ar rentgena palīdzību. CTA izmanto datortomogrāfijas tehnoloģiju, lai sniegtu detalizētas asinsvadu, tostarp sirds artēriju, attēlošanas iespējas, kas pārspēj parastās rentgena angiogrāfijas iespējas.
• Kombinētā pozitronu emisijas tomogrāfija ar datortomogrāfiju (PET/KT): Šis risinājums apvieno divu attēlveidošanas tehnoloģiju priekšrocības – ar KT tiek iegūti detalizēti anatomiski attēli, bet PET ļauj analizēt šūnu funkciju un vielmaiņu, kas īpaši noder onkoloģisko un citu slimību diagnostikā un ārstēšanā. PET/KT arī izmanto, lai novērtētu piemēram, epilepsijas, Alcheimera slimības vai sirds vainagartēriju bojājumus.

Karolina Skrebė

Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.