D vitamīns ir būtisks cilvēka labklājībai un spēlē nozīmīgu lomu organisma darbībā. Mediķi uzsver, ka Latvijas apstākļos, kad vairākus mēnešus trūkst saules gaismas, D vitamīna līmenis asinīs bieži ir pārāk zems.
D vitamīna funkcijas organismā
D vitamīns regulē kalcija un fosfora vielmaiņu organismā. Ja bērnam ir būtisks D vitamīna deficīts, var attīstīties rahīts, bet pieaugušajiem – kauli kļūst vājāki, palielinās lūzumu risks un rodas zobu problēmas. Šis vitamīns ietekmē endokrīnās un imūnās sistēmas darbību. Pietiekams D vitamīna daudzums palīdz samazināt risku saslimt ar autoimūnām slimībām, audzējiem, kā arī sirds un asinsvadu sistēmas traucējumiem.
D vitamīna līmeņa normas
Pieaugušajiem un bērniem par normālu D vitamīna līmeni uzskata šādas robežas, neatkarīgi no dzimuma vai vecuma. Oficiālie D vitamīna līmeņa rādītāji ir:
- izteikts deficīts – mazāk nekā 30 nmol/l (12 ng/ml) – bērniem tas izpaužas kā rahīts;
- deficīts – 30-49 nmol/l (12-19 ng/ml);
- norma – 50-125 nmol/l (20-50 ng/ml);
- pārsniegums – virs 125 nmol/l (50 ng/ml).
Taču ir viedoklis, ka šīm vērtībām jābūt augstākām. Speciālisti, kuri tam piekrīt, iesaka nodrošināt 75–250 nmol/l (30–50 ng/ml) D vitamīna līmeni asinīs.
- izteikts deficīts – mazāk nekā 50 nmol/l (20 ng/ml);
- deficīts – 51-74 nmol/l (21-29 ng/ml);
- optimālais līmenis – 75-250 nmol/l (30-100 ng/ml).
Lai uzzinātu D vitamīna daudzumu asinīs, nepieciešams veikt 25-OH D vitamīna jeb 25-hidroksiholekalciferola asins analīzi.
Kādos produktos atrodams D vitamīns?
D vitamīna uzņemšana tikai ar uzturu ir sarežģīta, jo tikai dažos pārtikas produktos tā ir pietiekamā daudzumā. Nelielu daudzumu satur olu dzeltenumi, liellopa aknas un dažas zivs šķirnes. Piemēram, vienā vistas olā ir 41 SV, savukārt, lai sasniegtu pieaugušajam nepieciešamo dienas devu – 800 SV, būtu jāapēd aptuveni 20 olas. D vitamīns ir sastopams lasī, sardīnēs, skumbrijā, mencu aknās, tuncī un zobenazivī. Tādējādi ķermenis ir ieprogrammēts šo vitamīnu uzņemt galvenokārt ar saules gaismu. Ja nedēļā 2–3 reizes pavadāt saulē apmēram 15 minūtes, āda saražo ap 1000 SV D vitamīna. Tomēr lielākajai daļai cilvēku Latvijā nav iespēju regulāri uzturēties silta klimata apstākļos, tāpēc D vitamīns bieži jāuzņem arī papildus ar uztura bagātinātājiem vai medikamentiem.
D vitamīna diennakts deva
Pieaugušajiem ieteicamā D vitamīna deva ir aptuveni 1000-2000 SV dienā. Bērniem no dzimšanas līdz gada vecumam nepieciešams 400-600 SV dienā. Grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, ieteicams uzņemt 1500-2000 SV dienā. Precīzu daudzumu nosaka ārsts, balstoties uz jūsu asins analīžu rezultātiem.
Ūdens vai eļļas šķīduma D vitamīns – kuru izvēlēties?
D vitamīns ir taukos šķīstošs, taču pieejams gan eļļas, gan ūdens šķīdumos. Kura forma labāk piemērota uzsūkšanās ziņā? Ūdens šķīduma bioloģiskā aktivitāte līdz D vitamīna receptoriem ir zemāka, tādēļ to iesaka bērniem ar smagām aizkuņģa dziedzera vai zarnu slimībām, kad tauku uzsūkšanās ir apgrūtināta. Šī forma satur arī konservantus un stabilizatorus. Eļļas šķīdumos ir tikai vitamīns un eļļa, kas pati par sevi darbojas kā konservants. Veseliem bērniem bez alerģijām profilakses nolūkos ieteicams lietot eļļas šķīduma D vitamīnu.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
