D vitamīna deficīts nozīmē, ka organismā nav pietiekami daudz šī svarīgā vitamīna. Tas ir būtisks kaulu attīstībai un to stiprumam. Pastāv palielināts trūkuma risks, ja cilvēks saņem maz saules gaismas, cieš no traucējumiem, kas samazina vitamīna uzsūkšanos, vai ja uzturā ir maz D vitamīna saturošu produktu. Šis vitamīns bieži tiek dēvēts par “saules vitamīnu”, jo organisms to spēj sintezēt, kad āda tiek pakļauta saules stariem. D vitamīnu iespējams uzņemt arī ar pārtiku, piemēram, treknām zivīm, zivju aknu eļļu, olu dzeltenumiem, kā arī noteiktiem stiprinātiem piena produktiem un apelsīnu sulu.
Kāpēc d vitamīns ir svarīgs?
D vitamīns nepieciešams veselīgu kaulu veidošanai un uzturēšanai. Tas veicina kalcija, magnija un fosfora uzsūkšanos no pārtikas. D vitamīns palīdz regulēt kalcija līmeni asinīs un kaulos. Ja organismā tā trūkst, samazinās kalcija daudzums asinīs, tādēļ ķermenis sāk izmantot kalciju no kauliem, lai saglabātu līdzsvaru. Papildus kaulu stiprības nodrošināšanai D vitamīns ir svarīgs nervu sistēmai, imūnsistēmai un muskuļu darbībai. Šī vitamīna deficīts var novest pie trausliem kauliem – pieaugušajiem tas izraisa osteoporozi, bet bērniem – rahītu. Zems D vitamīna līmenis asinīs saistās arī ar paaugstinātu risku saslimt ar:
- Onkoloģiskām slimībām
- Sirds un asinsvadu slimībām, insultu
- Depresiju
- Multiplās sklerozes attīstību
- II tipa cukura diabētu
D vitamīna līmenis organismā
D vitamīna daudzumu nosaka asins analīzēs, izmērot 25-hidroksivitamīna D koncentrāciju plazmā. Precīzu minimāli nepieciešamo D vitamīna līmeni katram cilvēkam noteikt nav vienkārši, jo tas atkarīgs no vecuma, rases, etniskās piederības un laboratoriskās metodes. Tomēr, balstoties uz uztura speciālistu rekomendācijām:
- 50 ng/ml vai vairāk var būt pārāk daudz un radīt veselības problēmas
- 20 ng/ml vai vairāk uzskatāms par pietiekamu lielākajai daļai veselu cilvēku
- 12 ng/ml vai mazāk nozīmē D vitamīna deficītu
D vitamīna trūkuma smagumu iedala:
- Viegls deficīts: mazāk par 20 ng/ml
- Mērena pakāpe: zem 10 ng/ml
- Smags deficīts: zem 5 ng/ml
D vitamīna deficīta simptomi
Bērniem parasti D vitamīna trūkuma pazīmes ir izteiktākas, jo viņu organisms vēl aug, tāpēc kaulu izmaiņas ir pamanāmākas. Raksturīgākie simptomi ir:
- Vāji, sāpīgi muskuļi (pie viegla trūkuma)
- Neparasta kaulu augšana, kaulu izliekšanās
- Muskuļu vājums
- Sāpes kaulos
- Locītavu deformācijas
Pieaugušajiem simptomi bieži vien ir mazāk izteikti, taču iespējams novērot:
- Nogurumu
- Sāpes kaulos un locītavās, īpaši muguras apvidū
- Kaulu blīvuma samazināšanos
- Muskuļu vājumu, sāpes vai krampjus
- Garastāvokļa izmaiņas, līdz pat depresijai
D vitamīna trūkuma iemesli
D vitamīna deficītu var izraisīt vairāki faktori:
1. nepietiekams d vitamīna daudzums uzturā
Ja uzturā nav pietiekami daudz D vitamīna avotu, pieaug trūkuma risks. Tas īpaši attiecas uz cilvēkiem, kuri ievēro stingru vegānu uzturu, jo lielākā daļa D vitamīna avotu ir dzīvnieku izcelsmes:
- Trekna zivs – piemēram, foreles, lasis, tuncis, skumbrija
- Zivju aknu eļļas
- Olu dzeltenumi
- Siers
- Dažas sēņu šķirnes
- Liellopa aknas
- Stiprināti produkti: piens, augu dzērieni, brokastu pārslas
2. nepietiekama saules gaismas iedarbība
D vitamīns veidojas organismā, kad āda nonāk kontaktā ar sauli. Seja, rokas un kājas jāpakļauj saules stariem 5–30 minūtes dienā, lai izveidotos nepieciešamais vitamīna daudzums. Deficīta risks palielinās, ja:
- Galvenokārt tiek uzturēts iekštelpās
- Dzīvo ziemeļu reģionos ar mazu saules stundu skaitu ziemā
- Sistemātiski izmanto saules aizsargkrēmus, kas aiztur ultravioleto B starojumu
Daudzi cilvēki izjūt D vitamīna trūkuma pazīmes ziemā, kad saskare ar sauli ir ierobežota.
3. tumša āda
Melanīns, kas nodrošina tumšu ādas krāsu, aizsargā no UVB stariem, taču arī samazina D vitamīna veidošanos. Tumšākas ādas cilvēkiem nepieciešams ilgāks saules staru iedarbības laiks, lai nodrošinātu pietiekamu vitamīna daudzumu.
4. nieru un aknu saslimšanas
D vitamīnam ir neaktīva un aktīva forma. To aktivizē nieres un aknas, pārveidojot par organismam izmantojamu veidu. Ja ir nieru vai aknu darbības traucējumi, organisms spēj saražot mazāk aktīvā vitamīna, kas palielina deficīta risku.
5. traucēta vitamīna d uzsūkšanās
Atsevišķas slimības apgrūtina D vitamīna uzsūkšanos zarnu traktā, tostarp:
- Krona slimība
- Cistiskā fibroze
- Ģenētiska lipekļa nepanesība
6. noteiktu medikamentu lietošana
Dažas zāles var veicināt ātrāku D vitamīna sadalīšanos aknās, tādējādi samazinot tā līmeni organismā. Pie šīm zālēm pieder:
- Karbamazepīns – tiek ordinēts epilepsijas, sejas nervu sāpju un bipolāru traucējumu ārstēšanai
- Holestiramīns un kolestipols – paredzēti holesterīna samazināšanai
- Klotrimazols – lieto sēnīšu infekciju terapijā
- Deksametazons un prednizons – steroīdu līdzekļi iekaisuma novēršanai
- Nifedipīns – asinsspiediena regulācijai
- Orlistats – preparāts svara samazināšanai
- Fenobarbitāls – izmanto krampju un nemiera mazināšanai
- Rifampicīns – antibiotika, lieto tuberkulozes un meningīta ārstēšanā
- Spironolaktons – izraksta sirds mazspējas un paaugstināta asinsspiediena gadījumos
7. liekais svars
D vitamīns šķīst taukos, tādēļ tas uzkrājas taukaudos. Cilvēkiem ar augstāku ķermeņa tauku procentu parasti asinīs ir zemāks D vitamīna līmenis. Personām ar ķermeņa masas indeksu (ĶMI) 30 un vairāk ir lielāka iespēja sastapties ar deficītu.
8. ķirurģiskas svara samazināšanas operācijas
Operācijas, kas samazina kuņģa tilpumu vai apiet daļu tievās zarnas, mazina spēju uzņemt vitamīnus un minerālvielas, tostarp D vitamīnu. Pēc šādām operācijām ir būtiski regulāri uzraudzīt uzturvielu līmeni asinīs ārsta uzraudzībā.
D vitamīna deficīta riska faktori
Paaugstināts trūkuma risks novērojams personām, kas:
- Ir vecākas par 65 gadiem
- Ir ķermeņa masas indekss (ĶMI) 30 vai vairāk
- Ir tumša ādas krāsa
- Smēķē
- Lieto maz vai nelieto stiprinātus D vitamīna produktus un dzērienus
D vitamīna trūkuma diagnostika
Lielākajai daļai cilvēku nav nepieciešams regulāri pārbaudīt D vitamīna līmeni asinīs, taču ārsts var ieteikt analīzes, ja ir slimības vai simptomi, kas norāda uz deficītu. Precīzākais veids, kā novērtēt D vitamīna stāvokli organismā, ir 25-hidroksivitamīna D (25(OH)D) asins tests.
Ieteicamā diennakts deva
D vitamīna diennaktī nepieciešamais daudzums atkarīgs no vecuma:
- Zīdaiņiem un maziem bērniem – 400 SV dienā
- Bērniem un pusaudžiem (1–18 gadi) – 600 SV dienā
- Piekukušajiem (19–70 gadi) – 600 SV dienā
- Vecākiem cilvēkiem (pēc 70 gadu vecuma) – 800 SV dienā
Ja konstatēts D vitamīna deficīts, ārsts parasti iesaka lietot uztura bagātinātājus.
D vitamīna bagātinātāji
D vitamīns ir pieejams divās formās:
- Ergokalciferols (D2) – pieejams tikai ar recepti
- Holekalciferols (D3) – nopērkams bez receptes, to organisms uzsūc vieglāk
Nepieciešamā deva atkarīga no trūkuma pakāpes un riska faktoriem.
- Smaga deficīta gadījumā ārsts var nozīmēt 6 000 SV D3 dienā. Kad līmenis asinīs pārsniedz 30 ng/ml, devu parasti samazina līdz 1 000–2 000 SV dienā.
- Ja cilvēkam ir paaugstināts deficīta risks (lieto noteiktus medikamentus, ir tumša āda, liekais svars vai barības vielu uzsūkšanās traucējumi), ārsts var izrakstīt 10 000 SV D3 dienā, līdz līmenis normalizējas, pēc tam ieteikt 3 000–6 000 SV dienā.
- Bērniem ar deficītu parasti nozīmē 2 000 SV D3 dienā ~6 nedēļas, kamēr līmenis kļūst optimāls. Pēc tam uzturošā deva ir 1 000 SV dienā.
- Zīdaiņiem un bērniem, kas dienā patērē mazāk nekā 1 litru stiprināta piena, var būt nepieciešami papildu 400 SV D3 dienā.
Cik ilgā laikā atjaunojas D vitamīna līmenis?
Atjaunošanās ilgums atkarīgs no trūkuma smaguma, bet bieži vien pietiek ar 6–8 nedēļu ilgu bagātinātāju lietošanu, lai līmenis normalizētos. Sasniedzot normu, ārsts var ieteikt turpināt uzturdevu, lai nepieļautu atkārtotu kritumu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kā ātri var paaugstināt D vitamīna līmeni?
Efektīvākā pieeja ir katru dienu 5–20 minūtes atrasties saulē bez aizsargkrēma, lietot uzturā ar D vitamīnu bagātīgus produktus un pēc vajadzības lietot uztura bagātinātājus. Parasti līmenis asinīs sāk kāpt nedēļas laikā pēc papildu lietošanas uzsākšanas.
Kādi ir D vitamīna deficīta simptomi?
Lielākā daļa cilvēku nejūt izteiktus simptomus, taču, ja tie parādās, ieteicams konsultēties ar ārstu. Iespējamās pazīmes ir:
- Nogurums
- Sāpes kaulos un locītavās, it īpaši mugurā
- Samazināts kaulu blīvums
- Muskuļu vājums, sāpes vai krampji
- Garastāvokļa svārstības, ieskaitot depresiju
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
