Cistoskopija ir medicīniska izmeklēšanas metode, ar kuras palīdzību ārsts pārbauda urīnpūšļa un urīnizvadkanāla iekšējo virsmu. Procedūras laikā cistoskopu ievada urīnpūslī caur urīnizvadkanālu. Atkarībā no izmeklējuma mērķa var izmantot lokālu anestēzijas gēlu vai veikt vispārējo anestēziju.
Cistoskopu veidi
Ārsts izvēlas starp stingru vai lokanu cistoskopu, ņemot vērā iespējamās procedūras vajadzības.
- Lokanais cistoskops: Šī elastīgā ierīce saudzīgi tiek ievadīta urīnizvadkanālā, lai pārbaudītu urīnpūšļa un urīnizvadkanāla gļotādu, izraisot mazāku diskomfortu un kairinājumu nekā stingrais cistoskops.
- Stingrais cistoskops: Šis cistoskops arī ļauj izmeklēt urīnpūšļa un urīnizvadkanāla gļotādu, turklāt to plaši izmanto dažādām ķirurģiskām manipulācijām, pateicoties tā plašākām lietošanas iespējām.
Kāpēc nepieciešama cistoskopija?
Noteiktos gadījumos ārsts var ieteikt cistoskopijas laikā vienlaikus veikt arī urēteroskopiju, lai pārbaudītu urīnvadus, pa kuriem urīns no nierēm plūst uz urīnpūsli.
Kā sagatavoties cistoskopijai?
- Informējiet ārstu, ja domājat, ka varētu būt grūtniecība, vai ja lietojat kādus medikamentus. Ārsts var pielāgot nepieciešamo zāļu devas, taču pārtrauciet lietot zāles tikai pēc ārsta norādījuma.
- Procedūras dienā ir jānodod urīna paraugs, lai noteiktu vai nav urīnceļu infekcija. Ja konstatēta infekcija, vispirms būs nepieciešama ārstēšana, pirms varēs veikt cistoskopiju.
- Pirms cistoskopijas, kas veikta vispārējā anestēzijā, astoņas stundas nedrīkst neko ēst un dzert.
- Uz procedūru ieteicams ierasties kopā ar uzticamu pavadoni.
Kādi ir galvenie cistoskopijas posmi?
Pirms izmeklējuma ārsts lūgs iztukšot urīnpūsli, pēc tam lietos anestēzijas līdzekli vai veiks vispārējo anestēziju. Cistoskopu, kas iepriekš ieeļļots, ievada caur urīnizvadkanālu līdz urīnpūslim. Izmeklēšanas laikā urīnpūslī ievada sterilu sāls šķīdumu, lai to paplašinātu un padarītu gļotādu labāk saskatāmu. Šajā brīdī var rasties vēlme urinēt. Ārsts pārbaudīs urīnpūšļa un urīnizvadkanāla iekšpusi, nepieciešamības gadījumā paņems audu paraugus vai izņems konstatētus veidojumus, pēc tam šķīdums tiks izvadīts ārā vai tiks atļauts iztukšot urīnpūsli tualetē.
Cik ilgs laiks nepieciešams cistoskopijai?
Diagnostiskā cistoskopija parasti aizņem 5–10 minūtes, savukārt terapeitiskā cistoskopija, kas paredz audu biopsiju vai ārstēšanas manipulācijas, var ilgt ilgāk.
Vai procedūras laikā būs saglabāta apziņa?
Diagnozes noteikšanai paredzētās cistoskopijas laikā cilvēks parasti ir pie samaņas. Ārsts izmanto anestēzijas līdzekļus, lai samazinātu iespējamo diskomfortu. Ja nepieciešama biopsija vai ārstnieciskas procedūras, var tikt izmantota sedācija vai vispārējā anestēzija, atkarībā no situācijas.
Vai cistoskopija izraisa sāpes?
Procedūras laikā iespējams sajust vēlmi urinēt vai nelielu diskomfortu. Sedācijas vai vispārējās anestēzijas pielietošana palīdz mazināt sāpes.
Kādi norādījumi jāievēro pēc procedūras?
Pēc procedūras ar sedāciju vai vispārējo anestēziju var būt nepieciešams kādu laiku uzturēties novērošanā, līdz beidzas medikamentu ietekme. Citas iespējamās blakusparādības ir asiņošana no urīnizvadkanāla, dedzinoša sajūta urinācijas laikā un pastiprināta vēlme urinēt vēl vienu līdz divas dienas pēc procedūras. Norādījumu ievērošana palīdzēs samazināt diskomfortu.
- Procedūras dienā ieteicams dzert daudz ūdens, lai no urīnpūšļa izskalotu iespējamos kairinātājus. Pirmo divu stundu laikā pēc procedūras ieteicams ik stundu izdzert apmēram 500 ml ūdens.
- Lieto pretsāpju medikamentus, ja rodas nepieciešamība.
- Diskomforta mazināšanai uz urīnizvadkanāla atveres var uzlikt siltu, mitru salveti.
Cik ilgā laikā notiek atveseļošanās pēc cistoskopijas?
Lielākajai daļai cilvēku atlabšana pēc procedūras prasa vienu vai divas dienas. Ja cistoskopijas laikā bija veikta biopsija, atveseļošanās periods var būt ilgāks.
Kādas ir iespējamās cistoskopijas komplikācijas?
- Bakteriāla infekcija: Saslimšanas risks palielinās ar vecumu, smēķēšanu un urīnceļu attīstības traucējumiem.
- Asiņošana: Var novērot viegli rozā vai sarkanīgu urīnu un asinis uz tualetes papīra, bet būtiska asiņošana ir reti sastopama.
- Diskomforts: Vieglas sāpes vēdera lejasdaļā, dedzināšana un diskomforts urinējot parasti pakāpeniski mazinās pēc procedūras.
Kādi ir nopietnas komplikācijas simptomi?
- Urinēšanas traucējumi vai nespēja iztukšot urīnpūsli pēc procedūras.
- Spilgtas krāsas asinis vai lieli asins recekļi urīnā.
- Vēdera sāpes kopā ar sliktu dūšu.
- Paaugstināta ķermeņa temperatūra virs 38,5 °C.
- Stipras sāpes mazajā iegurnī.
- Nepatīkama smaka vai duļķains urīns kopā ar dedzināšanu urinējot.
- Ilgstošas sāpes vai dedzināšana urinācijas laikā, kas nepāriet vairāk nekā divu dienu laikā.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
