Cilvēka papilomas vīrusa (HPV) DNS tests tiek izmantots, lai konstatētu augsta riska HPV paveidus, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi, tostarp 16. un 18. tipu. Šie divi tipi ir atbildīgi par lielāko daļu HPV izraisīto onkoloģisko slimību. Kopā ir identificēti četrpadsmit onkogēnie HPV paveidi. Cilvēka papilomas vīrusam kopumā ir vairāk nekā 150 dažādu paveidu. Apmēram simts no tiem var radīt kārpas uz sejas, rokām vai pēdām, bet aptuveni četrdesmit inficē anogenitālo zonu. Zema riska paveidi izraisa dzimumorgānu kārpas, bet augsta riska paveidi var izraisīt pirmsvēža izmaiņas, ko sauc par dzemdes kakla displāziju un kas ilgtermiņā var attīstīties par dzemdes kakla vēzi.
Kad būtu jāsāk veikt hpv dnr testu
- Pirmo reizi testu rekomendē veikt pēc 30 gadu vecuma.
- Pēc patoloģiska citoloģiskā uztriepes (Pap testa) rezultāta.
- Ja ir diagnosticēts orofaringeāls vēzis: HPV DNS tests ļauj noteikt, vai vēža izcelsmē iesaistīts 16. HPV paveids, kas tiek pārnests mutiskiem kontaktiem. Testa rezultāti palīdz ārstam izvēlēties atbilstošāko ārstēšanas metodi, jo ar HPV saistītam rīkles vēzim ir labvēlīgāka prognoze.
HPV DNS tests būtu jāatkārto ik pēc 3–5 gadiem. Cilvēkiem, kuriem iepriekšējie HPV testi ir bijuši pozitīvi vai kuriem ir novājināta imunitāte, piemēram, pacientiem ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, ieteicams pārbaudīties biežāk, jo viņu organisms vīrusu nespēj efektīvi izvadīt.
Kā notiek hpv dnr tests
Dzemdes kakla audu paraugs tiek paņemts citoloģiskā uztriepes (Pap testa) laikā vai, nepieciešamības gadījumā, biopsijā un nogādāts laboratorijā analīzēm. Papildus standarta Pap testam ārsts var nozīmēt arī HPV DNS testu. Ja Pap tests rāda izmaiņas un HPV DNS tests ir pozitīvs, ārstējošais ārsts var nozīmēt biopsiju, lai precizētu audu izmaiņu būtību un noteiktu onkoloģiskās saslimšanas risku.
Hpv testa norises soļi
Pirms hpv testēšanas
Lai nodrošinātu rezultātu precizitāti, būtu jāizvairās no darbībām, kas var ietekmēt testa rezultātu. Piemēram, testu nevajadzētu veikt menstruāciju laikā. Pacientēm vismaz divas dienas pirms testa ieteicams atturēties no dzimumakta, neizmantot lubrikantus, maksts želejas, maksts skalošanu, vaginālās aplikācijas, spermicīdus vai kontracepcijas želeju.
Hpv testa laikā
HPV DNS testa veikšanas procedūra neatšķiras no citoloģiskā uztriepes. Paciente guļ uz muguras un novieto kājas specializētajos kāju balstos. Ginekologs ievieto maksts spoguli, lai vizualizētu dzemdes kaklu un iegūtu nepieciešamo šūnu paraugu analīzei.
Pēc hpv testa
Pēc procedūras paciente var atgriezties ikdienas gaitās. Ārsts noteiks nākamo vizīti, lai pārrunātu testa rezultātus, kas var būt pozitīvi vai negatīvi.
Kā interpretēt hpv testa rezultātus
- Pozitīvs rezultāts liecina par augsta riska HPV tipu klātbūtni, kas spēj radīt dzemdes kakla vēzi. Tas nenozīmē, ka vēzis jau ir attīstījies, bet uzrāda paaugstinātu risku. Saskaņā ar rekomendācijām testu pēc gada atkārto, lai novērtētu, vai HPV infekcija saglabājas vai parādās malignitātes pazīmes.
- Negatīvs rezultāts nozīmē, ka bīstamie HPV paveidi nav konstatēti, tādējādi dzemdes kakla vēža risks ir zems. Profilaksei ieteicams veikt vakcināciju pret HPV.
Pēc HPV pārbaudes ārsts var rekomendēt šādas darbības:
- Regulāras profilaktiskās pārbaudes: Ja Pap tests ir normāls vai HPV tests negatīvs, sievietēm pēc 30 gadu vecuma vēlams pārbaudīties ik pēc 3–5 gadiem.
- Kolposkopija: tā tiek nozīmēta, ja konstatētas izmaiņas Pap testā. Kolposkopijas laikā iespējams veikt audu paraugu no aizdomīgām vietām precīzākai izmeklēšanai.
- Ķirurģiska ārstēšana: ja atklājas patoloģiski audi, tie tiek ķirurģiski izņemti, lai novērstu pirmsvēža displāzijas pāriešanu vēzī.
Biežāk uzdotie jautājumi
- Vai seksuāli transmisīvo infekciju testi var atklāt HPV? Seksuāli transmisīvo infekciju testi uz HPV nav attiecināmi. Tie galvenokārt tiek veikti no asinīm vai citiem bioloģiskajiem šķidrumiem, kamēr HPV tests prasa šūnu paraugu tieši no dzemdes kakla. Taču vienā vizītē iespējams veikt gan seksuāli transmisīvo infekciju, gan HPV DNS testu.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
