Ceļgala sāpes var ietekmēt jebkura vecuma un dzimuma cilvēkus. Visbiežāk tās rodas traumu dēļ, piemēram, plīsušas skrimšļa vai sastiepta saišu rezultātā, kā arī dažādu medicīnisku stāvokļu, piemēram, ceļgala osteoartrīta, podagras, artrīta vai infekciju ietekmē. Ārsti vieglākos gadījumos var ieteikt ceļgala ortozes vai fizioterapiju, lai atvieglotu diskomfortu un palīdzētu kontrolēt sāpes. Smagākās situācijās ķirurģiska ārstēšana var būt efektīva dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Kādi ir ceļgala sāpju simptomi
- Cietība, tūska un jutīgums ceļgala apvidū.
- Neiespēja pilnībā iztaisnot kāju ceļgalā.
- Vājums vai nestabilitāte ceļgalā.
- Klaudzošas skaņas kustību laikā ceļgala rajonā.
Kad jāgriežas pie ārsta
- Ceļgals vairs neuztur svaru vai “atslēdzas”.
- Kāju nav iespējams saliekt vai iztaisnot ceļgalā.
- Redzamas izmaiņas ceļgala vai kājas formā.
- Ceļgala pietūkums kopā ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru.
- Stipras sāpes ceļgalā pēc traumas.
Kādi ir ceļgala sāpju iemesli?
Traumas var negatīvi ietekmēt dažādas ceļgala locītavas sastāvdaļas: saites, cīpslas, gļotsomiņas, kaulus, skrimšļus un locītavas struktūras. Tālāk minēti biežāk sastopamie ceļgala ievainojumi:
- Priekšējās krusteniskās saites bojājums ir bieži sastopams cilvēkiem, kas nodarbojas ar sporta veidiem, kur ātri jāmaina kustību virziens, piemēram, basketbolā vai futbolā.
- Ceļgala kaula vai ceļgala bļodiņas lūzums bieži rodas krītot, sadursmēs vai kaulu trausluma, piemēram, osteoporozes dēļ.
- Meniska plīsums var izveidoties pēkšņi iegriežot kāju pie balsta.
- Ceļgala bursīts ir gļotsomiņas iekaisums, kas attīstās atkārtotu traumu dēļ, apgrūtinot cīpslu un saišu kustību caur locītavu.
- Patelārā tendinīts sastopams pie regulāras fiziskas slodzes — skrienošo, distanču slēpotāju, velobraucēju vai dejotāju vidū.
Mehāniskas ceļgala problēmas
- Sāpes gūžā vai ceļgalā var piespiest mainīt staigāšanas stilu un tādējādi palielināt slodzi uz ceļgala locītavu, izraisot sāpes.
- Ceļgala bļodiņa dažreiz izslīd no savas vietas, parasti uz ceļgala ārpusi.
- Brīvi ķermeņi var apgrūtināt locītavas kustību.
- Iliotibiālais joslas sindroms ir raksturīgs tālsatiksmes skrējējiem un riteņbraucējiem.
- Ceļgala osteoartrīts attīstās, kad meniska bojājuma dēļ ilgstoši tiek noslogota locītava vai ir liekais svars.
Artrīta veidi
Pazīstami vairāk nekā 100 artrīta paveidi, no kuriem vairāki var skart ceļgala locītavu. Daži piemēri:
- Podagra izraisa urīnskābes kristālu uzkrāšanos ceļgalā.
- Pseudopodagra rodas, kad locītavas šķidrumā uzkrājas kalcija kristāli.
- Reimatoīdais artrīts ir autoimūna slimība, kas var ietekmēt jebkuru locītavu, arī ceļgalu.
- Septiskais artrīts kopā ar augstu temperatūru prasa steidzamu ārsta palīdzību, jo ātri var sabojāt ceļgala skrimsli.
Citi ceļgala veselības traucējumi
- Patellofemorālais sāpju sindroms īpaši izpaužas cilvēkiem, kas regulāri sporto, vai vecāka gadagājuma personām ar ceļgala bļodiņas artrītu.
Ceļgala sāpju riska faktori
- Anamnēzē ceļgala traumas.
- Nodarbošanās ar noteiktām sporta disciplīnām vai profesijām, piemēram, distanču slēpošanu, basketbolu, skrējienu vai celtniecības darbiem, kuras rada paaugstinātu slodzi ceļgala locītavai.
- Pārsvars rada papildu noslodzi ceļgaliem ikdienas kustību laikā, kāpšanai pa kāpnēm vai staigājot. Tas arī palielina osteoartrīta risku ātrākas skrimšļu nolietošanās dēļ.
- Nepietiekams muskuļu spēks un sliktas kustību iemaņas.
Komplikācijas
Ceļgala traumas vai ar ceļgalu saistītas slimības, kā osteoartrīts, laika gaitā bez ārstēšanas var progresēt, izraisot izteiktākas sāpes, bojājumus locītavai un kustību ierobežojumus. Tāpat iepriekšējo ceļgala bojājumu dēļ paaugstinās atkārtotu traumu risks.
Kā tiek diagnosticētas ceļgala sāpes?
- Vēstures noskaidrošana un klīniskā izmeklēšana. Ārsts pārbaudīs, vai nav zilumu, sāpīguma, tūskas un jutības ceļgala apvidū. Jums tiks lūgts kustību laikā pārbaudīt locekļa kustību diapazonu, kā arī ceļgala stabilitāti un stiprumu.
- Attēldiagnostikas metodes
- Radioloģiskā izmeklēšana ļauj atklāt kaula lūzumus un deģeneratīvas locītavas slimības.
- Datorizētā tomogrāfija ir noderīga, lai atpazītu kaulu bojājumus, smalkus lūzumus un podagras izpausmes arī iekaisuma neesamības gadījumā.
- Ultraskaņas pārbaude, kustību laikā mainot ceļgala stāvokli, palīdz diagnosticēt noteiktas problēmas.
- Magnētiskā rezonanse ļauj noteikt mīksto audu, piemēram, saišu, cīpslu, skrimšļu un muskuļu bojājumus.
- Laboratoriskie testi. Asins analīzes un artrocentēze var tikt noteiktas, ja pastāv aizdomas par iekaisumu vai infekciju ceļgala apvidū.
Kā ārstē ceļgala sāpes?
Iekšķīgi lietojamie medikamenti
Ārsts var ordinēt zāles, kas remdē sāpes un ārstē tādus pamatslimību izraisītājus kā reimatoīdais artrīts vai podagra.
Injekcijas locītavā
- Kortikosteroīdu injekcijas var samazināt artrīta paasinājuma izraisītus simptomus un sniegt īslaicīgu atvieglojumu, kas ilgst vairākus mēnešus, taču šī metode ir efektīva ne visiem.
- Hialuronskābes ievadīšana var uzlabot locītavas slīdēšanu, veicināt kustīgumu un samazināt sāpes, iedarbība iespējama līdz pusgadam.
- Ar trombocītiem bagātas plazmas terapija palīdz mazināt iekaisumu un sekmē audu dziedēšanu.
Fizioterapija
Fizioterapijas gaitā tiek nostiprināti muskuļi ap ceļgalu, veicinot stabilitāti. Fizioterapeits piemeklē individuāli atbilstošus vingrojumus atkarībā no sāpju cēloņa un cilvēka vajadzībām. Sportistiem vai regulāri aktīviem cilvēkiem tiek ieteikts pareizi izpildīt vingrojumus un koriģēt kustību stereotipus, kas var ietekmēt ceļgala veselību. Apgūst vingrinājumus lokanības uzlabošanai. Fizioterapeits var ieteikt izmantot speciālus apavu ieliktnīšus vai papēža ķīļus, lai samazinātu spiedienu uz ceļgalu. Dažos gadījumos ortopēdiskās ortozes palīdz novērst turpmākus bojājumus.
Ķirurģiska iejaukšanās
- Artroskopija ļauj izņemt brīvos ķermeņus, atjaunot bojāto skrimsli, ja iekaisums bloķē ceļgalu, vai rekonstruēt pārrāvtās saites.
- Daļēja ceļgala endoprotezēšana nozīmē aizstāt tikai bojāto ceļgala segmentu.
- Pilna ceļgala endoprotezēšana ietver bojāto kaulu un skrimšļu izņemšanu no augšstilba, apakšstilba un ceļgala bļodiņas un aizvietošanu ar mākslīgu locītavu no metālistiem, augstas kvalitātes plastmasas un polimēriem.
- Osteotomija ir ķirurģiska kaula izņemšana no augšstilba vai apakšstilba ar mērķi izlīdzināt ceļgalu un mazināt artrīta sāpes.
Dzīvesveida un mājas līdzekļi
- Lietojiet pretsāpju medikamentus, piemēram, ibuprofēnu vai naproksēnu, vai izmantojiet sāpju mazinošas ziedes ar lidokaīnu vai kapsaicīnu, lai samazinātu diskomfortu mājas apstākļos.
- Atpūtiniet ceļgalu un uz laiku atsakieties no ierastām aktivitātēm, lai samazinātu slodzi, dotu laiku dziedināšanai un novērstu situācijas pasliktināšanos.
- Pielieciet vēsu kompresi, lai remdētu sāpes un iekaisumu. Ierobežojiet aukstuma terapijas ilgumu līdz 20 minūtēm vienā reizē, lai izvairītos no nervu vai ādas bojājumiem.
- Lietojiet siltuma kompresi, kā pagaidu stratēģiju pret sāpēm; uzklājiet uz ceļgala siltu ūdens pudeli vai sildīšanas spilventiņu.
- Pielietojiet kompresijas saiti, kas novērš šķidruma uzkrāšanos bojātajos audos un palīdz saglabāt ceļgala novietojumu.
- Turiet ievainoto kāju paceltu sēžot vai guļot, izmantojot spilvenus zem ceļgala, lai mazinātu pietūkumu.
Kā izvairīties no ceļgala sāpēm?
- Saglabājiet veselīgu ķermeņa svaru, lai samazinātu spiedienu uz ceļgaliem un samazinātu risku traumām un osteoartrītam.
- Pirms sporta aktivitātēm muskuļus sagatavojiet vai trenējiet, kas ļauj mazināt traumu iespējamību ceļgala apvidū.
- Pievērsiet uzmanību vingrojumu tehnikai un kustību ieradumiem, ko izmantojat fiziskajās aktivitātēs vai sportā.
- Veiciniet ceļgalu aptverošo muskuļu izturību un elastību, regulāri veicot stiepšanās vingrojumus — tas palīdz samazināt ievainojumu risku un muskuļu saspringumu.
- Pielāgojiet treniņu programmu savai veselībai, īpaši, ja ciešat no osteoartrīta, hroniskām sāpēm ceļgalā vai atkārtotām traumām. Apsveriet mazāk traumatiskas nodarbes, kā peldēšanu vai ūdens aerobiku, kā alternatīvu.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
