Dārzeņi ir dažādu formu, izmēru un krāsu – zaļi, dzelteni, sarkani, zili, violeti, balti un daudzi citi. Katra no šīm dārzeņu šķirnēm piedāvā organismam savu labumu veselībai. Krāsains uzturs pozitīvi ietekmē vispārējo labsajūtu, tāpēc bieži tiek ieteikts dažādot savu ēdienkarti ar dažādu krāsu produktiem. Tādas dārzeņu šķirnes kā spināti, burkāni, tomāti un brokoļi bieži tiek sauktas par superproduktiem. Viens no šo dārzeņu kopīgajiem komponentiem ir beta karotīns. Tālāk lasiet par to, kāpēc beta karotīns ir nozīmīgs organismam.
Kas ir beta karotīns?
Beta karotīns ir dabisks pigments un antioksidants, kas pieder karotinoīdu grupai. To galvenokārt satur dārzeņi un augļi ar oranžu, dzeltenu, sarkanu vai arī zaļu nokrāsu. Cilvēka ķermenī beta karotīns tiek pārveidots par A vitamīnu, kas ir svarīgs veselības uzturēšanā.
Kādas ir beta karotīna priekšrocības?
Beta karotīns sniedz dažādus ieguvumus veselībai.
1. redzes veselība
Beta karotīns ir būtisks redzes funkcijai, jo tas kalpo kā A vitamīna avots, kas nodrošina tīklenes darbību.
2. antioksidantu aizsardzība
Beta karotīns darbojas kā antioksidants, palīdzot neitralizēt organismā kaitīgos brīvos radikāļus. Līdz ar to iespējams samazināt risku saslimt ar hroniskām slimībām, piemēram, sirds un asinsvadu patoloģijām.
3. imunitātes stiprināšana
Beta karotīns atbalsta veselīgu imūnsistēmu, kas ir svarīga aizsardzībai pret dažādām infekcijām un slimībām.
4. kognitīvās funkcijas
2023. gadā publicētā pētījumā Brain Sciences žurnālā tika analizēta beta karotīna ietekme uz kognitīvajām spējām gan atsevišķi, gan kombinācijā ar citiem uzturvielu komponentiem. Atklāts, ka beta karotīna un tādu spēcīgu antioksidantu kā C un E vitamīna, kā arī cinka kombinācija var labvēlīgi ietekmēt tādas kognitīvās funkcijas kā mācīšanās, valodas apguve un atmiņa.
5. ādas veselība
Kaut arī ādas aizsardzība pret sauli ir svarīga ar atbilstošām aizsarglīdzekļiem, beta karotīns var palīdzēt mazināt UV starojuma kaitīgo ietekmi, samazinot saules apdeguma risku. Tas var arī sniegt ādai veselīgu izskatu no iekšpuses.
Kāda ir ieteicamā beta karotīna dienas deva?
Ieteicamais beta karotīna daudzums dienā svārstās, taču pieaugušajiem parasti tas ir ap 3000–6000 mikrogramiem. Ja lieto lielu daudzumu beta karotīna uztura bagātinātāju, var izveidoties stāvoklis, kas pazīstams kā karotenēmija – āda kļūst dzeltenīgi oranža. Situācija nav kaitīga veselībai. Kā ir ar beta karotīna piedevām? Beta karotīna papildus uzņemšana parasti ir droša, ja tā nepārsniedz ieteicamo daudzumu. Taču smēķētājiem nav ieteicams lietot lielas beta karotīna devas – tas var palielināt plaušu vēža attīstības risku. Daži medikamenti vai ārstniecisko produktu sastāvdaļas var ietekmēt beta karotīna uzsūkšanos vai efektivitāti, ja lieto papildus šo vielu.
1. minerāleļļa
To bieži lieto aizcietējuma ārstēšanā, taču tā var samazināt beta karotīna daudzumu organismā.
2. statīni
Ja beta karotīnu uzņem kopā ar E un C vitamīnu un selēnu, vienlaikus lietotā simvastatīna un niacīna efektivitāte var samazināties.
3. holesterīna līmeni pazeminoši medikamenti
Kolestipols ir viens no līdzekļiem holesterīna kontrolei, kas var ievērojami samazināt beta karotīna līmeni organismā. Tāpēc, lietojot uztura bagātinātājus, ir jāievēro piesardzība. Izvēloties uzturvielas, kur ir daudz beta karotīna, nav nepieciešamības lietot papildus preparātus. Beta karotīna bagātie dārzeņi un augļi ir burkāni, saldie kartupeļi, ķirbis, spināti, lapu kāposti, mango, aprikozes un brokoļi.
Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
