Runājot par bērnu attīstību, vispirms tiek domāts par fizisko izaugsmi. Tomēr bērnu attīstības procesā būtiska loma ir arī domāšanas spējām, valodai, kā arī sociālajai un emocionālajai attīstībai. Attīstības posmi ietver piemēram smaidu, apvēšanos, spēju nostāties kājās, māšanu ar roku un pirmo vārdu izrunāšanu. Ja ievērojat, ka bērns atpaliek vairākos attīstības etapos salīdzinājumā ar vienaudžiem, tas var radīt bažas. Savlaicīga diagnostika un piemērota terapija spēj ievērojami uzlabot attīstības traucējumu iznākumu.
Attīstības traucējumu veidi
- Kognitīvās prasmes: bērnam ir grūtības uztvert informāciju, sekot norādījumiem vai risināt problēmas.
- Sociālās un emocionālās prasmes: bērnam ir izaicinājumi emociju paudē, nonāk sarežģījumos, saprotot verbālus un neverbālus signālus, vai nespēj pielāgoties negaidītām izmaiņām.
- Valodas prasmes: bērnam ir apgrūtināta vārdu izrunāšana un sarunu izpratne.
- Motorika: bērnam ir grūti veikt kustības, piemēram, apvērsties, apsēsties, staigāt, noturēt priekšmetus vai rakstīt.
Bērnam var būt traucējumi vienā vai vairākās attīstības jomās.
Vai attīstības traucējumi ir tas pats, kas autisms?
Attīstības traucējumi izpaužas gadījumos, kad bērns sasniedz attīstības posmus vēlāk nekā parasti. Bērniem raksturīgi attīstīt noteiktas prasmes ātrāk vai lēnāk salīdzinājumā ar citiem savā vecuma grupā. Savlaicīga atbalsta sniegšana var palīdzēt mazināt atšķirības attīstībā. Autisma spektra traucējumi ir neiroattīstības traucējumi, kas parādās agrīnā bērnībā un saglabājas ilgtermiņā. Šādi bērni saskaras ar grūtībām komunikācijā, attiecību veidošanā un efektīvā valodas lietošanā.
Attīstības traucējumu pazīmes bērniem
- Aizkavēta apvēršanās, apsēšanās, rāpšanās un iešana.
- Grūtības ar kustībām.
- Sarežģījumi saprast un runāt vārdus, runas attīstība notiek lēni.
- Vājas problēmu risināšanas prasmes, nespēja izprast cēloņu un seku sakarības.
- Zemas sociālās prasmes.
Kas izraisa attīstības traucējumus?
- Ģenētiski iemesli, piemēram, Dauna sindroms vai trauslā X hromosoma.
- Vides faktori, piemēram, alkohola, narkotisko vai psihoaktīvo vielu lietošana grūtniecības laikā, priekšlaicīgas dzemdības, zems dzimšanas svars, nepietiekama skābekļa padeve dzemdību laikā, saindēšanās ar svinu bērnībā, slikta uztura kvalitāte, ilgstošas ausu infekcijas vai smagas traumas, tostarp bērnu vardarbība.
Kā tiek noteikti attīstības traucējumi?
-
Attīstības novērošana
Šis process paredz bērna izaugsmes un izmaiņu vērošanu laika gaitā, analizējot, vai bērns sasniedz nepieciešamos attīstības posmus tādās jomās kā rotaļas, mācīšanās, runa, uzvedība un kustības.
-
Attīstības izvērtēšana
Detalizētāks bērna attīstības novērtējums tiek veikts pie pediatra, medicīnas māsas vai speciālā pedagoga, izmantojot aptaujas. Papildu pārbaudes ir ieteicamas bērniem ar priekšlaicīgu dzimšanu, zemu svaru vai svina iedarbību.
-
Attīstības diagnostika
Ja konstatēti attīstības traucējumi, speciālisti – piemēram, bērnu neirologs, psihologs, ergoterapeits vai fizioterapeits – izvērtē un informē, vai nepieciešama speciāla palīdzība.
Kādas ir ārstēšanas iespējas bērnu attīstības traucējumu gadījumā?
Nepieciešamība pēc agrīnas terapijas ir nozīmīga, jo bez savlaicīgas palīdzības bērnam var rasties mācību grūtības. Vecākiem ieteicams rūpīgi sekot bērna attīstībai, sevišķi, ja bērns ir dzimis priekšlaicīgi, saskaras ar veselības problēmām, dzirdes vai redzes traucējumiem. Ārsts var noteikt diagnozi un novirzīt pie speciālistiem, piemēram, logopēda, ergoterapeita vai neirologa.
Kā novērst attīstības traucējumus bērniem?
Precīzi cēloņi bieži nav zināmi. Grūtniecības laikā svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu, izvairīties no toksisko vielu ietekmes un regulāri apmeklēt speciālistu konsultācijas. Ja bērnam tiek novērots attīstības traucējums, nepieciešams vērsties pie pediatra. Agrīna rīcība bērniem līdz 3 gadu vecumam ir efektīvākais paņēmiens, lai mazinātu iespējamās ilgtermiņa sekas.
Kā sniegt atbalstu bērnam ar attīstības traucējumiem
- Spēlējieties ar bērnu, izmantojot, piemēram, rotaļas ar plastilīnu, lai attīstītu roku veiklību. Kopīgas aktivitātes ar pieaugušajiem vai vienaudžiem uzlabo valodas un sociālās prasmes. Rotaļas bērnu laukumos palīdz attīstīt fiziskās, sociālās un emocionālās spējas, sadarbojoties ar citiem.
- Lasiet bērnam priekšā grāmatas, lai veicinātu valodas prasmes. Jo vairāk vārdu bērns dzird, jo vairāk tos apgūst.
- Ierobežojiet ekrāna skatīšanās laiku līdz mazāk nekā 60 minūtēm dienā. Bērni vislabāk mācās savstarpējās saskarsmes ceļā.
- Lietojiet vizuālu dienas kārtību, lai bērns vieglāk saprastu ikdienas plānu, pienākumus un uzdevumus.
- Regulāri konsultējieties ar pediatru, lai saņemtu padomus un atbalstu bērna attīstībai.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
