Bakteriālā vaginoze: simptomi, cēloņi un ārstēšana

Bakteriālā vaginoze: simptomi, cēloņi un ārstēšana

Pēdējo reizi atjaunināts: 2025-06-10

Bakteriālā vaginoze ir maksts infekcija, kas attīstās, ja vairojas kaitīgās baktērijas. Šī saslimšana izraisa izmaiņas maksts izdalījumos, kas var mainīt to krāsu un smaržu. Infekcijas ārstēšanai tiek lietoti antibiotiskie līdzekļi.

Simptomi

Lielākajai daļai sieviešu ar bakteriālo vaginozi nav nekādu simptomu, bet atsevišķos gadījumos novērojami šādi traucējumi:

  • Izmaiņas maksts izdalījumu krāsā un aromātā (pelēki vai zaļgani izdalījumi ar zivju smaržu),
  • Nieze vai kairinājums maksts rajonā
  • Dedzinoša sajūta urinācijas laikā.

Simptomi var būt līdzīgi kā rauga infekcijas gadījumā, tāpēc precīza diagnoze ir svarīga atbilstošas ārstēšanas izvēlei.

Kad jāvēršas pie ārsta?

Konsultējieties ar ārstu, ja novērojat neierastus izdalījumus ar specifisku smaržu vai neparastu izskatu. Bakteriālā vaginoze var radīt simptomus, kas atgādina rauga infekciju vai citas seksuāli transmisīvās slimības, tāpēc nepieciešama pareiza diagnostika.

Cēloņi

Baktēriju nelīdzsvarotība

Maksts skalošana vai dzimumattiecības bez aizsardzības var izjaukt dabisko baktēriju līdzsvaru makstī, izraisot bakteriālo vaginozi. Makstī atrodas dažādas baktēriju grupas, no kurām daļa ir labvēlīga. Piena skābes baktērijas palīdz uzturēt zemu pH līmeni un nomāc kaitīgās baktērijas. Anaerobie mikroorganismi savukārt var izplatīties pārmērīgi, ja tiek traucēta labvēlīgo baktēriju attiecība. Maksts skalošana noņem labās baktērijas, ļaujot kaitīgajām baktērijām izplatīties. Dzimumattiecības bez aizsarglīdzekļiem var ievest makstī arī jaunas baktērijas, kas izraisa infekciju.

Riska faktori

Pievienotie riska faktori bakteriālās vaginozes attīstībai ir:

  • Liels dzimumpartneru skaits vai jauns partneris
  • Maksts skalošana
  • Grūtniecība
  • Dzimumattiecības bez profilakses līdzekļiem
  • Dzemdes spirāles izmantošana
  • Antibiotiku terapija
  • Zems dabisko laktobacillu līmenis (reti)

Diagnostika

  • Anamnēzes ievākšana un ginekoloģiskā apskate. Tikai ārsts var noteikt bakteriālo vaginozi. Vizītes laikā speciālists iztaujā par iepriekšējām maksts infekcijām un izskata izdalījumus, izvērtējot infekcijas pazīmes.
  • Laboratoriskie testi. Paraugs ar maksts izdalījumiem var tikt nosūtīts analīzēm, lai noteiktu baktēriju veidu. Veselības aprūpes speciālists var veikt papildu izmeklējumus, piemēram, urīna mikroskopiju, smaržas testu vai maksts pH noteikšanu.

Ārstēšana

Bakteriālās vaginozes ārstēšanā izmanto antibiotikas, kuras lieto iekšķīgi vai lokāli. Svarīgi ievērot noteikto zāļu lietošanas režīmu. Ja terapija netiek pabeigta, infekcija var atkārtoties 3–12 mēnešu laikā. Atkārtotu simptomu gadījumā ārsts var nozīmēt ilgāku metronidazola kursu. Visbiežāk lietotās zāles ir:

  • Metronidazols pieejams tablešu, gela vai svecīšu veidā. Iespējamās blakusparādības – slikta dūša, sāpes vēderā. Lai samazinātu ar zālēm saistītās blakusparādības, ārstēšanas laikā nevajadzētu lietot alkoholu.
  • Klindamicīns drīkst lietot kā krēmu vai svecītes. Dzimumakts nav ieteicams ārstēšanas laikā un trīs dienas pēc tās pabeigšanas.
  • Tinidazols pieejams tabletēs. Var rasties diskomforts vēderā. Terapijas laikā jāizvairās no alkoholisko dzērienu lietošanas.
  • Seknidazols sajaucams ar kādu ēdienu, piemēram, jogurtu vai pudiņu, un jāizlieto pusstundas laikā. Zāles nedrīkst sakošļāt.

Lai nodrošinātu pilnīgu atveseļošanos, antibiotiku lietošana jāpabeidz pilnā kursā atbilstoši ārsta norādījumiem, pat ja simptomi samazinās pirms laika.

Komplikācijas

Bakteriālā vaginoze var radīt šādas komplikācijas:

  • Paaugstināta citu seksuāli transmisīvo infekciju (piemēram, gonorejas, hlamīdiju, herpes vai HIV) iespējamība
  • Augstāks infekcijas risks pēc dzemdes izņemšanas vai dzemdes dobuma tīrīšanas
  • Iekaisīga iegurņa slimība, kas var novest pie neauglības vai ārpusdzemdes grūtniecības
  • Priekšlaicīgas dzemdības vai mazs dzimšanas svars jaundzimušajam

Profilakse

  • Nevajadzētu lietot smaržīgus intīmās higiēnas produktus, piemēram, ieliktnīšus, tamponus vai maksts dezodorantus.
  • Izvairieties no maksts skalošanas.
  • Lietojiet prezervatīvus vai aizsargbarjeras dzimumakta laikā.
  • Samaziniet dzimumpartneru skaitu.

Sagatavošanās vizītei pie ārsta

  • Apciemojumu pie ārsta plānojiet laikā, kad nav menstruācijas. Tas atvieglos apskati un nepieciešamo paraugu iegūšanu.
  • Neskalojiet maksti un atturieties no dzimumattiecībām 24 stundas pirms vizītes. Tas nodrošinās precīzu maksts veselības stāvokļa noteikšanu.
  • Uzzīmējiet simptomu sarakstu, lietojamos medikamentus, uztura bagātinātājus un gatavos jautājumus ārstam. Tas palīdzēs veiksmīgāk izmantot konsultācijas laiku un saņemt nepieciešamo informāciju.

Šeit ir piemēri jautājumiem, ko iespējams pajautāt ārstam:

  • Kā izvairīties no bakteriālās vaginozes atkārtotas rašanās?
  • Kādi ir specifiski bakteriālās vaginozes simptomi un pazīmes?
  • Vai nepieciešams lietot medikamentus?
  • Vai nepieciešama partnera pārbaude vai ārstēšana?
  • Kā rīkoties, ja infekcija atkārtojas?

Turpmāk seko jautājumi, ko ārsts var uzdot saistībā ar bakteriālās vaginozes simptomiem:

  • Kādas sūdzības Jūs izjūtat?
  • No kura brīža novērojat simptomus?
  • Vai novērojat stipru zivju smaku izdalījumos?
  • Vai iepriekš esat saskārusies ar maksts infekcijām?
  • Vai nesen esat lietojusi kādas antibiotikas?
  • Vai izmantojat aromatizētus higiēnas līdzekļus vai aromatizētās ziepes?

Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs ārstam noteikt precīzu diagnozi un izslēgt citas veselības problēmas.

Biežāk uzdotie jautājumi

  • Kā atšķirt bakteriālo vaginozi un rauga infekciju? Bakteriālā vaginoze un rauga infekcija ir bieži sastopamas maksts infekcijas ar atšķirīgiem izcelsmes iemesliem, simptomiem un ārstēšanas metodēm.
    • Aromāts: bakteriālās vaginozes gadījumā izdalījumi parasti ir ar izteiktu zivju smaržu, bet rauga infekcija šādu smaku nerada.
    • Kairinājums: bakteriālās vaginozes izdalījumi parasti nedod kairinājumu, bet rauga infekcija to izraisa.
    • Ārstēšana: bakteriālās vaginozes gadījumā nepieciešama ārsta noteikta ārstēšana ar recepšu zālēm, bet rauga infekciju parasti iespējams ārstēt ar aptiekā iegādājamiem bezrecepšu līdzekļiem. Izdalījumi bakteriālās vaginozes gadījumā var būt ūdeņaini vai biezāki, savukārt rauga infekcijas izdalījumi parasti ir baltāki un biezi, līdzīgi biezpienam.
  • Vai bakteriālo vaginozi var uzskatīt par seksuāli transmisīvu slimību? Šī infekcija nav uzskatāma par seksuāli transmisīvu slimību, tomēr dzimumdzīve var palielināt bakteriālās vaginozes risku.

Ja ir aizdomas par bakteriālo vaginozi, nepieciešams konsultēties ar ārstu, kas noteiks diagnozi un iesaka piemērotu ārstniecību.

Parašykite komentarą

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *