Ausīs rodas sāpes jeb otalģija, kas var būt dažādu veselības traucējumu pazīme. Šis simptoms var liecināt gan par kādu konkrētu problēmu, gan norādīt uz ausu infekciju. Otalģija var izpausties kā trulas, asas, vieglas vai stipras sāpes, kuras dažiem cilvēkiem rodas periodiski. Parasti sāpes ausī nav bīstamas, tomēr bieži atkārtotas sāpes vai ilgums, kas pārsniedz trīs dienas, var liecināt par nopietnāku veselības problēmu.
Iespējamie ausu sāpju cēloņi
Kā rodas sāpes ausī?
Ausu sāpes var izraisīt dažādi apstākļi, un ārsti tās iedala divās grupās:
- Pirmreizējas sāpes ausī – kad diskomforts rodas tieši pašā ausī.
- Otrreizējas jeb atstarotas sāpes ausī – kad diskomfortu izraisa veselības traucējumi, kas tieši nesaistīti ar ausi, taču ausī rodas sāpes, jo tās un blakus esošie audi tiek apgādāti ar tiem pašiem nerviem.
-
Biežāk sastopamie pirmreizējo ausu sāpju izraisītāji:
- Baro trauma (spiediena izmaiņas gaisā vai ūdenī)
- Sēra aizbāžņi
- Eistaha caurules darbības traucējumi
- Svešķermenis ausī
- Iekšējās auss infekcijas
- Vidusauss iekaisums
- Plašāk vai bojāts bungādiņa
- Peldētāja auss
-
Biežākie otrreizējo ausu sāpju cēloņi:
- Alerģiskas reakcijas
- Saaukstēšanās
- Gastroezofageālās atviļņa slimība
- Zobu sāpes
- Temporomandibulārā locītavas darbības traucējumi
- Mandeļu iekaisums
- Rīkles sāpes
- Sinusīts
Ausu sāpju iespējamās komplikācijas
Lai gan ausu sāpes parasti nav smags simptoms, ilgstošu sāpju gadījumā, kas saglabājas ilgāk par trim dienām, ir svarīgi vērsties pie ārsta. Infekcijas var izplatīties uz blakus esošajām struktūrām, piemēram, žokli vai galvaskausu. Ja ausu infekcija netiek ārstēta, pastāv nopietnu komplikāciju, tostarp mastoidīta vai meningīta, risks.
Kā rīkoties, ja sāp auss?
Ausu sāpju ārstēšana ir atkarīga no cēloņa. Visbiežāk simptomus var mazināt, lietojot bezrecepšu medikamentus, piemēram, paracetamolu vai ibuprofēnu. Taču dažkārt ārsts var nozīmēt medikamentus pilienu vai tablešu veidā, piemēram:
- Antibiotikas
- Pretsēnīšu līdzekļi
- Kortikosteroīdi
Nereti atpūta un saudzīga aprūpe mājas apstākļos var sniegt atvieglojumu. Piedāvājam vairākus ieteikumus, kas var mazināt ausu sāpju intensitāti:
- Siltā vai aukstā komprese – aukstums palīdz nomierināt sāpes un iekaisumu, bet siltums uzlabo asinsriti un atslābina muskuļus.
- Galvas pacelšana – šādi var samazināt spiedienu auss iekšpusē.
- Bezrecepšu auss pilieni – konsultējieties ar savu ārstu, lai izvēlētos piemērotāko līdzekli, taču, ja bungādiņa ir bojāta, pilienus nedrīkst lietot.
Vai iespējams novērst ausu sāpes?
Ausu sāpes parasti izraisa dažādi iemesli, tādēļ ne vienmēr tās var novērst. Tomēr dažas darbības var palīdzēt mazināt risku:
- Saudzīga ausu kopšana – tīrīšanai izmantojiet vates kociņus tikai auss ārējā daļā, nekādā gadījumā nelietojiet tos auss kanālā.
- Aizsardzība lidojuma laikā – tas samazina risku saslimt ar “lidmašīnas ausi”.
- Bieža roku mazgāšana samazina infekciju iespējamību.
Kad nepieciešama ārsta vai veselības speciālista palīdzība ausu sāpju gadījumā?
Reizēm ausu sāpes pāriet pašas no sevis, taču, ja tās nepāriet trīs dienu laikā, jāapmeklē ārsts. Būtiski vērsties pie speciālista arī tad, ja parādās šādi simptomi:
- Drebuļi
- Ausu izdalījumi
- Drudzis virs 39,4°C
- Biežas ausu sāpes
- Slikta dūša vai vemšana
- Dzirdes traucējumi
- Spēcīgas sāpes kaklā
- Pietūkums vai ādas krāsas izmaiņas ap ausi
Ja bērnam ausī iestrēdzis svešķermenis, nekavējoties jāvēršas pie bērnu ārsta. Tas ir īpaši svarīgi gadījumos, ja pašiem nav izdevies to izņemt ar pirmo mēģinājumu, jo atkārtotas darbības palielina ausu bojājumu risku. Pat veiksmīgi izņemot svešķermeni, jākonsultējas ar ārstu, ja saglabājas sāpes, parādās izdalījumi no auss vai rodas dzirdes pasliktināšanās.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
