Nodarbošanās var ietekmēt demences attīstības risku. Saskaņā ar pētījumu, kas tika publicēts 2011. gadā zinātniskajā izdevumā “Neurology”, starp biežāk sastopamām profesijām aptaujā bija mājsaimnieki, apsargi, būvstrādnieki un pastnieki. Oslo universitātes slimnīcas pētniece Trīne Edvina, sniedzot komentārus, norādīja, ka cilvēkiem ar maz mainīgu darbu risks iegūt vieglus kognitīvos traucējumus ir par 66% augstāks. Turklāt pēc 70 gadu vecuma demences iespējamība bija par 37% lielāka. Savukārt tie, kuru darbs prasīja aktīvu garīgo iesaisti, varēja būtiski samazināt šo slimību risku. Demence ir vispārīgs apzīmējums stāvoklim, kas raksturo atmiņas, domāšanas vai lēmumu pieņemšanas spēju samazināšanos, kas traucē ikdienas darbu veikšanā. Slimību kontroles centri uzsver, ka demence nav dabiska novecošanās sastāvdaļa. Pētījuma autores vērtējumā arī izglītībai ir ievērojama nozīme – augstākas izglītības ieguvēji retāk saskaras ar demenci, jo biežāk ieņem intelektuāli prasīgas darba vietas. Visvairāk garīgu izaicinājumu sniedza skolotāju un augstskolu pasniedzēju amati. Tas nozīmē, ka svarīga ir gan izglītība, gan arī tas, kā cilvēki nodarbina savu prātu darba gaitās. Kognitīvi aktīva profesionālā vide palīdz palielināt “prāta rezervi”. Vienlaikus izglītības līmenis vien nenosaka demences rašanās iespēju, lai gan pētījumā secināts, ka augstākās izglītības iegūšana par 60% samazina risku nonākt vienveidīgā nodarbinātībā. Cilvēks nav iepriekš noteikts ar savu likteni – kognitīvā veselība ir saistīta gan ar izglītību, gan ar darba aktivitātēm, kas veicina domāšanu. Rezultāti liecina, ka profesijas, kur nepieciešama sarežģītāka domāšana, sniedz iespēju ilgāk saglabāt domāšanas un atmiņas spējas vecumdienās. Darba vietas nozīme kognitīvās veselības saglabāšanā ir ļoti būtiska. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka visā pasaulē ar demenci saslimušo skaits pārsniedz 55 miljonus, un ik gadu tiek reģistrēti ap 10 miljoniem jaunu saslimšanas gadījumu.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
