Atraugas un gāzu izdalīšanās uzskatāma par dabīgu organisma reakciju. Taču, ja šie procesi kļūst pārāk bieži un tos pavada vēdera uzpūšanās, sāpes vai palielināts vēdera apjoms, tas var sagādāt diskomfortu un traucēt ierastajām ikdienas aktivitātēm. Lielākoties šie simptomi nav saistīti ar nopietniem veselības traucējumiem un uzlabojumi iespējami, mainot ikdienas paradumus. Tomēr, ja atraugas, pārmērīga gāzu veidošanās vai vēdera uzpūšanās ikdienā rada traucējumus, tas var liecināt par kādu citu veselības problēmu. Ir svarīgi zināt, kā mazināt gāzu veidošanos un sāpes, kā arī saprast, kad nepieciešama ārsta konsultācija.
Pastiprinātas atraugas: kā mazināt norīta gaisa daudzumu
Atraugas ir dabisks mehānisms, ar kura palīdzību organisms atbrīvo virsējo gremošanas traktu no gaisa pārpalikuma. Biežāk tās veidojas, kad norijam pārāk daudz gaisa. Šis gaiss nereti nonāk nevis kuņģī, bet uzkrājas barības vadā. Palielinātam gaisa norīšanas daudzumam mēdz būt dažādi iemesli, piemēram, ātra ēšana un dzeršana, runāšana maltītes laikā, košļājamās gumijas lietošana, cieto konfekšu sūkāšana, dzirkstošu dzērienu lietošana vai smēķēšana. Dažiem cilvēkiem nervozējot gaiss tiek norīts pat bez ēšanas vai dzeršanas. Ja ir atviļņa saslimšanas pazīmes vai gastroezofageālā atviļņa slimība, tās var veicināt biežākas atraugas, pastiprinot gaisa norīšanu. Hroniskas atraugas var parādīties arī gastrīta vai Helicobacter pylori izraisītas infekcijas dēļ, kas var būt viens no kuņģa čūlas iemesliem. Šādos gadījumos atraugas bieži papildina citi simptomi, piemēram, dedzināšana krūtīs vai sāpes vēderā.
Atraugas iespējams samazināt, ja:
- Ēdat un dzerat nesteidzoties. Steiga veicina lielāku gaisa norīšanu. Mēģiniet ēst mierīgā atmosfērā – stress un steiga palielina gaisa uzņemšanu ar barību.
- Izvairāties no dzirkstošiem dzērieniem un alus, jo tie rada oglekļa dioksīda izdalīšanos gremošanas traktā.
- Nelietojat košļājamo gumiju un cietās konfektes, jo košļājot vai sūkājot gaiss tiek norīts biežāk.
- Nesmekējat, jo smēķējot kopā ar dūmiem tiek norīts arī gaiss.
- Pārbaudiet, vai zobu protēzes ir pareizi piestiprinātas – nekorekti pielāgotas protēzes var veicināt biežāku gaisa norīšanu ēšanas laikā.
- Pēc ēšanas dodaties īsā pastaigā – mērena kustība pēc maltītes var palīdzēt atvieglot atraugas un gremošanu.
- Lietojiet līdzekļus dedzināšanas mazināšanai, ja ir rētas. Dažkārt palīdz brīvi pieejami pretrefluksa medikamenti, smagākos gadījumos var būt nepieciešami recepšu medikamenti vai īpaša ārstēšana.
Gāzu uzkrāšanās zarnās: risinājumi un iemesli
Gāzu veidošanās tievajās un resnajās zarnās galvenokārt notiek nepilnīgas pārtikas šķelšanas vai fermentācijas rezultātā, ko rada zarnu baktērijas. Gāzes uzkrājas arī tad, ja gremošanas sistēma nespēj pilnībā pārstrādāt noteiktas sastāvdaļas, piemēram, graudaugu saturēto lipekli vai piena produktu un augļu cukurus.
Cēloņi, kas var veicināt zarnu gāzu veidošanos:
- Nesagremoto pārtikas daļiņu uzkrāšanās resnajā zarnā.
- Zarnu mikrobioma izmaiņas tievajā zarnā.
- Traucēta ogļhidrātu uzsūkšanās, izraisot labvēlīgo baktēriju disbalansu gremošanas traktā.
- Aizcietējums – jo ilgāk pārtikas atliekas uzturas resnajā zarnā, jo vairāk tās fermentējas, radot gāzes.
- Gremošanas traucējumi, piemēram, nepanesība pret laktozi vai fruktozi vai celiakija.
- Aizliegto produktu ierobežošana var palīdzēt samazināt gāzu veidošanos. Visbiežāk vaininieki ir pupiņas, zirņi, lēcas, kāposti, sīpoli, brokoļi, ziedkāposti, pilngraudu produkti, sēnes, noteikti augļi, kā arī alus un dažādi dzirkstošie dzērieni. Ieteicams atteikties no škietami problemātiska produkta uz laiku un vērot rezultātu.
- Pievērsiet uzmanību pārtikas marķējumiem. Ja piena produkti sagādā nepatīkamas sajūtas, iespējama laktozes nepanesība. Noskaidrojiet, kādi pārtikas produkti izraisa simptomus, un izmēģiniet zema laktozes saturu vai pilnībā bezlaktozes alternatīvas. Gāzu veidošanos var veicināt arī atsevišķi ogļhidrāti (sorbitols, manitols, ksilīts), kas sastopami dažos bezcukura izstrādājumos.
- Samaziniet trekno produktu lietošanu. Taukiem bagāta pārtika palēnina gremošanu, kas ļauj pārtikai ilgāk atrasties zarnās, tā veicinot fermentāciju un gāzu veidošanos.
- Lietojiet mazāk šķiedrvielu saturošus produktus uz laiku. Šķiedrvielas ir organismam vērtīgas, taču lielos daudzumos var pastiprināt gāzu rašanos. Ir ieteicams pēc pārtraukuma šķiedrvielas pakāpeniski atkal ieviest uzturā.
- Izmēģiniet aptiekā pieejamus līdzekļus. Daži fermentus saturoši preparāti (piemēram, laktozes šķelšanai) var atvieglot simptomus, savukārt produkti ar simetikonu (piemēram, gāzes absorbentu piedevas) nedrīkst būt universāli efektīvi, tomēr vairāki cilvēki norāda uz subjektīvu uzlabošanos.
Pilnuma sajūta: bieži novērojama, bet līdz galam neizprasta
Pilnuma sajūta ir stāvoklis, kad rodas iespaids, ka vēders ir stipri pārpildīts. Dažkārt izmaiņas vēdera apjomā arī ir vizuāli pamanāmas vai izmērāmas. Cilvēki bieži raksturo vēdera problēmas kā spiedošu pilnuma sajūtu, it īpaši, ja tās nemazinās pēc gāzu izvadīšanas, atraugām vai defekācijas. Pilnīga saistība starp zarnu gāzēm un pilnuma sajūtu nav pilnvērtīgi izskaidrojama. Daudziem cilvēkiem ar pilnuma sajūtu objektīvi nav novērojams palielināts gāzu daudzums zarnu traktā. Īpaši pacientiem ar kairinātu zarnu sindromu vai trauksmes traucējumiem ir tendence izjust lielāku jutību pret vēdera simptomiem, nevis faktisku gāzu pārpalikumu. Pilnuma sajūtu iespējams mazināt ar uztura un paradumu maiņu, kas palīdz samazināt dedzināšanu vai gāzu veidošanos.
Kad nepieciešama ārsta konsultācija
Bieži vien dedzināšana, pastiprinātas atraugas, vēdera uzpūšanās un gāzu veidošanās izzūd pašas vai uzlabojas, veicot nelielas izmaiņas. Ja šie ir vienīgie simptomi, tie reti liecina par nopietnu saslimšanu. Ar ārstu jākonsultējas, ja simptomu uzlabošanās netiek sasniegta ar dzīvesveida maiņu, īpaši šādu pazīmju gadījumā:
- Caureja
- Ilgstošas vai spēcīgas vēdera sāpes
- Asinis izkārnījumos
- Mainīta izkārnījumu krāsa vai biežums
- Nepamatots svara zudums
- Diskomforts krūtīs
- Apetītes zudums vai strauja sāta sajūta
Minētie simptomi var liecināt par nopietniem gremošanas trakta traucējumiem. Vēdera simptomi var būt neērti, tomēr nav iemesla atlikt ārsta apmeklējumu, ja ir aizdomas par veselības traucējumiem.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
