Atopiskais dermatīts jeb ekzēma ir slimība, kas izraisa ādas sausumu, niezi un iekaisumu. Šī problēma bieži sākas jau agrīnā bērnībā, taču var rasties jebkurā vecumā. Atopiskais dermatīts ir hroniska slimība ar epizodiskiem saasinājumiem. Šī ādas saslimšana nav lipīga, taču rada ievērojamu diskomfortu. Cilvēkiem ar atopisko dermatītu bieži ir paaugstināts risks attīstīties pārtikas alerģijām, siena drudzim un astmai. Regulāra ādas mitrināšana un noteiktas kopšanas rutīnas palīdz samazināt niezi un novērst atkārtotus paasinājumus. Ārstēšanā nereti tiek izmantoti arī medikamentozi krēmi vai ziedes.
Atopiskā dermatīta jeb ekzēmas pazīmes
Atopiskā dermatīta simptomi var izpausties dažādās ķermeņa zonās un atšķirties katram cilvēkam. Biežākie simptomi ir šādi:
- Ļoti sausa un plaisājoša āda
- Spēcīgs nieze
- Izsitumi uz iekaisušas ādas, kuriem var būt atšķirīga krāsa atkarībā no ādas toni
- Sīki pacēlumi vai bumbulīši uz tumšas ādas
- Izsvīdums un kreveles
- Sabiezējusi āda
- Tumšāka āda acu apkārtnē
- Atvērtas vai jutīgas vietas, kas radušās biežas kasīšanās rezultātā
Atopiskais dermatīts parasti sākas līdz piecu gadu vecumam un var saglabāties arī pusaudža un pieaugušo vecumā. Dažiem cilvēkiem slimība periodiski uzliesmo un pēc tam norimst uz vairākiem mēnešiem vai gadiem.
Kas izraisa atopisko dermatītu jeb ekzēmu?
Dažiem cilvēkiem atopisko dermatītu nosaka ģenētiskas izmaiņas, kas ietekmē ādas aizsargspējas. Novājināta ādas barjera apgrūtina mitruma saglabāšanu, bet samazina aizsardzību pret baktērijām, alergēniem, vides faktoriem un kairinātājiem, piemēram, cigarešu dūmiem. Citiem saslimšanu veicina ievērojams Staphylococcus aureus baktēriju daudzums uz ādas, kas nomāc labvēlīgās baktērijas un traucē ādas dabisko barjeru. Vājināta ādas funkcija var izraisīt imūnsistēmas reakciju un veicināt iekaisuma simptomus.
Atopiskais dermatīts ir viena no vairākiem dermatīta veidiem. Citas bieži sastopamās formas ir kontaktdermatīts un seborejiskais dermatīts (blaugznas). Dermatīta saslimšanas nav lipīgas.
Atopiskā dermatīta jeb ekzēmas riska faktori
Galvenais riska faktors ir personīga vai ģimenes vēsture ar ekzēmu, alerģijām, siena drudzi vai astmu. Ja šādas slimības ir jūsu ģimenē, iespēja attīstīt atopisko dermatītu ir lielāka.
Atopiskā dermatīta jeb ekzēmas iespējamās komplikācijas
Atopiskā dermatīta dēļ var rasties šādas komplikācijas:
- Astma un siena drudzis. Daudziem pacientiem, kuriem ir atopiskais dermatīts, vēlāk attīstās astma un siena drudzis. Tie var parādīties pirms vai pēc ādas simptomiem.
- Pārtikas alerģijas. Cilvēkiem ar atopisko dermatītu nereti novēro arī pārtikas nepanesību. Viens spilgts simptoms var būt izsitumi nātru veidā.
- Hroniski niezoša, raupja āda. Stāvokli, kas pazīstams kā neirodermīts (lichen simplex chronicus), raksturo stipra nieze, kas noved pie kasīšanas. Tas rada tikai īslaicīgu atvieglojumu, bet laika gaitā nieze pieaug un veicina ieradumu kasīties. Skartā āda kļūst biezāka, maina krāsu un struktūru.
- Ādas laukumi ar izmainītu krāsu. Pēciekaisuma pigmentācijas izmaiņas ir biežāk sastopamas tumšākas ādas īpašniekiem. Krāsa var būt gaišāka vai tumšāka nekā apkārtējo ādu un tās izzušanai var būt nepieciešami vairāki mēneši.
- Ādas infekcijas. Kāpināta kasīšanās var radīt plaisas un brūces, kas palielina bakteriālu un vīrusu infekciju risku. Šādas infekcijas reizēm var izplatīties un kļūt dzīvībai bīstamas.
- Kairinošs roku dermatīts. Šī problēma biežāk parādās cilvēkiem, kuru darbs saistīts ar biežu roku kontaktu ar mitrumu, mazgāšanas līdzekļiem vai dezinfekcijas preparātiem.
- Alerģisks kontaktdermatīts. Personas ar atopisko dermatītu biežāk attīsta alerģisku reakciju, kas izpaužas kā niezošs izsitums kontakta ar noteiktām vielām rezultātā. Izsitumu tonis redzami atšķiras atkarībā no ādas toni.
- Miega traucējumi. Spēcīgā nieze var būtiski pasliktināt miega kvalitāti.
- Garīgās veselības traucējumi. Atopiskais dermatīts var būt cieši saistīts ar depresiju un trauksmi, kas bieži izraisa ilgstoša nieze un miega trūkums.
Kā rūpēties par ādu atopiskā dermatīta jeb ekzēmas gadījumā?
Pareiza ādas kopšanas rutīna palīdz samazināt slimības saasinājumus. Padomi, kas ļauj izvairīties no sausuma pēc mazgāšanās:
- Mitriniet ādu vismaz divas reizes dienā. Krēmi, ziedes, sviesti un losjoni palīdz saglabāt mitrumu. Izvēlieties piemērotāko līdzekli – drošu, efektīvu, pieejamu un bez smaržvielām.
- Vazelīna lietošana zīdaiņiem var palīdzēt novērst atopiskā dermatīta attīstību.
- Ikdienas vannošanās vai dušas. Izmantojiet siltu, nevis karstu ūdeni un nepārsniedziet 10 minūtes.
- Lietojiet saudzīgus tīrīšanas līdzekļus. Izvēlieties bezkrāsainus un bez alkohola vai aromātvielām. Mazākajiem bērniem pietiek ar tīru siltu ūdeni – ziepes nav nepieciešamas. Ziepes un burbuļvannas īpaši kaitē mazu bērnu ādai. Dezodorantu un antibakteriālās ziepes var pārlieku attīrīt ādas dabīgos aizsardzības slāņus un padarīt ādu sausāku. Nelietojiet birstes vai švammītes, kas var traumēt ādu.
- Pēc peldes vai dušas viegli nosusiniet ādu ar mīkstu dvieli. Mitrinātāju uzklājiet, kamēr āda vēl ir nedaudz mitra (pirmo trīs minūšu laikā).
Faktori, kas izraisa atopiskā dermatīta paasinājumus, atšķiras katram indivīdam. Centieties noteikt un izvairīties no kairinātājiem, kas izraisa simptomus. Kopumā ieteicams izvairīties no visa, kas provocē niezi, jo kasīšanās parasti pasliktina ādas stāvokli. Parastie slimības saasinājuma ierosinātāji ir:
- Rupji vilnas audumi
- Sausa āda
- Ādas infekcijas
- Siltums un pastiprināta svīšana
- Stresa situācijas
- Sadzīves tīrīšanas līdzekļi
- Putekļu ērcītes un mājdzīvnieku apmatojuma daļiņas
- Pelējums
- Ziedputekšņi
- Cigarešu dūmi
- Auksts vai sauss gaiss
- Aromatizētāji
- Citi kairinoši ķīmiski savienojumi
Mazuļiem un bērniem ekzēmas uzliesmojumus bieži izraisa tādi pārtikas produkti kā olas vai govs piens. Konsultējieties ar ģimenes ārstu, lai noskaidrotu iespējamās pārtikas alerģijas. Kad esat noteicis savus individuālos saasinājumu ierosinātājus, apspriediet ar ārstu, kā labāk kontrolēt simptomus un novērst slimības atkārtošanos.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
