Atklāta sirds operācija

Atklāta sirds operācija

Atvērta sirds operācija ir sarežģīta ķirurģiska iejaukšanās, kuras veikšanai nepieciešama mākslīgā sirds-plaušu aparāta izmantošana. Procedūras gaitā ķirurgi veic garenisku griezumu krūškurvja priekšpusē, pārgriež krūšu kaulu un to uzmanīgi atvirza, lai iegūtu piekļuvi sirdij. Tas ļauj pacientu pieslēgt sirds-plaušu aparātam, darītu iespējamu sirds darbības apturēšanu un nodrošinātu pilnīgu asinsrites kontroli operācijas laikā. Šīs operācijas ietvaros iespējams veikt koronāro artēriju šuntēšanu, aortas disekcijas vai aneirisma ārstēšanu, kā arī sirds kameru defektu korekcijas, piemēram, vārstuļa remontu vai nomaiņu, kā arī iedzimtu sirdsdzimšanas traucējumu labošanas.

Atvērtas sirds operācijas indikācijas

Cilvēkiem, kuriem nepieciešama atvērta sirds operācija, parasti tiek diagnosticētas šādas veselības problēmas:

  • Iedzimti sirds defekti, tādi kā sienas defekti, vārstuļa nepietiekamība, stenoze vai sirds kameru attīstības traucējumi
  • Sirds vārstuļa nepietiekamība vai sašaurinājums
  • Koronārā sirds slimība
  • Aortas aneirisma vai tās sieniņas plīsums (disekcija)
  • Audzēji sirdī
  • Sirds pārstādīšana

Atvērtas sirds ķirurģiskā procedūra

Sagatavošanās pirms operācijas

Pirms operācijas ārsts veiks fizisku apskati un noteiks dažādus izmeklējumus, piemēram, elektrokardiogrammu, krūškurvja rentgenu, ehokardiogrāfiju un koronāro angiogrāfiju. Tiks izvērtēti arī vienlaikus esoši veselības traucējumi – diabēts, paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīns un galvas smadzeņu asinsrites traucējumi, noteikti asins recēšanas rādītāji un elpošanas funkcija.

  • Dzīvesveida maiņa riska faktoru mazināšanai, piemēram, atteikšanās no smēķēšanas, alkohola un liekā svara samazināšana
  • Pārtraukta noteiktu medikamentu, piemēram, asins šķidrinātāju un pretsāpju pretiekaisuma līdzekļu lietošana
  • 8 stundu atturēšanās no ēdiena pirms operācijas, lai samazinātu aspirācijas risku narkozes laikā
  • Infūzijas šķidrumu un ārstniecības līdzekļu ievadīšana intravenozi
  • Krūškurvja, cirkšņu un kāju apmatojuma noskūšana, ko veic operāciju māsas

Operācijas laikā

Atvērta sirds operācija parasti ilgst vismaz četras stundas, kopā ar vispārēju anestēziju.

  • Ķirurgi izveido apmēram 15–20 centimetru ilgu griezumu krūškurvja vidusdaļā, pārgriež krūšu kaulu un atvirza krūškurvi
  • Sirds un asinsrites sistēma pieslēgta sirds-plaušu aparātam, sirds darbība tiek īslaicīgi apturēta ar medikamentu palīdzību
  • Veic nepieciešamo ķirurģisko iejaukšanos – koronāro artēriju šuntēšanu, vārstuļa remontu vai nomaiņu, iedzimta defekta vai aneirismas korekciju
  • Pēc procedūras pabeigšanas sirds tiek stimulēta, lai atjaunotu normālu ritmu, atjaunota asinsrite un atslēgts sirds-plaušu aparāts
  • Krūšu kauls un griezums tiek sašūti vai stiprināti ar stieplēm

Pēcoperācijas atlabšana

Sākotnēji pacients tiek uzraudzīts intensīvās terapijas nodaļā, vēlāk tiek pārvests uz parasto palātu.

  • Medicīnas personāls palīdz pacientam veikt nepieciešamās aktivitātes – klepot, celties, staigāt gan pa palātu, gan ārpus tās, kā arī kāpt pa kāpnēm
  • Pēc operācijas var parādīties griezuma sāpes, biežāka vēlme klepot, muskuļu sāpes, zilumi, brūces pietūkums, zarnu darbības traucējumi, aizcietējumi, garastāvokļa pārmaiņas, apetītes zudums vai miega traucējumi

Riski un iespējamās sarežģījuma komplikācijas

Ķirurģiskās iejaukšanās laikā var būt dažādas blaknes: alerģija pret anestēziju, pastiprināta asiņošana, neregulāra sirdsdarbība, citu orgānu bojājumi (piemēram, plaušu karsonis vai tūska), vēdera uzpūšanās, aizcietējumi, infekcijas, kā arī insulta iespēja. Komplikāciju risks ir lielāks tiem pacientiem, kuriem ir liekais svars, elpošanas traucējumi (piemēram, plaušu emfizēma), smēķēšanas paradums, hroniskas veselības problēmas vai vecāks vecums.

Alternatīvas operācijas iespējas

Medicīnisko tehnoloģiju attīstība ļauj sirds ķirurgiem izvēlēties arī mazāk invazīvas procedūras, piemēram, transkatetāra aortas vārstuļa nomaiņu, koronāro artēriju paplašināšanu un stentu ievietošanu, defekta slēgšanu ar katetru, kardiālu aritmiju ablāciju ar katetru, elektrokardiostimulatora implantāciju, aortas aneirisma vai disekcijas stentēšanu vai robotizētu sirds ķirurģiju.

Atlabšanas posms

Pilnīgas atlabšanas ilgums var mainīties, taču visbiežāk tas aizņem apmēram vienu mēnesi atkarībā no pacienta veselības, operācijas veida un iespējamām blaknēm. Lielākā daļa pacientu var atgriezties darbā vai atsākt fiziskās aktivitātes pēc viena mēneša. Sešas nedēļas pēc operācijas ieteicams atturēties no transportlīdzekļu vadīšanas un smagu priekšmetu celšanas. Komplētu atveseļošanos parasti sasniedz trīs mēnešu laikā.

Griezuma vietas kopšana

  • Pirms un pēc griezuma vietas apstrādes rūpīgi jāmazgā rokas
  • No vannas procedūrām un tiešas ūdens strūklas uz griezuma dušas laikā vēlams izvairīties
  • Griezuma vietu jātur sausumā un regulāri jāpārbauda, vai nav iekaisuma pazīmju (apsārtums, paaugstināta temperatūra, izdalījumi, drudzis)

Sāpju kontrole

Lai efektīvāk pārvaldītu sāpes, ārsts izrakstīs piemērotus pretsāpju līdzekļus. Tas palīdz paātrināt atveseļošanos un samazina komplikāciju (piemēram, plaušu iekaisuma vai trombu) risku.

Miega traucējumi

Pietiekošs miegs ir nozīmīgs atlabšanai, un dažiem pacientiem ārstniecības līdzekļi var palīdzēt uzlabot nakts atpūtu. Labākai miega kvalitātei var ieteikt izvairīties no kofeīna saturošiem dzērieniem, izmantot spilvenus balstam, lietot pretsāpju līdzekļus pirms gulētiešanas, kā arī pievērsties psihologa konsultācijai vai nepieciešamības gadījumā lietot medikamentus pret trauksmi vai depresiju.

Kad jāvēršas pie ārsta

Pacientiem steidzami jāsazinās ar ārstu, ja parādās tādi simptomi kā neparasta pašsajūta, augsta temperatūra, slikta dūša, vemšana, apgrūtināta elpošana, apsārtums vai izdalījumi no operācijas vietas vai sāpes krūtīs.

Parašykite komentarą

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *