Astma

Bronhiālā astma ir hroniska elpceļu iekaisuma slimība, kuru ietekmē dažādi ārējie un iedzimtie faktori, tostarp alergēni un ģenētiskā nosliece. Latvijā aptuveni 5% iedzīvotāju cieš no astmas, turklāt lielākā daļa gadījumu parādās bērnībā, puse no tiem līdz 10 gadu vecumam. Šī iekaisuma slimība izpaužas ar aizdusu un klepus lēkmēm, visbiežāk naktīs un no rīta, un to ir grūti kontrolēt bez pareizas ārstēšanas. Precīzai astmas diagnosticēšanai izmanto izmeklējumus, piemēram, spirometriju, kas ļauj novērtēt elpošanas funkciju, kā arī asins analīzes, lai identificētu alerģijas. Šāda diagnostika ir būtiska, lai izslēgtu citas līdzīgas slimības un nodrošinātu piemērotu terapiju. Astmas kontrolēšanai nepieciešama individuāli pielāgota pieeja, regulāras veselības pārbaudes un pastāvīga medicīniska uzraudzība. Slikti kontrolēta astma var izraisīt nopietnas sekas, piemēram, plaušu bojājumus vai sirds problēmas, tāpēc savlaicīga ārstēšana ir svarīga, lai mazinātu simptomus un novērstu smagas komplikācijas. Mūsdienās astmas ārstēšana ietver ne tikai medikamentus, bet arī dzīvesveida korekcijas, kas palīdz mazināt aizdusas un klepus lēkmes un uzlabo dzīves kvalitāti.

Kas ir bronhiālā astma

Bronhiālā astma ir ilgstoša iekaisuma rakstura elpceļu slimība, kuras raksturīga pazīme ir bronhu nosprostošanās un pastiprināta bronhu jutība pret kairinātājiem. Astma ir daudzveidīga slimība, kuru iedala piecos galvenajos fenotipos: alerģiskā astma, nealerģiskā astma, vēlā astma, astma ar pastāvīgi samazinātu plaušu funkciju un astma, kas saistīta ar lieko svaru. Visbiežākais slimības iemesls ir jutība pret ieelpojamiem alergēniem, piemēram, ziedputekšņiem, mājdzīvnieku spalvām, mājas putekļu ērcītēm un pelējumu. Terapija tiek izvēlēta, ņemot vērā simptomu smagumu un biežumu, lai nodrošinātu labu kontroli, ikdienas aktivitāšu spēju un mazinātu saasinājumu risku. Slimības lēkmes var būt vieglas vai smagas, dažkārt apdraudot dzīvību.

Astmas definīcija

Astmas būtība ir elpceļu hronisks iekaisums, kas tiek papildināts ar bronhu paaugstinātu jutību un nosprostojumu. Lai arī bronhu nosprostošanās ir atgriezeniska, tomēr ārstēšana nepieciešama, lai mazinātu riska faktorus un lēkmju biežumu. Astmas lēkmes izraisa dažādi faktori, tostarp vides alergēni, aukstums, fiziska slodze, infekcijas un citi provocējošie ietekmētāji.

Alerģiskā un nealerģiskā astma

Alerģiskā astma rodas, ieelpojot tādus alergēnus kā ziedputekšņi, putekļu ērcītes un pelējums, un ir izplatītākais astmas veids. Terapijā iespējama specifiska alergēnu imunoterapija, kas samazina organisma reakciju uz konkrētiem alergēniem. Nēalerģiskā astma parasti saistīta ar ģenētiskiem vai vides iemesliem, tai nav tiešas saistības ar alergēna ietekmi. Šis veids ir retāk sastopams, un tā ārstēšana bieži ir sarežģītāka, jo simptomi var būt grūtāk paredzami un ilgāk saglabāties.

Astmas simptomi

Astma var izpausties ar dažādiem simptomiem. Biežākie ir aizdusa, svilpojoša elpošana, sauss klepus un spiedoša sajūta krūškurvī. Šie simptomi parādās atšķirīgu iemeslu dēļ un pie dažādiem ārējās vides apstākļiem.

Būtiskākās astmas pazīmes

Galvenās astmas izpausmes ir saistītas ar apgrūtinātu elpošanu – tā var būt aizdusa un svilpojoša elpa, kas nereti rodas gan dienā, gan naktī. Bērniem pirmais astmas simptoms bieži ir sauss nakts klepus. Tāpat slimniekiem var novērot spiedošu vai sāpīgu sajūtu krūtīs, kas rada diskomfortu un trauksmi.

Astmas lēkmes simptomi

Astmas lēkme var būt bīstama veselībai un pat dzīvībai. Lēkmes laikā simptomi pastiprinās – var rasties izteikta svilpojoša elpa, nemitīgs sausais klepus un ļoti izteikta apgrūtināta elpošana. Dažkārt slimniekam novērojama ādas, lūpu vai nagu zilgana nokrāsa, kas liecina par skābekļa trūkumu asinīs. Ir svarīgi zināt, kā pareizi reaģēt šādās situācijās un sniegt palīdzību atbilstoši ģimenes ārsta sastādītam rīcības plānam.

Astmas cēloņi

Astmas attīstību var ietekmēt vairāki dažādi faktori. Šī slimība zināma kopš seniem laikiem un joprojām ir viena no biežāk sastopamajām hroniskajām slimībām. Pasaulē ar astmu var slimot līdz 300 miljoniem cilvēku, un tiek prognozēts, ka līdz 2025. gadam šis skaits var pārsniegt 400 miljonus. Straujš saslimstības pieaugums liek intensīvi pētīt tās iemeslus.

Ģenētiskie faktori

Ģenētiskā nosliece ir nozīmīgs astmas riska faktors. Ja ģimenē novērota astma, iespēja saslimt ir lielāka. Alerģiju bieži pārmanto no vecākiem, un bērniem tā ir galvenais bronhiālās astmas izraisītājs. Jauniešiem un bērniem parasti novēro alerģisko astmu, ko iespējams identificēt ar testiem, kas uzrāda reakciju pret noteiktu vielu. Nēalerģiskās astmas cēloņi nav pilnībā skaidri, bet šis veids bieži parādās vecumā, simptomi līdzīgi kā pie alerģiskās astmas.

Vides faktori

Vides ietekme arī ir būtiska astmas attīstībā. Gaisa piesārņojums, smēķēšana un ķīmisko vielu iedarbība darba vietā var izraisīt vai saasināt astmas simptomus. Astmas izplatība dažādos reģionos atšķiras – Skandināvijas un Baltijas valstīs tā ir ap 4,9%, bet Lielbritānijā un Īrijā sasniedz pat 16,1%. Būtiski cēloņi ir arī vīrusu un baktēriju izraisītas elpceļu infekcijas, stress, slodze, auksts gaiss un emocionālie pārdzīvojumi. Astmu nereti provocē alergēni – putekļu ērcītes, mājdzīvnieku apmatojums, ziedputekšņi, pelējums, daži pārtikas produkti un medikamenti.

Kā tiek diagnosticēta astma

Lai precīzi noteiktu astmu, nepieciešami rūpīgi izmeklējumi, lai noskaidrotu slimības smagumu un cēloņus. Galvenie diagnostikas paņēmieni ir izelpas funkcijas noteikšana un specifisko alergēnu noteikšana.

Spirometrija un citi izmeklējumi

Spirometrija ir viens no svarīgākajiem elpceļu funkcijas izpētes testiem astmas noteikšanā – tās gaitā mēra izelpas gaisa tilpumu un plūsmas ātrumu. Tas palīdz novērtēt elpošanas traucējumu pakāpi un identificēt iespējamu bronhu iekaisumu. Spirometrija tiek veikta arī, lai novērotu slimības gaitu un ārstēšanas efektivitāti. Papildu tam izmanto arī maksimālās izelpas plūsmas mērījumus, kas dod iespēju noteikt, cik lielu gaisa daudzumu cilvēks spēj izelpot īsā laika posmā.

Asins analīzes alerģiju noteikšanai

Papildu metodes astmas cēloņu izvērtēšanai ir asins analīzes, kas palīdz atklāt alergēnus, kas var izraisīt astmas lēkmes. Šie izmeklējumi ļauj arī konstatēt iekaisuma klātesamību, kas ir astmai raksturīga pazīme. Astmas diagnostikā svarīgi apvienot gan asins, gan elpošanas funkcijas testus, lai noteiktu iekaisuma apmēru un izvēlētos atbilstošāko ārstēšanas modeli. Pamatojoties uz visu iegūto informāciju, ārsti nosaka precīzu diagnozi un sastāda visefektīvāko ārstēšanas plānu.

Astmas ārstēšana

Bronhiālās astmas ārstēšana ir komplekss process, kurā izmanto vairākas metodes, lai mazinātu simptomus un uzlabotu pacienta dzīves kvalitāti. Galvenie ārstēšanas veidi ir inhalatori un astmas medikamenti, kas domāti iekaisuma mazināšanai un elpošanas atvieglošanai.

Inhalatori un medikamenti

Inhalatori ir astmas terapijas pamats, tie tieši iedarbojas uz bronhu iekaisumu un paplašina elpceļus. Inhalējamie glikokortikosteroīdi pašlaik ir visefektīvākie medikamenti astmas ārstēšanā. Tos var lietot gan īslaicīgi, gan ilgstoši, atkarībā no slimības smaguma. Pacientiem ar biežiem simptomiem, tostarp ikdienas vai nakts astmu, bieži izraksta ilgstošas darbības beta 2 agonistus kombinācijā ar glikokortikosteroīdiem. Jebkurā gadījumā iespējams lietot arī tablešu veida glikokortikosteroīdus īslaicīgi vai ilgstoši. Papildu tam tiek lietoti arī leikotriēnu receptoru antagonisti, kas palīdz kontrolēt simptomus un samazina saasinājumu skaitu. Kombinētie preparāti, kas satur gan inhalējamos glikokortikosteroīdus, gan bronhus paplašinošus līdzekļus, ļauj samazināt kopējo glikokortikosteroīdu devu un pasargā no nevēlamām blaknēm pie ilgstošas terapijas.

Ilgtermiņa ārstēšanas stratēģijas

Ilgstošā ārstēšana prasa ne tikai medikamentu lietošanu, bet arī dzīvesveida pārmaiņas. Ievērojot ārstu norādījumus un regulāri apmeklējot pulmonologu, pacienti var ievērojami samazināt simptomu biežumu un saasinājumu iespējamību. Starptautiskās astmas vadlīnijas iesaka cilvēkiem ar diagnosticētu astmu vismaz reizi vai divas gadā apmeklēt pulmonologu.

Profilaktiskie pasākumi

Astmas kontroli nodrošina arī profilaktiskie pasākumi, tai skaitā regulāras fiziskās aktivitātes un veselīga ēšana. Pacientiem ieteicams pašiem novērtēt savas slimības kontroli, izmantojot standartizētus testus, kā arī savlaicīgi vērsties pie ārsta simptomu pasliktināšanās gadījumā. Ilgtermiņa ārstēšanas plāns jāpielāgo individuāli, balstoties uz slimības smagumu un simptomu raksturu.

Pirmā palīdzība astmas lēkmes gadījumā

Astmas lēkme var būt dzīvībai bīstama, tādēļ svarīgi zināt, kā sniegt pirmo palīdzību. Galvenais mērķis ir nomierināt cilvēku ar elpas trūkumu un pareizi izmantot inhalatoru. Vispirms jāsaglabā miers un jānodrošina, lai pacients nesēdētu vai negulētu guļus – labāk, lai viņš iekārtojas ērtā sēdus pozā. Nomierināšana samazina panikas risku, kas var pastiprināt elpas trūkumu. Ja pacientam ir savs inhalators, palīdziet viņam to uzreiz lietot. Ja uzlabojumi neseko, devu drīkst atkārtot pēc 1–2 minūtēm. Nepārtraukti jānovēro elpošana, pulss un vispārējais stāvoklis. Ja pēc inhalācijas nav panākts uzlabojums vai situācija pasliktinās, nekavējoties jāsauc neatliekamā palīdzība. Dažkārt nepieciešama papildu medicīniskā aprūpe, it īpaši, ja vēl joprojām novērojama izteikta aizdusa vai izelpas plūsmas vērtība ir 50% vai mazāka no personas optimālās. Slimnīcā cilvēkiem ar astmu vismaz ik pēc divām stundām mēra PEF, asinsspiedienu, pulsu un skābekļa piesātinājumu asinīs. Ja nepieciešams, tiek nozīmēti beta2 agonisti vismaz reizi četrās stundās, savukārt glikokortikosteroīdu terapiju parasti turpina vēl vismaz piecas dienas pēc izrakstīšanas. Cilvēkiem ar astmu ieteicams piedalīties īpašās apmācību programmās, kas palīdz mazināt atkārtotu hospitalizāciju risku. Konsultācijas ar medicīnas speciālistiem un pareizas pirmā palīdzības metodes var būtiski uzlabot lēkmju kontroli un veicināt ātrāku atveseļošanos.

Astma un dzīvesveida maiņa

Ņemot vērā nepieciešamību pēc labas astmas kontroles, dzīvesveida pārmaiņas var būtiski uzlabot pacientu pašsajūtu. Starp galvenajiem faktoriem minami fizisko aktivitāšu nozīme un sabalansēta ēšana.

Fiziskās slodzes regulēšana

Fiziskajai slodzei ir liela nozīme astmas kontroles ziņā. Pareizi dozēta fiziska aktivitāte stiprina elpošanas muskuļus, uzlabo plaušu funkciju un mazina iekaisumu. Lai arī intensīva slodze var izraisīt astmas lēkmi, vieglas regulāras aktivitātes, piemēram, pastaigas vai peldēšana, bieži pozitīvi ietekmē veselību.

Uztura nozīme

Pilnvērtīgs uzturs ir nozīmīga sastāvdaļa dzīvesveida maiņas procesā. Pētījumi rāda, ka sabalansēts uzturs, kurā ir daudz antioksidantu, vitamīnu un minerālvielu, palīdz mazināt iekaisuma procesus un uzturēt vispārēju veselības līmeni. Dzīvesveida maiņa, integrējot veselīgu uzturu, veicina simptomu samazinājumu un uzlabo dzīves kvalitāti.

Astmas klasifikācija

Astmas klasifikācija ir nozīmīga slimības diagnostikas un ārstēšanas procesa daļa. Astmu iedala pēc simptomu smaguma pakāpes, biežuma un elpošanas funkcijas ierobežojuma. Smaga astma skar līdz pat 5% pacientu, un tā kā līdz 12–30% gadījumu diagnoze var būt kļūdaina, īpaši svarīga ir precīza noteikšana. Starp izplatītākajiem tipiem ir alerģiskā, nealerģiskā, profesionālā un smagā astma. Terapijas izvēle tiek pielāgota pēc indivīda slimības smaguma un vispārējā stāvokļa. Smagas astmas kontrolei nepieciešami apjomīgāki ārstēšanas līmeņi vai sistēmisku glikokortikosteroīdu lietošana vismaz pusi gada. Diagnostikas laikā īpaši nozīmīgi ir pārbaudīt ne tikai pašu astmu, bet arī citas blakus slimības un izraisītājus. Bieži vien smaga astma ir nekontrolēta, jo ir pastāvīga bronhu nosprostošanās, ir bieži paasinājumi vai sliktas simptomu kontroles dēļ. Diagnozes precizēšanai izmanto elpceļu funkcijas testus, bronhu provokācijas pārbaudes un citus izmeklējumus, kas ļauj astmu atšķirt no citām slimībām, piemēram, sirds mazspējas vai bronhiolīta. Blakusslimības – liekais svars, rinosinusīts un gastroezofageālā refluksa slimība – arī var ietekmēt ārstēšanas rezultātus. Tādēļ astmas klasifikācija un pareiza apakštipa noteikšana ir izšķiroša efektīvai ārstēšanai un pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanai.