Askarides ir sīki organismi, kas apdzīvo zarnu traktu – cilvēka gremošanas sistēmas daļu. Tās spēj dzīvot cilvēka zarnās ilgstoši un var izraisīt dažādus veselības traucējumus, piemēram, sāpes vēderā, paaugstinātu ķermeņa temperatūru un caureju. Parazītam raksturīga gara, cilindriska forma, un tā izmērs mainās atkarībā no sugas. Olas vai kāpuri (tikko izšķīlušās askarides) bieži novērojami piesārņotā augsnē vai izkārnījumos.
Kas ir parazīts?
Askarides pieder pie parazītiem – tie ir organismi, kas dzīvo un barojas uz cita dzīvā organisma rēķina. Lielākoties tie kaitē savam saimniekorganismam. Šiem tārpiem nepieciešams cilvēka vai cita dzīvnieka ķermenis, lai tie attīstītos un dētu olas.
Kā notiek inficēšanās ar askaridēm?
Inficēšanās ceļš ir atkarīgs no konkrētā parazīta veida. Parasti cilvēki parazitāro tārpu olas vai kāpurus uzņem caur muti. Infekcija bieži rodas, pieskaroties piesārņotam augsnei vai izkārnījumiem ar netīrām rokām un pēc tam aiztiekot muti (fekāli-orālais ceļš). Spalīšu infekcija izplatās, pieskaroties olām ap taisno zarnu. Olas var iekļūt organismā arī netīši, gatavojot ēdienu vai saskaroties ar piesārņotu augsni, bet pēc nonākšanas organismā tās izšķiļas un izraisa infekciju. Daži askaridu veidi spēj ieņemt organismu arī tieši caur ādu. Lai kāds būtu inficēšanās veids, vairums parazītu nosēžas zarnās un rada veselības problēmas.
Kuriem ir paaugstināts inficēšanās risks?
Ar askaridēm var inficēties jebkurš, tomēr parazītu infekcijas biežāk sastopamas bērniem un tiem, kas:
- Dzīvo nabadzībā, īpaši attīstības valstīs vai reģionos ar vāji attīstītu infrastruktūru.
- Mīt teritorijās ar siltu klimatu.
- Atradas slēgtās iestādēs, piemēram, ieslodzījuma vietās vai psihoneiroloģiskās aprūpes iestādēs.
- Nav ievērojuši pietiekamu personīgo higiēnu.
Vai askarides ir lipīgas?
Jā, tie var izplatīties no cilvēka vai dzīvnieka, ja nonāk kontaktā ar izkārnījumiem, kas satur šo parazītu olas. Tāpat iespējama inficēšanās saskarē ar piesārņotu vidi, piemēram, augsni.
Vai iespējams inficēties ar askaridēm no mājdzīvniekiem?
Jā, ja mājdzīvniekam ir šo tārpu infekcija, tā olas vai kāpuri var būt izkārnījumos, ar kuriem iespējams saskarties. Infekciju iespējams nodot arī citiem mājiniekiem. Lai pasargātu sevi un dzīvnieku, ieteicams konsultēties ar veterinārārstu par profilakses pasākumiem.
Kas izraisa askaridozi?
Dažādas askaridu sugas izraisa dažādus simptomus un inficēšanās ceļus.
Askaridoze – parazītu infekcija zarnās
Šī parazītu forma tiek pārnesta ar neatbilstošu higēnu. Tārps bieži mīt cilvēka izkārnījumos, un infekcija notiek caur rokas-mutes kontaktu. Simptomi var izpausties šādi:
- Klepus
- Miega traucējumi
- Paaugstināta ķermeņa temperatūra
- Nemiers
- Spēcīgas vēdersāpes
- Vemšana
- Svilpoša elpošana
- Nepietiekams uzturs
- Augšanas aizture
Āķtārpi
Cilvēks inficējas ar āķtārpiem, staigājot basām kājām pa augsni, kas piesārņota ar izkārnījumiem. Simptomi var būt:
- Anēmija (sarkano asinsķermenīšu trūkums, kas izraisa nogurumu un nespēku)
- Zīdaiņu kolikas
- Caureja
- Vieglas sāpes vēderā, vēdera spazmas
- Slikta dūša
Spalīši
Spalīši ir viens no izplatītākajiem tārpu infekciju cēloņiem bērniem – īpaši sabiedriskās vietās kā bērnudārzi vai skolas. Infekcija sākas pēc olu nonākšanas mutē un to migrācijas tālāk uz zarnām. Raksturīgākais simptoms – nieze anālās atveres vai dzimumorgānu apvidū, kas pastiprinās pēc tam, kad spalīši noliek olas.
Strongiloidoze
Šis parazīts galvenokārt sastopams tropu un subtropu reģionos, taču aktīvs var būt arī citur siltā laikā. Infekcija iegūstama caur ādu, nonākot saskarē ar piesārņotu augsni – tārps iekļūst organismā un pārvietojas uz zarnām. Vidēja stipruma infekcijas gadījumā iespējami šādi simptomi:
- Dedzināšanas sajūta vēderā
- Slikta dūša un vemšana
- Caureja un aizcietējuma epizodes
Smagas infekcijas simptomi:
- Anēmija
- Ilgstoša caureja
- Svara zudums
Trihineloze
Šo infekciju atšķirībā no citām parazitāro tārpu slimībām raksturo tas, ka tā skar muskuļus, nevis zarnu traktu. Inficēšanās notiek, lietojot uzturā nepietiekami termiski apstrādātu gaļu (īpaši desas, cūkgaļu, zirga, roņa vai lāča gaļu). Kad parazīts nonāk muskuļos, iespējami šādi simptomi:
- Infekcijas acīs un ādas izsitumi
- Strauja ķermeņa temperatūras paaugstināšanās
- Muskuļu sāpes, diskomforts
- Acu un sejas pietūkums
Trichurioze (plakantārpu infekcija)
Trichurioze tiek pārnesta, saskaroties ar piesārņotu virsmu vai lietojot pārtiku, kas audzēta augsnē ar šī tārpa olām. Smagas infekcijas simptomos ietilpst:
- Asinis izkārnījumos
- Caureja
- Progresējošas vēdersāpes
- Svara zudums
- Anēmija
Vai jāvēršas pie ārsta, ja ir aizdomas par askaridozi?
Noteikti. Precīza diagnoze ir būtiska. Obligāti informējiet ārstu, ja:
- Esmu bijis kontaktā ar savvaļas dzīvniekiem vai inficētiem mājdzīvniekiem.
- Esmu ēdis nepietiekami apstrādātu vai jēlu gaļu.
- Esmu novērojis tārpus vai to fragmentus savos izkārnījumos.
- Pēdējo divu gadu laikā esmu apmeklējis valstis ar sliktu sanitāro stāvokli vai higiēnas standartiem.
Kā tiek noteikta askaridu infekcija?
Ārsts uzdos jautājumus par jūsu veselības vēsturi un simptomiem. Bieži nepieciešams veikt asins analīzes. Ārsts var lūgt nodot arī izkārnījumu paraugu, lai tajā pārbaudītu parazītu olas. Parauga savākšanai pacientam izdod speciālu trauku, kuru pēc tam jānogādā medicīnas iestādē vai laboratorijā.
Kā ārstē askarides?
Neskatoties uz dažādo askaridu sugu daudzveidību, to ārstēšanas principi ir līdzīgi. Ārsts izraksta medikamentu, piemēram, albendazolu, kas aptur kāpuru augšanu un vairošanos. Tārpi kopā ar izkārnījumiem izdalās no organisma – to izvadīšanu bieži nevar nepamanīt. Ja nepieciešams, ārstēšanu atkārto pēc noteikta laika, lai pilnībā iznīcinātu atlikušos parazītus. Ja novērojama anēmija, ārsts var nozīmēt dzelzs piedevas. Niezes gadījumā iespējams saņemt speciālu krēmu diskomforta mazināšanai.
Kā pasargāt sevi no parazītu inficēšanās?
Lai izvairītos no askaridozes, ievērojiet šos profilakses pasākumus:
- Mājdzīvnieku kopšana: Rūpējieties, lai mājā vai pagalmā nebūtu dzīvnieku izkārnījumu, kā arī konsultējieties ar veterinārārstu par dzīvnieka periodisku atbrīvošanu no tārpiem.
- Personīgā higiēna: Kontrolējiet, lai bērni nespēlētos vietās, kur ir dzīvnieku izkārnījumi, un nelietotu mutē augsni. Māci rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm un siltu ūdeni pēc saskares ar dzīvniekiem vai uzturoties ārpus telpām.
- Pārtikas un ūdens drošība: No vietām ar zemu sanitārijas līmeni izvēlaties mazgātus augļus un dārzeņus. Nelietojiet uzturā jēlu vai nav pietiekami pagatavotu gaļu – ieskaitot savvaļas dzīvnieku, cūkgaļu, putnu, liellopu gaļu vai zivis. Dodoties uz valstīm ar nepietiekamu ūdens kvalitāti, ieteicams lietot tikai fasētu dzeramo ūdeni.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
