Pēcsatikumu asiņošana var rasties sievietēm jebkurā vecumposmā, taču apmēram 9% sieviešu reproduktīvajā vecumā to piedzīvo. Visbiežāk tā izpaužas kā nelielas asiņošanas vai smērēšanās, kas parasti nerada nopietnas raizes. Tomēr, ja asiņošana kļūst izteikta vai bieža, vēlams vērsties pie ārsta, lai noteiktu cēloni un saņemtu nepieciešamo ārstēšanu.
Pēcsatikumu asiņošanas cēloņi un izcelsmes vietas
Maksts sausums: Nepietiekama mitrināšana dzimumakta laikā, kas bieži rodas nepietiekamas priekšspēles dēļ, var izraisīt audu berzi un pēc tam – asiņošanu. Maksts sausumam var būt šādi iemesli:
- Hormonāls disbalanss, piemēram, estrogēna deficīts, kas novērojams ģenitourinālā menopauzes sindroma gadījumā.
- Alerģiskas reakcijas pret noteiktiem kopšanas līdzekļiem dzimumorgānu zonā.
- Medikamenti – piemēram, līdzekļi saaukstēšanās vai astmas simptomu mazināšanai, antidepresanti vai antiestrogēni.
- Onkoloģisku slimību ārstēšanas metodes, piemēram, ķīmijterapija vai staru terapija.
- Mediķu diagnosticētas slimības, piemēram, Sjēgrena sindroms un maksts atrofija.
Infekcijas un iekaisumi: Iekaisuma gadījumā asinsvadi kļūst trauslāki, kas palielina asiņošanas risku. Maksts plīsumi: Intensīvs dzimumakts var izraisīt nelielus maksts plīsumus. Dzemdes kakla ektropija: Šajā stāvoklī dzemdes kakla šūnas izvirzās uz āru, un tas biežāk novērojams sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju, grūtniecības laikā vai pusaudžiem. Dzemdes kakla polipi: Tie ir labdabīgi veidojumi, kuru attīstību veicina hormonālās svārstības vai ilgstošs iekaisums; polipiem parasti ir asinsvadi, tāpēc tie bieži asiņo. Dzemdes noslīdējums: Ja dzemde kopā ar dzemdes kaklu noslīd makstī, iespējama asiņošana dzimumakta laikā vai pēc tā. Audzēji: Gan priekšvēža, gan invazīvi audzēji reizēm izpaužas ar asiņošanu pēc dzimumakta vai saskares rezultātā.
Kad nepieciešama ārsta konsultācija?
Ieteicams vērsties pie ārsta, ja novēro šādas pazīmes:
- Bieža vai izteikta maksts asiņošana.
- Maksas nieze vai dedzināšana urinācijas laikā.
- Neraksturīgas vai ilgstošas izdalījumi no maksts.
- Nieze vai sāpes, urinējot.
- Asiņošana no maksts pēc menopauzes.
Diagnozes noteikšana
Ārsti visbiežāk nosaka diagnozi, pamatojoties uz detalizētu medicīnisko vēsturi, fizisko apskati, kā arī papildus izmeklējumiem – tiek veikta iegurņa pārbaužu, maksts izdalījumu laboratoriskā analīze, uztriepes, aizdomīgu veidojumu biopsija vai papildu izmeklējumi, piemēram, transmaksts ultraskaņa, urīna vai asins analīzes.
Ārstēšana un profilakse
Ārstēšanas vai profilakses metodes izvēlas atkarībā no asiņošanas cēloņa, un tās var būt:
- Atturēšanās no dzimumdzīves dažas dienas pēc menstruācijām.
- Lubrikantu izmantošana vai izteiktas piesardzības ievērošana, ja ir izteikts maksts sausums.
- Antibiotiku lietošana infekcijas gadījumā.
- Polipu vai iespējamā ļaundabīga veidojuma ķirurģiska izņemšana.
- Agrīna ārstēšana audzēja izraisītas asiņošanas gadījumā – tas palielina izārstēšanās iespējas.
- Ja ir viegls dzemdes noslīdējums – svara samazināšana, Kēgela vingrinājumi iegurņa muskuļu stiprināšanai; izteiktu simptomu gadījumā var būt nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.
Lai sekotu izmaiņām, visām sievietēm reproduktīvajā vecumā ieteicams pierakstīt menstruālo ciklu. No 25 gadu vecuma vai agrāk, ja pastāv riska faktori, vēlama ikgadēja iegurņa pārbaude un dzemdes kakla vēža skrīnings.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
