Artrīts ir locītavu iekaisums, kas izraisa pietūkumu un jūtīgumu skartajās vietās. Cilvēki ar artrītu bieži izjūt locītavu sāpes un stīvumu, kas parasti pastiprinās ar vecumu. Divi visizplatītākie artrīta veidi ir osteoartrīts un reimatoīdais artrīts. Osteoartrīta gadījumā tiek bojāta locītavu skrimslis, savukārt reimatoīdais artrīts rodas, ja imūnsistēma sāk uzbrukt locītavu audiem, visbiežāk pirmajiem ciešot no locītavu apvalka iekaisuma. Labi zināma artrīta forma ir arī podagra, kas izveidojas, ja asinīs uzkrājas urīnskābes kristāli. Citi artrīta paveidi, piemēram, lupus vai psoriāzes artrīts, var attīstīties infekciju vai citu saslimšanu rezultātā.
Kādi ir artrīta simptomi?
Artrīta pazīmes un simptomi atšķiras atkarībā no konkrētā saslimšanas veida. Tomēr daži izplatīti simptomi ir:
- Sāpes
- Pietūkums
- Stīvums
- Apsārtums
- Kustību ierobežojums
Kādi ir artrīta cēloņi?
Pastāv vairāki artrīta tipa veidi, un to izraisītāji atšķiras. Visbiežāk sastopamie ir osteoartrīts un reimatoīdais artrīts.
Osteoartrīts
Osteoartrīts attīstās, ja tiek bojāts locītavu skrimslis, kas darbojas kā amortizācijas slānis starp kauliem. Kad skrimslis sadalās, kauli sāk savstarpēji berzēties, radot sāpes un apgrūtinot kustības. Ilgstošs skrimšļa bojājums palielina traumu un infekciju risku locītavā. Kaulu izmaiņas un skrimšļa noārdīšanās var izraisīt būtiskus locītavas bojājumus, kā arī izraisīt locītavas apvalka iekaisumu.
Reimatoīdais artrīts
Reimatoīdā artrīta gadījumā organisma imūnsistēma uzbrūk locītavas kapsulas apvalkam, kas veicina šīs daļas iekaisumu un pietūkumu. Progresējot slimībai, mēdz tikt bojāts gan skrimslis, gan locītavu kauli.
Kādi faktori palielina artrīta risku?
Artrīta attīstības iespēju lielākoties ietekmē turpmāk minētie riska faktori:
- Vecums. Gadiem ejot, risks saslimt ar artrītu ievērojami pieaug.
- Dzimums. Daži artrīta veidi biežāk skar sievietes, piemēram, reimatoīdais artrīts, bet podagra un atsevišķi citi veidi – vīriešus.
- Ģimenes slimību anamnēze. Ja ģimenes locekļiem diagnosticēts artrīts, riskam saslimt ir tendence būt augstākam.
- Agrākas locītavu traumas. Locītavu bojājumi, kas gūti iepriekš, palielina iespējamību, ka artrīts var rasties nākotnē.
- Liekais svars. Papildus masa rada lielāku slodzi ceļiem, gurniem, mugurkaulam, kas palielina artrīta risku.
Kādas komplikācijas var radīt artrīts?
Smaga artrīta forma var būtiski ietekmēt ikdienas aktivitātes, īpaši, ja bojātas rokas vai svaru nesošās locītavas. Tas var ierobežot kustību iespējas, piemēram, ejot vai ilgstoši sēžot. Dažos gadījumos locītavas var deformēties, mainīt savu formu.
Kā tiek noteikta artrīta diagnoze?
Ārsts veic fizisku pārbaudi, novērtējot locītavu pietūkumu, apsārtumu un temperatūras izmaiņas, kā arī pārbaudot kustību apjomu. Lai precīzi noteiktu artrīta tipu, var tikt ieteikti dažādi izmeklējumi:
Laboratoriskie izmeklējumi
Analīzei var tikt ņemti dažādi organisma šķidrumi, piemēram, asinis, urīns vai locītavu šķidrums, lai precizētu artrīta veidu.
- Attēldiagnostika Dažādi medicīniski izmeklējumi palīdz noskaidrot sāpju cēloni. Izmeklējumos var ietilpt:
- Rentgena izmeklējums
- Datorizētā tomogrāfija (DT)
- Magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT)
- Ultrasonogrāfija
Kā ārstē artrītu?
Artrīta ārstēšanas mērķis ir mazināt simptomus un uzlabot locītavu funkciju. Terapiju izvēlas individuāli, ņemot vērā zāles, rehabilitāciju, operāciju, dzīvesveida pielāgojumus un ārstēšanu mājas apstākļos. Ārsts rekomendēs piemērotāko ārstēšanas plānu vai to kombināciju konkrētam gadījumam.
- Zāles Ārstniecības līdzekļu izvēle atkarīga no artrīta veida. Lieto dažādu grupu preparātus, tostarp:
- Sāpju mazināšanai paredzētie līdzekļi
- Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi
- Pretreimatisma zāles, kas maina slimības gaitu
- Lokāli lietojamie līdzekļi
- Kortikosteroīdi
- Bioloģiskie slimības procesa modifikatori
- Fizioterapija Ārsts var ieteikt fizioterapiju vai vingrinājumus, kas uzlabo kustības un stiprina muskuļus locītavu apkārtnē.
- Ķirurģiskā ārstēšana Pacientiem, kuriem nav uzlabojumu pēc konservatīvas terapijas, var būt nepieciešama operācija, kas var ietvert:
- Locītavas remontu
- Locītavas endoprotezēšanu
- Locītavas sapludināšanu (artrodesi)
Dzīvesveida pārmaiņas un mājas aprūpe
Artrīta simptomus iespējams samazināt, mainot ikdienas paradumus un izmantojot mājas ārstēšanas metodes, piemēram:
- Fiziskas aktivitātes
- Svara samazināšana
- Silti vai auksti kompresi
- Palīglīdzekļu izmantošana
Kā sagatavoties vizītei pie ārsta?
Pirms ārsta apmeklējuma vēlams sagatavot informācijas sarakstu, kurā ietverti:
- Detalizēts jūsu simptomu apraksts
- Dati par iepriekš pārslimotām slimībām
- Ziņas par ģimenes saslimšanām
- Informācija par visiem lietotajiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem
- Jautājumu saraksts ārstam
Konsultācijas laikā ārsts var uzdot šādus jautājumus:
- Kad parādījās pirmie simptomi?
- Vai aktivitātes ietekmē sāpju stiprumu?
- Kuras locītavas rada diskomfortu?
- Vai kādam jūsu tuviniekam ir bijušas locītavu sāpes?
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
