Liekais ķermeņa tauku uzkrājums, kas pārsniedz veselībai drošo līmeni, var izraisīt dažādas saslimšanas un veselības traucējumus, piemēram, cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimības, paaugstinātu asinsspiedienu un onkoloģiskas slimības. Šī sarežģītā patoloģija bieži rodas no iedzimtības, apkārtējās vides faktoru, uztura paradumu un fiziskās aktivitātes rezultāta. Svara samazināšana var ievērojami uzlabot veselības stāvokli un samazināt hronisku slimību risku. Šo mērķi iespējams sasniegt, ieviešot izmaiņas ikdienas ēdienkartē un palielinot kustību daudzumu. Ārsts var ieteikt dažādus medicīniskos risinājumus, tajā skaitā medikamentozu ārstēšanu vai noteiktas procedūras svara samazināšanas veicināšanai.
Kādi ir aptaukošanās simptomi?
Aptaukošanos bieži nosaka pēc ķermeņa masas indeksa (ĶMI) – ja tas sasniedz vai pārsniedz 30 punktus. Lai gan ĶMI ļauj novērtēt ķermeņa tauku daudzumu, tas nav precīzākais veids tauku mērīšanai. Muskuļotiem cilvēkiem ĶMI var būt paaugstināts, pat ja ķermeņa tauku daudzums ir normas robežās.
Kad vērsties pie ārsta?
Sazinieties ar ārstu, ja uztraucaties par veselības problēmām, kas, iespējams, saistītas ar ķermeņa masu.
Kādi ir aptaukošanās cēloņi?
Aptaukošanos izraisa daudzveidīgi faktori, tostarp ģenētiski, uzvedības, vielmaiņas un hormonālie procesi. Biežākais aptaukošanās iemesls ir pārmērīga kaloriju uzņemšana, kuru organisms nespēj patērēt ar ikdienas kustībām vai fiziskām aktivitātēm.
Kādi ir aptaukošanās riska faktori?
Aptaukošanos var veicināt dažādi apstākļi, piemēram:
- Ģenētiskie faktori – tauku uzkrāšanās organismā un enerģijas vielmaiņa bieži atkarīga no iedzimtības. Tāpat gēni var ietekmēt apetītes kontroli un kaloriju sadedzināšanu.
- Dzīvesveida izvēles – neveselīgs uzturs, regulāra saldinātu dzērienu lietošana un mazkustīgums sekmē liekā svara attīstību.
- Citas slimības un lietotie medikamenti – noteiktas veselības problēmas, piemēram, artrīts, Kušinga sindroms vai Prādera–Vilija sindroms, kā arī medikamenti pret krampjiem, cukura diabētu, depresiju, steroīdi un beta blokatori, var veicināt svara pieaugumu.
- Sociālie un ekonomiskie apstākļi – aptaukošanos var ietekmēt arī vide, kur dzīvo un ar kādiem cilvēkiem esat kopā, jo tās ietekmē paradumus un uztura izvēli.
- Vecums – dažādos dzīves posmos mainās hormonālā sistēma, vielmaiņa un muskuļu masa, kas ietekmē svaru.
- Citi faktori – papildu riska faktori ir grūtniecība, smēķēšanas atmešana, miega trūkums, ilgstošs stresu, izmaiņas mikrobiomā vai priekšlaicīgs svara zaudēšanas mēģinājums.
Kādas ir aptaukošanās iespējamās komplikācijas?
Cilvēkiem ar aptaukošanos biežāk sastopamas šādas veselības problēmas:
- Sirds un asinsvadu slimības
- Insulta risks
- Otrā tipa cukura diabēts
- Atsevišķi onkoloģisko slimību veidi
- Gremošanas sistēmas traucējumi
- Ginekoloģiskas un seksuālās veselības problēmas
- Miega apnoja
- Osteoartrīts
Kā samazināt aptaukošanās risku?
Aptaukošanās attīstību var kavēt šādi paradumi:
- Regulāra fiziskā slodze
- Sabalanots uzturs
- Situāciju, kas veicina pārēšanos, izvairīšanās
- Ķermeņa svara kontrole
- Ilgtermiņa paradumu saglabāšana
Kā notiek aptaukošanās diagnostika?
Lai precīzi izvērtētu situāciju un noskaidrotu aptaukošanās cēloņus, ārsts veic vairākus izmeklējumus. Tie var ietvert:
- Veselības vēstures izpēti
- Fizisko izmeklēšanu
- ĶMI aprēķināšanu
- Vidukļa apkārtmēra mērīšanu
- Citu veselības traucējumu pārbaudi
- Asins analīzes
Kā ārstē aptaukošanos?
Ārstēšanas galvenais mērķis ir sasniegt un noturēt veselīgu ķermeņa svaru. Tas īstenojams ar uzvedības maiņu un ikdienas paradumu uzlabošanu, kā arī speciālistu komandas iesaisti – piemēram, uztura speciālistu vai konsultantu palīdzību. Svara samazināšanas programma ietver šādus elementus:
- Uztura maiņa – mērķis ir samazināt uzņemto kaloriju daudzumu un veidot veselīgākus uztura ieradumus. Šāda programma parasti tiek izstrādāta uz pusgada periodu ar vēl vismaz gadu ilgu atbalstu. Tās sastāvdaļas ietver maltīšu enerģētiskās vērtības samazināšanu, porciju apjoma kontroli, ievērojot dārzeņu un augļu pārsvaru, veselīgāku produktu izvēli, noteiktu ogļhidrātu vai tauku daudzuma ierobežošanu, alternatīvu maltīšu lietošanu.
- Fizisko aktivitāšu ieviešana – fiziskas slodzes pievienošana ir nozīmīga ārstēšanas sastāvdaļa.
Papildus individuāli izstrādātai programmai ārsts var:
- Nozīmēt zāles aptaukošanās ārstēšanai
- Ieteikt noteiktas procedūras vai operācijas, piemēram:
- Endoskopiskas svara samazināšanas metodes
- Ķirurģiskas operācijas svara mazināšanai, piemēram:
- Kuņģa apvedceļa operācija
- Regulējama kuņģa siksnas uzlikšana
- Biliopankreatiskā novirzīšana ar tievo zarnu pievadi
- Kuņģa samazināšana
- Citas metodes, piemēram, klīniska klejotājnerva stimulācija
Kā novērst svara atgriešanos pēc ārstēšanas?
Lai saglabātu veselīgu svaru pēc svara zuduma, ieteicams katru dienu vismaz 45–60 minūtes veltīt fiziskām aktivitātēm. Turklāt aktivitāšu veids var tikt pielāgots jūsu fiziskajam stāvoklim. Ilgtermiņā veselīga uztura ievērošana ir būtiska, lai rezultātus noturētu.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
