Ankilozējošais spondilīts ir reta artrīta forma, kam raksturīgs iekaisums, kas izraisa skriemeļu, nelielu mugurkaula kaulu, saplūšanu. Tas samazina mugurkaula elastību un bieži izraisa saliektu ķermeņa stāju. Ja saslimšana skar ribas, var rasties apgrūtināta elpošana. Šī slimība biežāk sastopama vīriešiem nekā sievietēm, un tās simptomi parasti sākas jaunībā. Iekaisums var parādīties jebkurā ķermeņa daļā, visbiežāk acīs. Pašlaik nav specifiska šīs slimības ārstēšanas veida, un galvenais terapijas mērķis ir simptomu samazināšana un saslimšanas gaitas palēnināšana.
Ankilozējošā spondilīta simptomi
Pirmās pazīmes visbiežāk ir sāpes un stīvums jostas daļā un gurnos, kas manifestējas no rīta vai pēc ilgstošas fiziskas pasivitātes. Daudziem ir arī sāpes kaklā un nogurums – tās ir tipiskas šīs slimības izpausmes. Simptomi var laika gaitā kļūt spēcīgāki, retāk – mazināties vai atkārtoties neregulāri. Lai gan ankilozējošais spondilīts var skart dažādas ķermeņa daļas, visbiežāk tiek bojātas šādas vietas:
- Krusta kaula un iegurņa locītava
- Mugurkaula jostas daļas skriemeļi
- Mugurkaula apvidi pie papēža vai citās zonās, kur cīpslas un saites piestiprinātas kauliem
- Skrimslis starp krūšu kaulu un ribām
- Gūžas locītavas
- Pleca locītavas
Kad meklēt medicīnisku palīdzību
Ieteicams konsultēties ar ārstu, ja ir sāpes muguras lejasdaļā vai sēžas rajonā, īpaši no rīta vai nakts laikā. Ja sāpes samazinās kustību laikā un pastiprinās miera stāvoklī, tas var būt signāls par ankilozējošo spondilītu. Tā kā iekaisums var ietekmēt acis, nekavējoties jāapmeklē ārsts, ja parādās acu sāpes, izteikta jutība pret gaismu vai neskaidra redze.
Cēloņi
Ankilozējošā spondilīta konkrēts izcelsmes avots līdz šim nav noteikts. Zināms, ka pastāv saistība ar gēnu HLA-B27, kas nozīmē, ka ģenētiska predispozīcija var ietekmēt slimības attīstību.
Riska faktori
Pastāv vairāki faktori, kas var palielināt ankilozējošā spondilīta iespējamību:
- Vecums – simptomi parasti sākas pusaudžu gados vai agrā jaunībā.
- Dzimums – vīrieši slimo biežāk nekā sievietes.
- Ģenētiskie faktori – pastiprināts risks cilvēkiem ar HLA-B27 gēnu.
Iespējamās komplikācijas
Ja slimība noris smagi, skriemeļu saplūšana samazina mugurkaula kustīgumu. Tas var izraisīt stīvumu mugurā un citās ķermeņa zonās, arī krūškurvī. Šīs izmaiņas var samazināt plaušu apjomu un funkcionalitāti, radot elpošanas grūtības. Ankilozējošā spondilīta pacientiem var attīstīties arī citas komplikācijas, piemēram:
- Mugurkaula un nervu bojājumi, ko izraisa skriemeļu lūzumu spiediens
- Uveīts jeb acs iekaisums, kas var izraisīt pēkšņas acu sāpes, neskaidru redzi vai spēcīgu gaismas nepanesību
- Sirds darbības traucējumi
Diagnostika
Lai noteiktu diagnozi, ārsts veic vairāku veidu klīniskos izmeklējumus, piemēram, novērtē mugurkaula kustīgumu, lūdzot veikt dažādas pozas un kustības ar kājām. Tāpat ārsts var pārbaudīt sāpes, spiežot uz noteiktām iegurņa vietām. Elpošanas funkciju izvērtē, lūdzot veikt dziļu ieelpu. Bieži nepieciešami arī papildu izmeklējumi:
- Attēldiagnostika
- Rentgena izmeklējumi, lai izvērtētu izmaiņas kaulos un locītavās
- Magnētiskās rezonanses izmeklējumi, kas sniedz detalizētu priekšstatu par kaulu un mīksto audu stāvokli
- Laboratoriskie izmeklējumi, kas palīdz noteikt iekaisuma cēloņus
Ārstēšanas iespējas
Terapijas galvenais uzdevums ir mazināt sāpes un novērst komplikāciju vai deformāciju izveidi un progresēšanu. Visefektīvākie rezultāti sasniedzami pirms locītavu neatgriezeniskas bojāšanās. Ārstēšana ietver medikamentu lietošanu, fizioterapiju, ķirurģiju, dzīvesveida pielāgojumus un mājas ārstniecību.
- Medikamenti – ārsts var nozīmēt nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, naproksēnu vai indometacīnu, lai mazinātu iekaisumu, sāpes un stīvumu. Ja tie nav efektīvi, iespējama bioloģisko medikamentu lietošana, kas iedarbojas uz audu nekrozes faktora blokatoriem vai interleikīnu-17.
- Fizioterapija – ārsts vai fizioterapeits var piedāvāt vingrinājumus kustību amplitudei un izstiepšanai, kā arī īpašus vingrojumus stipruma un elastības uzturēšanai. Ieteicams pievērst uzmanību miega, stājas un vēdera, muguras muskuļu vingrinājumiem, kas palīdz noturēt taisnu stāju.
- Ķirurģija – operācija parasti nav nepieciešama, tomēr smagu sāpju vai bojātu locītavu gadījumā var tikt ieteikta ķirurģiska iejaukšanās, lai aizstātu bojātu locītavu.
Dzīvesveids un mājas ārstniecība
Papildus noteiktai ārstēšanai simptomu mazināšanai svarīgi pievērsties arī dzīvesveida korekcijām un mājas metodēm:
- Labas stājas veidošana – svarīgi ievērot pareizu stāju gan stāvot, gan sēžot
- Siltuma un aukstuma kompreses – silti kompresi palīdz atslābināt muskuļus un mazināt stīvumu, savukārt aukstuma kompreses var samazināt tūsku
- Regulāras fiziskās aktivitātes – vingrinājumi palīdz saglabāt locītavu kustīgumu, paaugstina muskuļu spēku un uzlabo stāju
- Smēķēšanas atmešana
Sagatavošanās vizītei pie ārsta
Pirms ierašanās pie ārsta ieteicams sagatavot sarakstu, kas ietver:
- Pamata informāciju
- galvenos stresa faktorus
- nesenās dzīves pārmaiņas
- personīgo un ģimenes medicīnas vēsturi, kas varētu būt saistīta ar simptomiem
- Simptomi
- kad tie parādījās
- cik tie ir smagi
- Visus lietotos medikamentus, vitamīnus un uztura bagātinātājus ar precīzām devām
Jautājumi ārstam
Sarunas ar ārstu laikā ir lietderīgi uzdot šādus jautājumus:
- Kas varētu būt simptomu cēlonis
- Kādi izmeklējumi būs nepieciešami
- Vai simptomi ir pārejoši vai pastāvīgi
- Kāda veida aktivitātes būs vispiemērotākās
- Kā pārvaldīt esošos simptomus un citas veselības problēmas
- Iespējamie kustību vai aktivitāšu ierobežojumi
Ārsta konsultācijas laikā var tikt uzdoti jautājumi par šādiem aspektiem:
- Kurā vietā rodas sāpes
- Cik spēcīgs ir diskomforts
- Vai simptomi ir pastāvīgi vai parādās reizēm
- Kādi faktori pasliktina vai uzlabo simptomus
- Kādi medikamenti tiek lietoti
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
