Aneirisma ir vieta artērijā, kur asinsvadu siena kļuvusi vājāka vai paplašinājusies, līdzīgi kā uzpūsts balons. Artērijas ir lielie asinsvadi, kas nogādā ar skābekli bagātinātas asinis no sirds uz visu ķermeni. Kad artērijas siena zūd izturība, asinsspiediens var radīt tās paplašināšanos vai izliekumu, ko sauc par aneirismu.
Bieži vien aneirismas nerada sāpes un var būt nemanāmas, kamēr tās nav plīsušas. Taču, ja aneirisma plīst, tā kļūst ļoti bīstama un var apdraudēt dzīvību.
Aneirismu veidi
Aneirisma var veidoties jebkurā artērijā, tāpēc tās tiek iedalītas pēc atrašanās vietas. Tās var būt sirdī, vēdera dobumā, smadzenēs vai kājās.
Visbiežāk sastopama ir aortas aneirisma, kas attīstās lielākajā artērijā – aortā. Ja aneirisma rodas citās asinsvadās, to dēvē par perifēro aneirismu.
Galvenie aneirismu veidi:
- Vēdera aortas aneirisma – attīstās tajā aortas daļā, kas apgādā ar asinīm vēdera dobumu.
- Smadzeņu aneirisma – saukta arī par cerebrālo aneirismu, rodas smadzeņu artērijās. Visizplatītākā forma ir maisveida aneirisma, kas izskatās kā neliels, noapaļots izaugums artērijas sieniņā.
- Krūšu kurvja aortas aneirisma – veidojas aortas augšējā daļā, krūtīs. Šī forma ir retāka nekā vēdera aortas aneirisma.
- Miega artērijas aneirisma – izveidojas miega artērijās, kas piegādā asinis smadzenēm, kaklam un sejai. Tas ir rets aneirismas veids.
- Pakaļējo ceļa artēriju aneirisma – veidojas artērijā aiz ceļa locītavas.
- Zarnu apgādes artērijas aneirisma – attīstās asinsvadā, kas nodrošina asins piegādi zarnām.
- Liesas artērijas aneirisma – veidojas asinsvadā, kas piegādā asinis liesai.
Cik bieži sastopamas aneirismas?
Nepārplīsušas smadzeņu aneirismas konstatē aptuveni 2–5% veselu cilvēku, un apmēram 25% pacientu ir vairāk nekā viena aneirisma. Lielākoties smadzeņu aneirismas diagnosticē pieaugušajiem, taču tās var atklāt arī bērniem. Vidējais noteikšanas vecums ir ap 50 gadiem. Lielākā daļa šo aneirismu neplīst.
Aortas aneirismu biežums pieaug līdz ar vecumu. Vēdera aortas aneirisma vīriešiem novērojama 4 līdz 6 reizes biežāk nekā sievietēm. Šī slimība skar apmēram 1% vīriešu vecumā no 55 līdz 64 gadiem, turklāt katrā nākamajā gadu desmitā izplatība pieaug par 2–4%.
Kam ir paaugstināts aneirismas attīstības risks?
Dažādi aneirismu tipi biežāk sastopami noteiktās iedzīvotāju grupās.
- Smadzeņu aneirismas biežāk skar sievietes nekā vīriešus.
- Aortas aneirismas visbiežāk atklāj vīriešiem.
Vēdera aortas aneirisma parasti attīstās:
- vīriešiem,
- cilvēkiem vecumā virs 60 gadiem,
- smēķētājiem,
- balto rases pārstāvjiem (taču var būt sastopama arī citu tautību cilvēkiem).
Aneirismas simptomi
Lielākoties cilvēki nezina, ka viņiem ir aneirisma. Simptomi parasti parādās tikai tad, ja aneirisma plīst, un šādā gadījumā tie attīstās pēkšņi un var būt bīstami dzīvībai.
Plīstot aneirismai, cilvēks var just:
- pēkšņu reiboni,
- ātru sirdsdarbību,
- stipras, pēkšņas sāpes galvā, krūtīs, vēdera dobumā vai mugurā,
- samaņas zudumu pēc stipra galvassāpju lēkmes.
Simptomi ir atkarīgi no aneirismas atrašanās vietas. Var novērot šoka pazīmes, piemēram, strauju asinsspiediena pazemināšanos, svīšanu, apjukumu un izmaiņas sirdsdarbībā.
Citas iespējamas aneirismas pazīmes:
- reibonis vai dezorientācija,
- rīšanas traucējumi,
- nogurums,
- galvassāpes,
- nelabums vai vemšana,
- sāpes vēderā, krūtīs vai mugurā,
- pulsējoša masa vēdera dobumā vai kakla pietūkums,
- pastiprināts sirdsdarbības ātrums,
- redzes traucējumi.
Aneirismas komplikācijas
Plīsusi aneirisma izraisa iekšēju asiņošanu, kas, atkarībā no aneirismas lokalizācijas, var būt īpaši bīstama vai pat letāla.
Aneirisma kakla rajonā var radīt trombu, kas nonākot smadzenēs, var izraisīt insultu.
Plīstot smadzeņu aneirismai, rodas subarahnoidāls asiņojums – insulta veids, kas atbilst asiņošanai smadzenēs. Šī situācija izraisa stiprākās galvassāpes dzīvē, vēlāk var parādīties arī vājums ekstremitātēs, runas traucējumi un samaņas zudums.
Kā rodas aneirismas?
Dažkārt aneirismas ir iedzimtas, tomēr tās var veidoties arī jebkurā dzīves posmā. Precīzs attīstības iemesls ne vienmēr ir skaidrs, taču pastāv zināmi riska faktori:
- Artēriju nosprostojums ar tauku nogulsnēm (ateroskleroze).
- Iedzimtība – ja tuvi radinieki ir slimojuši ar aneirismām, risks ir lielāks.
- Ilgstoši augsts asinsspiediens, kas pakāpeniski vājina artēriju sienas.
- Aortas bojājumi – traumas var izraisīt aortas bojājumus un palielināt aneirismas risku.
Kā atklāj aneirismu?
Tā kā aneirismas bieži vien nerada simptomus, tās nereti tiek diagnosticētas nejauši, veicot regulāru veselības pārbaudi vai citus izmeklējumus.
Aizdomu gadījumā ārsts var ieteikt kādu no šiem pārbaudes veidiem:
- Datortomogrāfija – palīdz noteikt asinsvadu izmaiņas un asiņošanu.
- Datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses angiogrāfija – ļauj novērtēt asinsriti un aneirismas izmērus.
- Ultraskaņa – visbiežāk izmanto vēdera vai kakla artēriju aneirismu noteikšanai.
Kā ārstē aneirismu?
Ja aneirisma nav plīsusi, ārsts to regulāri uzrauga un seko tās izmaiņām. Galvenais ārstēšanas mērķis ir novērst aneirismas plīsumu.
Ārstēšanas taktika tiek izvēlēta atkarībā no aneirismas tipa, atrašanās vietas un izmēra. Tā var ietvert:
- Medikamentus asinsrites uzlabošanai, asinsspiediena samazināšanai vai holesterīna kontrolei. Šīs zāles var palēnināt aneirismas izplešanos un samazināt slodzi uz artērijas sienu.
- Ķirurģisku ārstēšanu, ja aneirisma ir liela vai pastāv plīsuma draudi.
Ķirurģiskās aneirismas ārstēšanas metodes:
- Endovaskulārā aneirismas korekcija – procedūras laikā artērijā ievada katetru, caur kuru aneirismai tiek ievietota īpaša sintētiska materiāla protēze (stents). Tas nostiprina asinsvada sieniņu un mazina plīsuma risku. Ja operācija notiek krūšu daļā, to dēvē par TEVAR. Dažos gadījumos izmanto individuāli pielāgotu FEVAR metodi.
- Atklāta ķirurģiska operācija – dažkārt ķirurgs izņem aneirismu vai ievieto mākslīgu asinsvada aizstājēju caur lielu griezumu.
- Endovaskulāra embolizācija – visbiežāk izmanto smadzeņu aneirismu ārstēšanai. Ar katetra palīdzību aneirismā ievada mazus metāla spirālveida implantus, kas samazina asins plūsmu un pasargā no plīsuma.
- Mikrovaskulāra klipēšana – atklāta smadzeņu operācija, kuras laikā aneirismai uzliek metāla klipsi, lai apturētu asins plūsmu tajā.
- Katetru embolizācija – šajā procedūrā ar katetra starpniecību asinsvadā ievada vielu, kas aptur asins plūsmu uz aneirismu.
Kā samazināt aneirismas risku?
Pilnīgi novērst aneirismu rašanos nav iespējams, tomēr risku var mazināt, ievērojot veselīga dzīvesveida pamatprincipus:
- Ievērot sirds veselībai draudzīgu uzturu, izvairoties no pārstrādātiem un treknas pārtikas produktiem.
- Regulāri fiziski nodarboties, lai uzturētu labu asins cirkulāciju.
- Uzturēt veselīgu ķermeņa svaru, jo liekais svars paaugstina asinsspiedienu.
- Atmest smēķēšanas ieradumu, jo smēķēšana vājina asinsvadu sieniņas un veicina aneirismas attīstību.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
