Anafilaktiskais šoks

Anafilaktiskais šoks

Anafilaktiskais šoks ir reta, bet ļoti smaga alerģiska reakcija, kas var apdraudēt dzīvību, ja netiek sniegta tūlītēja medicīniskā palīdzība. Šo stāvokli visbiežāk izraisa pārtikas alerģijas, kukaiņu dzēlieni vai noteiktu zāļu lietošana. Šādā gadījumā nekavējoties jāievada adrenalīna injekcija, kā arī uzreiz jāizsauc neatliekamā palīdzība. Jēdzieni “anafilakse” un “anafilaktiskais šoks” bieži tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem un nozīmē smagu alerģisku reakciju. Šoks iestājas tajā brīdī, kad asinsspiediens pazeminās tik ļoti, ka organisma audi un orgāni nesaņem pietiekami daudz skābekļa. Anafilaktiskais šoks ir tieši ar anafilaksi saistīta šoka forma.

Anafilaktiskā šoka simptomi

Pirmās pazīmes parasti parādās 15 minūšu laikā pēc saskares ar alergēnu. Tās var sākties ar vieglām izpausmēm, piemēram, tecīgu degunu vai diskomfortu, taču var strauji pastiprināties. Biežākie simptomi ir:

  • Mutes pietūkums
  • Stingra sajūta kaklā un apgrūtināta elpošana
  • Nātrene uz ādas
  • Vemšana
  • Reiboņa sajūta
  • Ģībonis
  • Paātrināta sirdsdarbība

Smagākos gadījumos dažu minūšu laikā var iestāties samaņas zudums, apstājas elpošana un notiek asinsrites sabrukums.

Kā ārstēt anafilaktisko šoku

Nepieciešama tūlītēja adrenalīna injekcija augšstilbā, kā arī jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, jo nākamo 12 stundu laikā iespējama atkārtota reakcija, ko dēvē par bifāzisku. Slimnīcā mediķi uzrauga stāvokli un iejaucas, ja reakcija atkārtojas. Ja nav pieejams adrenalīns, neatliekamās palīdzības speciālisti var injicēt to zemādā, muskulī vai vēnā. Šī rīcība nereti palīdz stabilizēt kritiski zemu asinsspiedienu, kas rodas anafilaktiskā šoka laikā. Kamēr simptomi nepāriet, caur vēnā ievietotu katetru tiek ievadīti šķidrumi, steroīdi un pretalerģijas medikamenti. Papildu ārstēšana var ietvert elpošanas caurulīti vai citas zāles elpošanas atvieglošanai, kā arī kortikosteroīdus, lai mazinātu simptomu atkārtošanās risku.

Kādi ir anafilaktiskā šoka izraisītāji

Visbiežāk smagu alerģisku reakciju izraisa:

  • Pārtika, īpaši rieksti un vēžveidīgie
  • Latekss, kas sastopams vienreizlietojamās cimdiņās, šļircēs un līmlentēs
  • Zāles, ieskaitot penicilīnu un acetilsalicilskābi
  • Kukaiņu dzēlieni

Parasti, lai izveidotos smaga alerģiska reakcija, ir nepieciešama vairākkārtēja saskare ar alergēnu. Ja esat pamanījuši pietūkumu pēc bites dzēliena vai niezi kaklā pēc vēžveidīgo lietošanas uzturā, par to jāinformē ārsts. Ārsts var ieteikt vienmēr glabāt līdzi zāles, lai nākotnē novērstu smagas reakcijas attīstību. Pat viegla reakcija nākotnē var pāraugt nopietnā situācijā. Sazinieties ar ģimenes ārstu vai alergologu, lai apspriestu iespēju vienmēr nēsāt līdzi adrenalīna injekciju.

Kā var izvairīties no anafilaktiskā šoka

Visefektīvākais profilakses veids ir izvairīties no alergēniem. Tā kā pilnībā to izslēgt ne vienmēr izdodas, svarīgi zināt, kā pēc iespējas ātrāk pamanīt un rīkoties alerģiskas reakcijas gadījumā. Jūsu ģimenes ārsts vai alergologs palīdzēs sastādīt individuālu rīcības plānu. Noderīgi ir nēsāt medicīnisko aproci ar norādēm par jūsu alerģijām, ja kādā situācijā nevarat informēt citus pats. Informējiet tuviniekus un draugus, lai viņi zina:

  • Jūsu identificētos alergēnus
  • Raksturīgos anafilaktiskās reakcijas simptomus
  • Kur atrodams adrenalīns un kā to izmantot
  • Kādā brīdī jāizsauc neatliekamā palīdzība
Parašykite komentarą

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *