Anafilakse ir smaga alerģiska reakcija, kas visbiežāk rodas pēc noteiktu pārtikas produktu lietošanas vai insektu koduma. Anafilaktiskais šoks ir dzīvībai bīstams stāvoklis. Parādoties anafilakses pazīmēm, piemēram, elpošanas grūtībām, nepieciešams nekavējoties izmantot epinefrīna auto-injektoru. Šī ārstēšanas metode var glābt cilvēka dzīvību.
Kas ir anafilakse?
Anafilakse (izrunā “ana-fi-lak-se”) ir intensīva alerģiska reakcija, kas var kļūt dzīvībai apdraudoša, ja ārstēšanu nesāk uzreiz. Cilvēkiem visbiežāk to izraisa pārtikas alerģijas, bet reakcija var būt arī uz insektu kodumiem, medikamentiem vai lateksu. Vienīgā efektīvā ārstēšana ir epinefrīna injekcija augšstilba muskulī. Pat ja reakcija tiek apturēta ar epinefrīnu, cietušajam pēc iespējas ātrāk jādodas uz slimnīcu. Lielākā daļa cilvēku pilnībā atveseļojas, ja ārstēšana tiek veikta savlaicīgi.
Kā izpaužas anafilakse?
Kad notiek alerģiska reakcija pret noteiktu vielu, imūnsistēma pārspīlēti izdala tādas ķīmiskas vielas kā, piemēram, histamīns. Pazīmes ir tūska, sēkšana, apgrūtināta elpošana un grūtības norīt. Anafilakses reakcijas var ietekmēt vairākas organisma sistēmas vienlaicīgi.
Anafilakses attīstības posmi
Anafilakse sākas pēkšņi un progresē strauji. Bieži nav iepriekšēju brīdinājuma simptomu, bet var parādīties viegli simptomi – nieze vai ādas apsārtums. Atsevišķi speciālisti iedala anafilakses attīstību pa četrām stadijām:
- Pirmais posms ir viegla anafilakse, kas izpaužas kā izsitumi uz ādas, apsārtums, nieze vai nātrene.
- Otrais – vidēji smaga anafilakse, kad simptomi kļūst intensīvāki, piemēram, nieze un izsitumi izplatās, var būt viegla lūpu vai mēles tūska.
- Trešajā – smagā anafilaksē rodas apgrūtināta elpošana, izteikta tūska, vājš pulss vai reibonis. Šajā stadijā attīstās anafilaktiskais šoks.
- Ceturtais posms ir dzīvībai bīstama anafilakse, kur var iestāties bezsamaņa, elpošanas apturēšana un asins plūsmas traucējumi dzīvībai svarīgajos orgānos. Nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība, lai novērstu traģiskas sekas.
Kas ir anafilaktiskais šoks?
Cilvēkam, kuram attīstījusies anafilaktiska reakcija, var sākties anafilaktiskais šoks. Tas rodas, krasi samazinoties asinsspiedienam. Bronhu audi, kas nodrošina gaisa plūsmu, var pietūkt, izraisot sēkšanu, smagu elpas trūkumu un pat samaņas zudumu. Šāda stāvokļa gadījumā nepieciešama neatliekama ārstēšana, lai saglabātu dzīvību.
Kādi ir anafilakses simptomi?
Parasti anafilakses sākumā rodas ādas reakcijas – nieze vai nātrene. Dažu minūšu laikā var parādīties smagākas pazīmes, tostarp:
- Rīkles, lūpu un mēles tūska
- Elpas trūkums
- Nātrene
- Grūtības norīt
- Apsārtis izsitumi
- Vēdera sāpes
- Spiediens krūtīs
- Krampji
- Caureja
- Stiprs nemiers
- Vemšana
- Sēkšana
Kādas ir smagas anafilakses pazīmes?
Ja parādās šādi simptomi, nekavējoties jāmeklē mediķu palīdzība vai jālieto alerģijas zāles. Ilgstoši neārstējot, var attīstīties kritiski, dzīvībai apdraudoši stāvokļi:
- Reibonis vai apjukums asinsspiediena pazemināšanās dēļ
- Strauja sirdsdarbība
- Pēkšņs vājums
- Samaņas zudums
- Sirds apstāšanās
Kad rodas anafilakses simptomi?
Parasti pazīmes sākas piecu līdz trīsdesmit minūšu laikā pēc kontakta ar alergēnu, piemēram, pēc bišu dzēliena vai noteiktas pārtikas, piemēram, riekstu, ēšanas. Retos gadījumos simptomi var parādīties arī stundu vai vēlāk pēc saskares.
Kas ir bifāziska anafilakse?
Bifāziska anafilakse nozīmē, ka simptomi atgriežas atkārtoti pēc sākotnējās lēkmes. Otrā simptomu vilnis var uzrasties dažas stundas vai pat pāris dienas pēc pirmajiem simptomiem. Apmēram piektdaļai cilvēku pēc anafilakses var attīstīties šāda atkārtota reakcija.
Kas izraisa anafilaksi?
Galvenais anafilakses cēlonis ir pārtikas alerģijas. Produkti, kas nereti veicina smagu reakciju, ir šādi:
- Govs piens
- Olas
- Zemesrieksti
- Vēžveidīgie, piemēram, garneles vai omāri
- Sojas produkti
- Koku rieksti (valrieksti, lazdu rieksti, Brazīlijas rieksti, Indijas rieksti)
- Kvieši
- Sēklas (sesama, saulespuķu u.c.)
Papildus pārtikas produktiem anafilaksi var izraisīt:
- Daži medikamenti, tostarp penicilīns un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, kā arī kontrasta vielas
- Latekss, kas sastopams vienreizlietojamos cimdos, katetros, plāksteros
- Insektu kodumi – bites, lapsenes, sirseņi
Kam ir paaugstināts risks piedzīvot anafilaksi?
Lielāka anafilakses iespēja ir cilvēkiem ar astmu un tiem, kuri jau ir piedzīvojuši smagu alerģisku reakciju agrāk. Alerģiskās reakcijas bieži ir neparedzamas – ja pirmā reakcija bija viegla, nākamā var būt bīstama dzīvībai. Tāpēc ieteicams vienmēr nēsāt līdzi epinefrīna auto-injektoru.
Vai putekšņi var izraisīt anafilaksi?
Putekšņi un citi gaisā esoši alergēni tikai ārkārtīgi reti izraisa anafilaksi. Tie var radīt alerģijas simptomus, taču anafilaktiskas reakcijas risks no putekšņiem vai apkārtējās vides alergēniem ir ļoti mazs.
Kādas ir anafilakses komplikācijas?
Smagas anafilakses sekas var būt dzīvībai apdraudošas, sevišķi, ja ir papildu veselības problēmas, piemēram, sirds vai plaušu slimības (jo īpaši astmas slimniekiem). Tas ir neatliekams stāvoklis, pie kura jāizturas nopietni, lai samazinātu nopietnu seku risku.
Kā tiek diagnosticēta anafilakse?
Ja Jums bijusi alerģiska reakcija vai to aizdomas, īpaši pēc ēdiena vai insektu koduma (pat ja simptomi bija viegli), vēlams vērsties pie veselības aprūpes speciālista. Ārsts var noteikt diagnozi, balstoties uz simptomiem. Parasti tiek nosūtīts uz konsultāciju pie alergologa, kurš veic papildu pārbaudes, identificē alergēnu un izskaidro, kā to izvairīties. Šis process pasargā veselību un dažos gadījumos pat dzīvību, tāpēc ieteicams ikvienam, kam bijusi alerģiska reakcija.
Kādi izmeklējumi palīdz noskaidrot anafilaksi?
Alergologs var nozīmēt ādas vai asins analīzes, lai apstiprinātu alerģiju un noteiktu alergēnu. Veicot ādas paraugu, alergēnu uzklāj uz ādas un novēro reakciju. Asins tests ietver asiņu paņemšanu no vēnas un pārbaudi, lai noteiktu imūnreakciju.
Kā tiek ārstēta anafilakse?
Ja Jums bijusi alerģiska reakcija uz pārtiku vai insektu kodumu, ārsts var izrakstīt epinefrīna autoinjektoru (EpiPen® vai līdzvērtīgu). Tas ir injicējams medikaments, izmēra ziņā līdzīgs lielam flomāsteram, kas vienmēr jāņem līdzi. Daži cilvēki nēsā vairākus injektorus: otru atkārtotai injekcijai vai drošības nolūkos. Anafilaktiskas reakcijas laikā epinefrīns jāievada lielajā augšstilba muskulī. Medikaments ļoti ātri iedarbojas un spēj apturēt simptomus. Pēc injekcijas nekavējoties jāsazinās ar neatliekamās palīdzības dienestu vai jāmeklē ārsts. Ja pēc 5–15 minūtēm simptomi neizzūd, jāievada vēl viena deva, ja pieejama. Epinefrīna iedarbība ir spēcīga, bet īslaicīga, tāpēc nepieciešama tālāka medicīniska uzraudzība pat tad, ja sajūta uzlabojas.
Kā atpazīt anafilaktisku reakciju?
Jāpievērš uzmanība šādām pazīmēm, kas ietekmē galvenokārt degunu, muti, ādu vai gremošanas sistēmu:
- Nātrene vai tūska ap acīm, lūpām, mēli
- Elpas trūkums
- Pazemināts asinsspiediens – vājums, apjukums vai bezsamaņa
- Kuņģa-zarnu simptomi – vemšana, caureja, vēdergraizes
Kā palīdzēt cilvēkam bez epinefrīna, kuram ir anafilaktiskais šoks?
Ja pamanāt, ka kādam sākas anafilaktiska reakcija, nekavējoties zvaniet neatliekamajai palīdzībai. Reizēm var būt nepieciešama sirds un elpošanas atdzīvināšana. Papildus varat palīdzēt šādi:
- Guldiet cilvēku uz muguras, ja nav grūtību elpot; ja elpot ir grūti, palīdziet apsēsties – tas atvieglos elpošanu.
- Ja cilvēks zaudē samaņu, jānogulda uz sāniem un jāpaceļ zods, lai saglabātu brīvus elpceļus.
Kādas papildu ārstēšanas metodes var būt vajadzīgas ārkārtas situācijās?
Ja cilvēkam ir apgrūtināta elpošana, neatliekamās palīdzības speciālisti var izmantot šādas metodes:
- Ievietot elpošanas cauruli caur degunu vai muti elpceļos
- Veikt traheostomiju – ķirurģiska procedūra, kad caurule ievietota tieši trahejā
Tāpat ārsti var izmantot dažādas ārstēšanas metodes smaga šoka gadījumā:
- Šķidrumu ievadīšana vēnā
- Zāļu ievadīšana vēnā, lai atbalstītu sirds un asinsrites sistēmu
- Antihistamīni un steroīdi, kas palīdz mazināt simptomus pēc stāvokļa stabilizācijas
Vai antihistamīns var apturēt anafilaksi?
Antihistamīni, piemēram, Benadryl®, palīdz mazināt vieglas vai sezonālas alerģijas simptomus, taču tie nespēj aizstāt epinefrīna lietošanu anafilakses ārstēšanai.
Vai anafilaksi var novērst?
Pilnīgi izvairīties no anafilakses nevar, bet iespējams samazināt nejauša kontakta ar alergēnu risku. Daži padomi alergēnu novēršanai:
-
Pārtikas produkti: rūpīgi izlasiet sastāvu uz iepakojumiem. Restorānos interesējieties par ēdiena sastāvu un gatavošanas paņēmieniem. Ja bērnam ir pārtikas alerģija, informējiet skolu vai aprūpētājus par to.
-
Medikamenti: informējiet medicīnas personālu, par kādiem medikamentiem ir alerģija vai iepriekš bijusi reakcija. Viņi var piemeklēt drošāku alternatīvu vai, ja iespējams, izmantot zāļu desensibilizāciju.
-
Insektu kodumi: neejiet basām kājām pa zāli, izvairieties dzert no atvērtām bundžām, jo tajās var būt kukaiņi. Nelietojiet spilgtas, ar ziediem rotātas drēbes un izvairieties no smaržām, matu lakas, losjoniem, kas var piesaistīt kukaiņus. Alergologi var piedāvāt alergēnu imunoterapiju cilvēkiem ar reakciju uz kukaiņu kodumiem.
Ja Jums ir smaga alerģija, vienmēr nēsājiet līdzi epinefrīna injektoru. Ziniet savus alergēnus un informējiet draugus un ģimenes locekļus, kur glabājat injektoru.
Kas ir zāļu desensibilizācija?
Ja nepieciešams lietot medikamentu, pret kuru ir alerģija un nav citu drošu alternatīvu, iespējams veikt desensibilizāciju. Alergologs pakāpeniski dod arvien lielāku zāļu devu, līdz tiek sasniegta pilna ārstnieciskā deva. Regulāri lietojot šo medikamentu, nealergēnā tolerance saglabājas, bet, pārtraucot lietot, alerģiska reakcija atgriežas.
Kas ir alergēnu imunoterapija pret kukaiņu kodumiem?
Alergēnu imunoterapija ar insektu indi ir ļoti efektīva metode, lai samazinātu vai novērstu anafilaktisku reakciju risku kodumu gadījumā. Ārsts zemādas injekciju veidā ievada nelielas indes devas sērijās, pakāpeniski mazinot imūnsistēmas jutību pret alergēnu.
Kas ir orālā imunoterapija pārtikas alerģijām?
Šī salīdzinoši jaunā terapija var samazināt smagas pārtikas alerģijas jutību. Orālo imunoterapiju veic alergologs ar īpašu pieredzi šajā jomā, sākot ar minimālu alergēna devu, ko vairāku mēnešu laikā pakāpeniski palielina. Terapija pilnībā nepārvar pārtikas alerģiju, taču var mazināt reakciju risku vai to smagumu gadījumos, kad nejauši apēsts alergēns. Arī tad svarīgi vienmēr nēsāt līdzi epinefrīna injektoru.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
