Alerģijas sezona daudziem var sagādāt būtiskas neērtības. Koku, zāles un citu augu putekšņi var izraisīt iesnas, acu niezi, klepu un šķaudīšanu. Vietai, kurā dzīvojat un pret ko tieši Jums ir alerģija, ir nozīmīga ietekme uz to, cik smagi izpaudīsies simptomi, taču pastāv vairāki veidi, kā varat mazināt šo ietekmi un uzlabot pašsajūtu. Tālāk aprakstīti galvenie speciālistu ieteikumi, kas palīdzēs pasargāties no alerģijām un ļaus baudīt laiku ārā.
Kādi putekšņi rada alerģiju
Pastāv trīs galvenie putekšņu veidi, kas izraisa alerģijas. Agrā pavasarī visbiežāk to izraisa koku putekšņi. Tam seko zāļu putekšņi, bet vasaras beigās un rudens sākumā – nezāļu putekšņi. Speciālisti norāda, ka starp biežākajiem kokiem, kas izraisa alerģiskas reakcijas, ir bērzi, ciedri, papele, kļavas, gobas, ozoli un valrieksti. Alerģiskus simptomus izraisa arī tādas zāles kā Bermudu zāle, Džonsona zāle, rudzi un zilganā armēņu zāle.
Sekojiet līdzi putekšņu līmenim
Viens no svarīgākajiem soļiem alerģijas mazināšanā ir izvairīšanās no saskares ar alergēniem. To ne vienmēr ir viegli nodrošināt, jo patīkami laikapstākļi mudina būt ārā. Lai mazinātu risku, ieteicams mājās un automašīnā turēt logus ciet, neiet ārā laikā, kad putekšņu koncentrācija ir visaugstākā, kā arī pārvilkties, atgriežoties mājās. Sejas maskas, kuras tika plaši izmantotas epidemioloģiskās situācijas laikā, var palīdzēt mazināt inhalēto putekšņu daudzumu, gan tās nav efektīvas pret acīm saistītiem simptomiem.
Kā samazināt alerģijas izpausmes
Lai efektīvi mazinātu simptomus, būtiski ir zināt, pret ko tieši Jums veidojas alerģija, jo daudzi cilvēki vienlaicīgi ir jutīgi pret vairākiem alergēniem. Papildus identificēšanai speciālisti iesaka izmantot deguna aerosolus bez receptes, kas var atvieglot simptomus, tomēr šiem līdzekļiem iedarbība sākas pakāpeniski, tādēļ tos vēlams sākt lietot jau sezonas sākumā. Vēl viens risinājums ir antihistamīna līdzekļi. Atsevišķos gadījumos, ja noteikts preparāts vairs nav efektīvs, var lietot līdzīgu zāļu marku, tomēr šim ieteikumam plašāki pētījumu dati ir ierobežoti. Mazākiem bērniem un cilvēkiem, kuriem nepieciešami daudzi dažādu veidu alerģijas medikamenti, imūnterapija injekciju vai perorālu pilienu veidā var mazināt organisma jutību pret alergēniem un iedarboties uz simptomu cēloņiem.
Vai alerģiju sezona mainās
Ja šķiet, ka alerģijas sezona sākas agrāk vai ilgst ilgāk nekā citus gadus, tam ir pamats. Parasti speciālisti novēro putekšņu daudzuma pieaugumu konkrētajā reģionā aprīlī, bet atsevišķos gados tas novērojams jau februāra vidū, kad koku putekšņu līmenis sasniedz vidējas vērtības. Viegla ziema var sekmēt sezonas agrāku parādīšanos. Pastāv virkne pētījumu, kas liecina – ja laikapstākļi paliek siltāki, pastāv risks, ka alerģijas sezona būs garāka un izteiktāka nekā iepriekš. Eksperti uzsver, ka klimata pārmaiņas ir viens no faktoriem, kas ietekmē gan sezonas ilgumu, gan simptomu smagumu.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
