Ahileja cīpsla, kas savieno papēža kaulu ar apakšstilba muskuļiem, ir lielākā cīpsla cilvēka ķermenī un tai ir svarīga loma staigāšanā, skriešanā un lēkšanā. Sāpes šajā cīpslā var rasties dažādu iemeslu dēļ, piemēram:
- Ahileja cīpslas iekaisums, kas attīstās pārmērīgas slodzes dēļ.
- Ahileja cīpslas deģenerācija, ko izraisa ilgstošs, neārstēts iekaisums.
- Ahileja cīpslas plīsums, kas izraisa asas sāpes un izteiktu diskomfortu.
Ahileja cīpslas iekaisums laika gaitā var kļūt hronisks un traucēt gan kustībām, gan ikdienas aktivitātēm.
Cik veidu ahileja cīpslas iekaisuma pastāv?
- Neievietojams ahileja cīpslas iekaisums rodas cīpslas vidējā daļā, kur veidojas iekaisums, pietūkums un sabiezējums. Šī forma biežāk novērojama jauniem cilvēkiem un tiem, kuri aktīvi nodarbojas ar sportu, īpaši sporta veidos ar lielu slodzi vai lēcieniem.
- Ievietojams iekaisums ietekmē vietu, kur cīpsla pievienojas papēža kaulam. Visbiežāk tas parādās cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu vai to, kuriem atkārtoti tiek noslogota cīpsla, piemēram, garo distanču skrējējiem.
Kādi ir ahileja cīpslas iekaisuma simptomi?
- Sāpes ap potīti un papēža zonā
- Cīpsla pie potītes kļūst stīva, jutīga un pietūkušāka
- Parādās kājas vājums
- Pēc cīpslas plīsuma rodas diskomforts ap potīti pēc slodzes, kāpšanas pa kāpnēm vai ejot augšup kalnā
- Diskomforts rītos, kas dienas gaitā samazinās un vakarā atkal pastiprinās, atkārtotas slodzes dēļ
Kādi ir ahileja cīpslas iekaisuma iemesli?
Ahileja cīpslas iekaisums parasti attīstās pārmērīgu, atkārtotu kustību rezultātā – piemēram, ilgstoši ejot vai skrienot, kad ķermenis nespēj laikus atjaunot bojāto cīpslu. Tā rezultātā rodas pietūkums, kairinājums un iekaisums.
Kad nepieciešams vērsties pie ārsta?
Pie ārsta jādodas, ja sāpju sajūta ap ahileja cīpslu nepāriet vai pat pastiprinās. Ja rodas stipras sāpes vai nav iespējams paiet, nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība, jo iespējams cīpsla ir pārrauta.
Faktori, kas paaugstina ahileja cīpslas iekaisuma risku
- Dzimuma atšķirības: ahileja cīpslas iekaisums biežāk novērojams vīriešiem nekā sievietēm.
- Vecums: palielinoties vecumam, pieaug risks saslimt ar šo kaiti.
- Fiziskie faktori: piemēram, plakana pēda rada papildus slodzi cīpslai. Liekais svars vai saspringti apakšstilba muskuļi arī veicina palielinātu slodzi uz cīpslu.
- Treniņu ieradumi: skriešana augšup pa kalniem vai neatbilstošu apavu lietošana palielina iekaisuma risku. Nodarbības aukstā laikā bieži saistītas ar lielāku cīpslas sāpju biežumu salīdzinājumā ar siltāku laikā.
- Veselības stāvokļi: psoriāze, reimatoīdais artrīts, paaugstināts asinsspiediens un cukura diabēts paaugstina saslimšanas risku.
- Noteikti medikamenti: dažāda veida antibiotikas, piemēram, fluorhinoloni, var būt saistītas ar palielinātu ahileja cīpslas iekaisuma iespējamību.
Kā tiek noteikta ahileja cīpslas iekaisuma diagnoze?
- Anamnēzes ievākšana un fiziska izmeklēšana: ārsts apskatīs potīti, lai noteiktu sāpju, pietūkuma un jutīguma zonu, izvērtēs kustību amplitūdu un pēdas stāvokli.
- Attēldiagnostika
- Rentgens palīdz izslēgt citas patoloģijas, kas var izpausties līdzīgi.
- Ultrasonogrāfija sniedz tiešu priekšstatu par ahileja cīpslas stāvokli kustībā un ļauj konstatēt kaula izaugumus.
- Magnētiskā rezonanse nodrošina detalizētus attēlus par cīpslas bojājuma vai plīsuma pakāpi.
Kā ārstē ahileja cīpslas iekaisumu?
Ahileja cīpslas iekaisums daudzos gadījumos uzlabojas, ievērojot mājas ārstēšanas rekomendācijas, taču noturīgu simptomu gadījumā var būt nepieciešami papildu ārstniecības pasākumi.
- Medikamenti: ārsts var nozīmēt pretiekaisuma līdzekļus vai muskuļu atslābinošus preparātus.
- Fizioterapija: ārstnieciskā vingrošana, ieskaitot speciālus stiepšanas, stiprināšanas un ekscentriskos vingrinājumus, kā arī ortopēdiskas palīgierīces, piemēram, zolītes.
- Ķirurģiska ārstēšana: ja iepriekšējās metodes pusgada laikā nesniedz rezultātu, var tikt ieteikta operācija.
- Gastrocnemius atslābināšana: ķirurgs, izmantojot endoskopu, pagarina apakšstilba muskuļus, tādējādi samazinot slodzi uz cīpslu.
- Diedzītas un rekonstrukcijas procedūras: ja lielākā daļa cīpslas ir nebojāta, bojātā daļa tiek izņemta un atlikusī savienota ar veselo cīpslu. Pēc operācijas kādu laiku jāvalkā speciāli apavi vai ģipsis.
- Cīpslas pārnešana: ja bojāta vairāk nekā puse cīpslas, pārnes lielā pirksta saliecējcīpslu uz papēža kaulu, nodrošinot iespēju pa jaunam veikt kājas kustības un atgriezties pie ikdienas aktivitātēm.
Profilakse
- Izvēlieties sporta apavus ar mīkstinātu papēža daļu un labu pēdas balstu. Regulāri mainiet nodilušās zolītes.
- Uzmanieties no pārslogošanas – izvairieties no fiziskām aktivitātēm, kas pārmērīgi noslogo cīpslas, piemēram, skriešanas kalnā. Priekš intensīvām vai ilgstošām nodarbībām nepieciešama iesildīšanās un pārtraukums sāpju gadījumā.
- Nepārspīlējiet, uzsākot jaunu treniņu režīmu – intensitāte un slodzes ilgums jāpalielina pakāpeniski.
- Stipriniet apakšstilba muskuļus un izmēģiniet sporta veidu maiņu – nomainot augstas slodzes aktivitātes (piemēram, skriešanu un lēkšanu) ar zemas slodzes veikšanu (riteņbraukšanu, peldēšanu).
- Pirms un pēc treniņa izstiepiet apakšstilba muskuļus un ahileja cīpslu, lai uzlabotu kustīgumu un samazinātu iekaisuma risku.
Mājas ārstēšanas paņēmieni
Akūta ahileja cīpslas iekaisuma gadījumā izmantojiet R.I.C.E. pašpalīdzības taktiku.
- Atpūta. Veltiet pietiekami daudz laika atjaunošanai. Kādu laiku izvairieties no aktīvas sportošanas vai dodiet priekšroku zemas slodzes aktivitātēm, piemēram, peldēšanai.
- Aukstums. Sāpju vai pēc fiziskās slodzes gadījumā pielieciet aukstu kompresi pie bojātās vietas apmēram 15 minūtes, lai mazinātu pietūkumu un sāpes.
- Spiešana. Aptiniet cīpslas zonu ar elastīgo saiti, lai samazinātu pietūkumu un ierobežotu kustības.
- Paceļšana. Atbalstiet skarto kāju virs sirds līmeņa atpūtas vai miega laikā, lai mazinātu pietūkumu.
Sagatavošanās ārsta apmeklējumam
- Lai vizīte pie speciālista būtu efektīvāka, iepriekš sagatavojiet atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Kādā vietā visbiežāk jūtat sāpes?
- Vai sāpes radās negaidīti vai pakāpeniski?
- Vai sāpes mazinās, kad atpūšaties?
- Kad dienā vai pēc kādām aktivitātēm simptomi pasliktinās?
- Vai esat mēģinājuši mājas ārstniecības paņēmienus?
- Kāds ir jūsu ierastais treniņu režīms?
- Kādus apavus lietojat sportošanai?
- Vai lietojat kādus medikamentus vai uztura bagātinātājus?
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
