ADHD jeb uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi apzīmē neiroloģisku stāvokli, kas ietekmē spēju koncentrēties, mierīgi sēdēt un regulēt uzvedību. Šī slimība galvenokārt novērojama bērniem un pusaudžiem, taču simptomi bieži var saglabāties arī pieaugušā vecumā. ADHD ir viens no biežāk diagnosticētajiem psihiskajiem traucējumiem bērniem. Parasti pirmās pazīmes kļūst pamanāmas sākoties skolas gaitām, kad bērnam parādās grūtības koncentrēties. Lai gan ADHD nevar novērst vai pilnībā izārstēt, laicīga atklāšana un atbilstošs ārstēšanas un izglītības plāns palīdz mazināt simptomus.
Adhd veidi un pazīmes bērniem
Speciālisti izšķir trīs galvenos ADHD tipus, kas visbiežāk tiek noteikti bērniem:
Neuzmanības tips
Bērnam ar neuzmanības tipa ADHD raksturīgi šādi simptomi:
- Ātra uzmanības novēršana
- Grūtības izpildīt uzdevumus līdz galam vai ievērot norādes
- Vāja uzklausīšanas spēja
- Problēmas ar koncentrēšanos uz konkrētu aktivitāti
- Neprecizitātes un paviršas kļūdas uzdevumu izpildē
- Bieži aizmirst lietas
- Grūtības plānot ikdienas aktivitātes
- Nespēja mierīgi nosēdēt
- Tendence pazaudēt mantas
- Bieža sapņošana un “aizklīšana” domās
Hiperaktīvais–impulsīvais tips
Bērniem ar šo ADHD paveidu raksturīgi šādi uzvedības modeļi:
- Nepārtraukta kustēšanās, nervozēšana sēžot
- Sarežģījumi noturēt miera stāvokli, atrodoties sēdus
- Grūtības spēlēt klusumā vienatnē
- Pastāvīga fiziska aktivitāte – skriešana vai kāpšana uz priekšmetiem
- Pārmērīga runāšana
- Sarežģījumi sagaidīt savu kārtu
- Atbildēšana pārāk ātri, vēl pirms jautājuma beigām
- Bieža citu traucēšana
Kombinēts tips
Bērniem ar kombinēto ADHD izpaužas gan uzmanības trūkuma, gan hiperaktivitātes un impulsivitātes simptomi. Šis tips ir visizplatītākais, savukārt tikai hiperaktīvais–impulsīvais tips sastopams retāk.
Adhd raksturīgās pazīmes pieaugušajiem
Simptomi var mainīties līdz ar vecumu, un pieaugušajiem bieži parādās:
- Bieža kavēšanās vai aizmāršība
- Iekšējais nemiers
- Grūtības kontrolēt dusmas
- Impulsīva uzvedība
- Problēmas ar darba organizāciju
- Tendence atlikt uzdevumus
- Ātra aizkaitināmība
- Garlaicība
- Sarežģījumi koncentrēties lasot
- Noskaņojuma maiņas
- Depresīvi stāvokļi
Šīs izpausmes bieži ietekmē darbu un attiecības ar apkārtējiem.
Atšķirība starp adhd un add
Vēl pirms 1987. gada šo traucējumu sauca par ADD jeb uzmanības deficīta sindromu. Sākot ar minēto gadu, diagnozē tika iekļauta arī “hiperaktivitātes” pazīme. Daļa cilvēku joprojām dažkārt izmanto abus terminus kā apzīmējumu šim stāvoklim.
Adhd rašanās iemesli un riska faktori
Precīzs ADHD izcelsmes iemesls nav skaidrs, bet pētījumi norāda uz būtisku ģenētisko ietekmi. Ja ģimenē ir cilvēki ar šo traucējumu, risks to attīstīt ir lielāks. Citi nozīmīgi riska faktori ir:
- Smadzeņu bojājumi traumu rezultātā
- Mātes smēķēšana vai alkohola lietošana grūtniecības laikā
- Mazs dzimšanas svars vai priekšlaicīgas dzemdības
- Saskare ar svinu vai citām kaitīgām vielām
Adhd noteikšana un izmeklējumi
ADHD diagnosticēšana, it īpaši bērniem, ir sarežģīts process. Neeksistē viennozīmīgs tests, kas skaidri apstiprinātu diagnozi. Ārsti balstās uz sarunām ar bērnu, viņa vecākiem un skolotājiem, kā arī uzvedības novērošanu. Diagnostikai tiek izmantotas psihiatru asociācijas izstrādātas vadlīnijas – tajās svarīgs ir konstatēto simptomu skaits un to ilgums. Vienlaikus nepieciešams izslēgt citas iespējamās veselības problēmas, piemēram, depresiju, trauksmi vai vairogdziedzera slimības.
Adhd terapijas iespējas
ADHD ārstēšanā bērniem izmanto vairākas terapijas metodes:
- Uzvedības terapija: vecākiem tiek sniegtas zināšanas un iemaņas, kā izstrādāt skaidru ikdienas kārtību, lietot pozitīvu motivāciju un tikt galā ar nevēlamu uzvedību.
- Medikamenti: visbiežāk lieto stimulējošus līdzekļus, piemēram, deksamfetamīnu un metilfenidātu, kas uzlabo koncentrēšanās spējas un samazina impulsivitāti. Ja šīs zāles nav efektīvas vai izraisa nevēlamu ietekmi, izmanto alternatīvus bezstimulantu medikamentus.
Adhd ārstēšanas iespējas pieaugušajiem
Efektīvai ADHD terapijai pieaugušajiem svarīgas ir šādas metodes:
- Kognitīvi biheiviorālā terapija jeb KBT: palīdz attīstīt spējas pārvaldīt negatīvas domas un emocijas, kā arī pilnveidot ar ADHD saistītās prasmes.
- ADHD koučings: praktiska palīdzība, kas vērsta uz plānošanas, laika sadalījuma un uzdevumu pildīšanas uzlabojumiem.
Papildus terapijai var lietot arī medikamentus (stimulantus un nestimulantus) un ieviest izmaiņas dzīvesveidā – vēlama regulāra fiziskā slodze, pietiekams miegs un stresa samazināšana.
Dabiskie risinājumi adhd simptomu atvieglošanai
Pārdomātas dzīvesveida izmaiņas var palīdzēt kontrolēt ADHD izpausmes. Sabalansēts uzturs, regulāra fiziskā aktivitāte, miega režīma ievērošana, stresa samazināšana un omega-3 taukskābju lietošana var papildināt ārstēšanu un terapiju.
Dzīve ar adhd
Ja ģimenē aug bērns ar ADHD, ieteicams vienkāršot vidi, nodrošināt skaidras dienas kārtības, atklāti izrunāt gaidas un kalpot kā piemērs mierīgai uzvedībai. Pieaugušajiem ar ADHD ir noderīgi izmantot kontrolsarakstus, uzturēt kārtību un meklēt atbalstu specializētās grupās.
Izredzes dzīvei ar adhd
Bez ārstēšanas ADHD var nopietni apgrūtināt ikdienas dzīvi. Bērni saskaras ar grūtībām izglītības procesā un saskarsmē ar vienaudžiem, bet pieaugušajiem šis stāvoklis nereti rada problēmas profesionālajā jomā un attiecībās. Tomēr ar piemērotu terapiju lielākā daļa cilvēku var dzīvot pilnvērtīgi un izjust dzīves kvalitāti.
Ārste un medicīnas zinātņu doktore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dažādās medicīnas jomās. Karīna ir aizrautīga izglītotāja, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai zinātniski pamatotu un viegli saprotamu informāciju par slimībām, to simptomiem, profilaksi un ārstēšanas iespējām.
Karīna Ziediņa ir absolvējusi Latvijas Stradiņa universitāti, bet doktora grādu ieguvusi Heidelbergas Universitātē Vācijā, kur pētīja hronisku iekaisuma slimību mehānismus. Viņa ir strādājusi neatliekamās palīdzības nodaļās, ģimenes ārstu praksēs un specializētās klīnikās, tādējādi ieguvusi plašu klīnisko pieredzi dažādu veselības traucējumu jomā.
