Sarkani, niezoši un zvīņaini izsitumi var radīt nepatīkamas sajūtas, taču vairumā gadījumu ādas sēnīšu infekcijas nav bīstamas un ir viegli ārstējamas ar pretsēnīšu krēmiem.
Ja sēnīšu infekcijas atkārtojas, ir vērts konsultēties ar ārstu par profilakses pasākumiem, lai samazinātu izsitumu atkārtošanās risku.
Kas ir ādas sēnīte?
Sēnītes ir mikroskopiski organismi, piemēram, pelējums vai raugs. Tās ir sastopamas gan gaisā, gan ūdenī, gan arī uz cilvēka ķermeņa. Aptuveni puse no visām sēnītēm var būt kaitīgas. Ja šāda sēnīte nonāk uz ādas, var attīstīties infekcija, kas izpaužas kā izsitumi ar niezi vai citiem nepatīkamiem simptomiem.
Kas ir pakļauti paaugstinātam ādas sēnīšu infekciju riskam?
Sēnīšu izraisītus izsitumus var iegūt jebkurš. Virspusējās ādas un nagu sēnīšu infekcijas ir vienas no biežāk sastopamajām, un tās kādā dzīves posmā skar 20–25% pasaules iedzīvotāju. Piemēram, pēdu sēnīte mēdz izveidoties arī pilnīgi veseliem cilvēkiem. Infekcijas risks palielinās šādos gadījumos:
- Ja imunitāte ir novājināta (piemēram, lietojot zāles imūnsistēmas nomākšanai, hronisku slimību vai ķīmijterapijas dēļ).
- Pēc ilgstošas vai lielu devu antibiotiku lietošanas.
- Aptaukošanās gadījumā.
- Cukura diabēta klātbūtnē.
- Pārbaudot jaunu ādas kopšanas līdzekli.
- Urīna nesaturēšanas dēļ (zīdaiņiem izpaužas kā autiņbiksīšu izsitumi).
- Pastiprinātas svīšanas apstākļos.
- Grūtniecības laikā.
Kā izskatās sēnīšu izraisīts izsitums?
Sēnīšu infekcijas izraisītie izsitumi parasti ir izteikti sarkani un var skart plašu ādas zonu. Šiem izsitumiem raksturīgas šādas pazīmes:
- Izteiktāka krāsa un zvīņošanās izsituma malās.
- Mazākas, precīzāk norobežotas pustulas pa izsituma ārējo malu.
Kur uz ķermeņa parasti rodas sēnītes izraisīti izsitumi?
Izsitumi var veidoties uz jebkuras ķermeņa daļas, arī uz nagiem. Visbiežāk tie novērojami ādas kroku vietās, piemēram, cirkšņos, sēžamvietā vai uz augšstilbiem.
Galvenie sēnīšu izraisīto izsitumu veidi
Sēnīšu ādas infekcija medicīnā tiek saukta par tinea. Pastāv vairākas šādu infekciju formas:
- Pēdu sēnīte (tinea pedis): visbiežāk sastopamais sēnīšu infekcijas veids, ko cilvēki parasti iegūst, staigājot basām kājām sabiedriskās dušās vai ģērbtuvēs. Starp pirkstiem āda kļūst balta un lobās, bojājumi var skart arī pēdu zoles.
- Nagu sēnīte (onihomikoze): raksturīga ar to, ka visbiežāk tiek bojāti kāju nagi, kuri kļūst dzeltenīgi, sabiezē un kļūst trausli.
- Cirkšņa sēnīte (tinea cruris): infekcija cirkšņu zonā, kas biežāk novērojama vīriešiem.
- Galvas ādas sēnīte (tinea capitis): galvenokārt skar bērnus, izraisot matu izkrišanu. Saņemot atbilstošu ārstēšanu, mati parasti ataugs.
- Ķermeņa sēnīte (tinea corporis): šis apzīmējums lietots, kad izsitumus nevar pieskaitīt citai grupai. Bieži izsitumi veido gredzenam līdzīgu formu.
Ādas sēnīšu infekciju simptomi un cēloņi
Kā rodas sēnītes izraisīts izsitums?
Nokļūstot uz ādas, kaitīgas sēnītes var radīt infekciju un izraisīt izsitumus. Piemēram, ja tiek valkāti kāda cita apavi, kurš slimo ar pēdu sēnīti, sēnītes var inficēt arī jūsu ādu. Infekcija visbiežāk izplatās ar tiešu kontaktu ar inficētu cilvēku vai dzīvnieku.
Sēnīšu izraisītu izsitumu raksturīgie simptomi
Sēnīšu infekcijas izraisīti izsitumi visbiežāk ir sarkani un niezoši vai rada dedzināšanas sajūtu. Var parādīties arī sarkani, pietūkuši izciļņi vai zvīņainas plankumi.
Ādas sēnīšu diagnostika un izmeklējumi
Kā tiek noteikta sēnīšu infekcija uz ādas?
Ādas sēnīšu infekciju ārsts var atpazīt, izmeklējot izsitumus un iztaujājot par simptomiem. Diagnozi bieži apstiprina, pārbaudot ādas zvīņu paraugu mikroskopā. Dažos gadījumos tiek veiktas arī sēnīšu kultūras, lai noteiktu konkrēto sēnīti un piemeklētu piemērotāko ārstēšanu. Kultūras veikšanai ārsts var paņemt nelielu ādas gabaliņu vai šķidruma paraugu. Sarežģītākos gadījumos var būt nepieciešamas arī asinsanalīzes.
Ādas sēnīšu infekciju ārstēšana un aprūpe
Kā notiek sēnīšu infekcijas ārstēšana?
Ādas sēnīšu infekciju ārstēšanā izmanto:
- Pretsēnīšu krēmus, kas bieži ir pieejami arī bez receptes.
- Spēcīgākus ārsta izrakstītus medikamentus ātrākai darbībai.
- Iekšķīgi lietojamus preparātus, ja infekcija ir plaša vai smaga.
Vai sēnītes izraisītus izsitumus drīkst ārstēt mājās?
Īpaši pirmās saslimšanas reizes gadījumā būtu lietderīgi, ja izsitumus novērtētu ārsts. Viņš var precīzi noteikt problēmu un ieteikt piemērotāko terapiju. Sēnīšu infekcijas ārstēšana ar niezi mazinošu krēmu, kas satur steroīdus, var stāvokli pasliktināt un apgrūtināt atveseļošanos.
Kā izvairīties no sēnīšu izraisītiem izsitumiem?
Dažiem cilvēkiem sēnīšu infekcijas atkārtojas pat pēc ārstēšanas. Bieža recidīva iemesls var būt iedzimtība – dažiem cilvēkiem ir lielāka uzņēmība pret šīm infekcijām. Šeit apkopoti galvenie soļi, kas palīdz samazināt atkārtotas inficēšanās risku vai novērst slimības attīstību:
Pareiza pēdu aprūpe:
- Mainiet zeķes regulāri un rūpīgi mazgājiet pēdas. Izvairieties no apaviem no sintētiskiem materiāliem, kas neļauj pēdām elpot.
- Neiet basām kājām vietās ar augstu mitruma līmeni, piemēram, sporta zāļu dušās vai ģērbtuvēs.
- Nagu griešanas laikā veiciet taisnu griezumu. Ja ir ieaudzis nags, ieteicams vērsties pie podologa. Sēnīšu infekcijas gadījumā nevajag izmantot tos pašus instrumentus veselajiem un jau inficētajiem nagiem.
Pareiza medikamentu lietošana:
- Ja ārsts ir izrakstījis krēmu vai ieteicis lietot kādu bezrecepšu līdzekli, lietojiet to tik ilgi, cik norādīts. Pat ja izsitumi ir pārgājuši, infekcija vēl var saglabāties, tādēļ svarīgi ievērot ārstēšanas kursu līdz beigām.
- Ārsts var ieteikt vienu un to pašu ārstēšanu pielietot visiem ģimenes locekļiem, jo tuvā kontaktā dzīvojošie var viens otru atkārtoti inficēt. Vienlaicīga ārstēšana visiem palīdz pilnībā iznīcināt sēnīti.
- Konsultējieties ar ārstu, vai nepieciešams profilaktiski lietot pretsēnīšu krēmus uz pēdām un nagiem, lai novērstu atkārtotas infekcijas.
- Pretsēnīšu pulvera lietošana apavos ikdienā var palīdzēt novērst pēdu sēnīšu attīstību.
Cik ilgi saglabājas sēnīšu izraisīti izsitumi?
Ārstēšanas ilgums dažādiem cilvēkiem atšķiras. Parasti izsitumi pāriet dažu dienu vai nedēļu laikā, taču infekcija var atjaunoties. Konsultējieties ar ārstu, lai uzzinātu, kā labāk novērst atkārtotu saslimšanu.
Kad nepieciešama ārsta konsultācija?
Lielākā daļa izsitumu nav bīstami. Tomēr, ja parādās kādas izmaiņas ādas stāvoklī, ir vērts vērsties pie ārsta – viņš palīdzēs noteikt diagnozi un piemeklēt atbilstošu ārstēšanu, kā arī pārbaudīt iespējamās blakus saslimšanas. Steidzama ārsta vai neatliekamās palīdzības apmeklējuma nepieciešamība ir šādos gadījumos:
- Izsitumi parādās uz visa ķermeņa.
- Izsitumi sākas pēkšņi un strauji izplatās.
- Izsitumus pavada sāpes, pūšļi vai infekcijas pazīmes.
- Izsitumi parādās kopā ar paaugstinātu temperatūru.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
