Katru gadu ar gripu saslimst ap 5–10% iedzīvotāju, un šī slimība var radīt nopietnas veselības problēmas. A tipa gripa tiek uzskatīta par īpaši bīstamu vīrusu, kas var izraisīt smagas komplikācijas. Šajā rakstā izklāstīti A tipa gripas simptomi, ārstēšanas iespējas un profilakses pasākumi. Gripas izraisītājs viegli izplatās, īpaši slēgtās telpās. Parasti simptomi parādās 1 līdz 4 dienu laikā pēc inficēšanās un saglabājas no trim līdz septiņām dienām. Lielākā infekciozitāte novērojama pirmajās trijās līdz piecās slimības dienās. Ķermeņa temperatūra slimības laikā var paaugstināties līdz 39–40°C, tādēļ šie simptomi prasa īpašu uzraudzību un, ja nepieciešams, medicīnisku palīdzību.
Kas ir gripa un tās galvenie veidi
Gripa ir infekcijas saslimšana, ko izraisa konkrēti vīrusi un kas izplatās caur elpošanas ceļiem. Katru gadu tiek reģistrētas gripas epidēmijas. Šī slimība īpaši strauji izplatās aukstajā sezonā, kad cilvēki biežāk atrodas slēgtās telpās un ciešā kontaktā.
- A tipa gripa – visizplatītākais un mainīgākais gripas vīruss
- B tipa gripa – parasti izplatās tikai cilvēku vidū
- C tipa gripa – sastopama reti, norise parasti viegla
Kā izplatās gripas vīruss
Lai pasargātu sevi no gripas, jāzina, kā vīruss nonāk organismā. Galvenais izplatīšanas ceļš ir gaisa pilieni. Cilvēks, kas ir inficējies, klepojot vai šķaudot izplata vīrusu apkārtējā vidē. Gripu iespējams saņemt arī:
- Iealpojot vīrusa daļiņas gaisā
- Pieskaroties inficētiem priekšmetiem un pēc tam mutei, degunam vai acīm
- Ilgstoši uzturoties ciešā saskarē ar slimu personu
Gripas inkubācijas periods
Parasti gripas inkubācijas posms ilgst no vienas līdz četrām dienām. Šajā laikā cilvēks jau var būt infekciozs, lai gan simptomi vēl nav parādījušies.
Gripas sezonālais raksturs
Gripas uzliesmojumi visbiežāk sākas rudenī un ilgst līdz pavasarim. Aukstums un slēgtas telpas veicina infekcijas izplatīšanos, tādēļ ievērot profilakses pasākumus ir īpaši svarīgi šajā periodā.
A tipa gripa un tās īpatnības
A tipa gripa ir viena no bīstamākajām gripas formām. Tai raksturīga spēja regulāri mutēt un ātri izplatīties. Šis vīruss spēj inficēt gan cilvēkus, gan dažādus dzīvniekus – mājdzīvniekus un savvaļas sugas. Nozīmīgākās A tipa gripas īpašības:
- Spēj inficēt dažādas sugas, tostarp cilvēkus, mājas cūkas, zirgus, jūras zīdītājus un putnus
- Būtiskas ģenētiskas variācijas, kas veicina nepārtrauktas vīrusa izmaiņas
- Spēj izraisīt gan plašas epidēmijas, gan dažkārt globālas pandēmijas
Epidēmijas laikā A tipa gripa var ātri izplatīties starp cilvēkiem un dzīvniekiem, kas būtiski palielina risku sabiedrības veselībai. Jaunas vakcīnas tiek izstrādātas katru gadu, jo vīruss pastāvīgi mainās. Biežāk A tipa gripa izplatās ziemas mēnešos – no janvāra līdz martam. Latvijā gripas epidēmijas laikā sasirgušo skaits var sasniegt 20–50% no kopējā iedzīvotāju skaita. Šī vīrusa bīstamību vēl vairāk pastiprina tā mainīgums un spēja izplatīties starp dažādām sugām.
Galvenie gripas simptomi un pazīmes
Gripas izpausmes var būt dažādas, tomēr atsevišķi simptomi ir raksturīgi tieši šai saslimšanai. Savlaicīga simptomu noteikšana ļauj laicīgi izvēlēties piemērotu ārstēšanu un novērst iespējamās komplikācijas.
Paaugstināta temperatūra un tās svārstības
Izteikts drudzis bieži ir galvenais gripas simptoms. Slimības gaita parasti sākas ar strauju temperatūras paaugstināšanos – līdz pat 38–40°C, un svārstības var saglabāties vairākas (3–4) dienas. Temperatūras kāpums ir ķermeņa aizsargreakcija pret vīrusa infekciju.
Muskuļu un locītavu sāpes
Gripas ārstēšana nereti ietver arī līdzekļu lietošanu pret sāpēm. Sāpes muskuļos un locītavās bieži izpaužas ļoti intensīvi, kas ikdienas aktivitātes var padarīt apgrūtinošas.
- Spēcīgas sāpes muskuļos
- Locītavu jutīgums un sāpīgums
- Iespējama ilgstoša diskomforta sajūta
Augšējo elpceļu simptomi
Gripas laikā izteikti kļūst arī augšējo elpceļu traucējumi, piemēram, sauss klepus, iekaisis kakls, aizlikts deguns un iesnas. Šīs pazīmes var apgrūtināt elpošanu un būt nepatīkamas.
- Sauss klepus
- Kakla sāpes
- Aizlikts deguns
- Paaugstināts nogurums
Jāņem vērā, ka gripas simptomi katram cilvēkam var atšķirties. Parādīšanās gadījumā ieteicams nekavējoties konsultēties ar ārstu un uzsākt ārstniecību iespējami drīz.
Gripas riska grupas un uzņēmība
Gripa var skart ikvienu, taču noteiktas iedzīvotāju grupas ir īpaši apdraudētas un saskaras ar smagāku komplikāciju iespējamību. Pie galvenajām riska kategorijām pieder:
- Cilvēki vecumā virs 65 gadiem
- Bērni līdz 5 gadu vecumam
- Grūtnieces
- Personas ar hroniskām saslimšanām
- Veselības aprūpes speciālisti
- Iedzīvotāji, kas atrodas sociālās aprūpes iestādēs
Vecākiem un maziem bērniem parasti ir vājāka imūnsistēma, tādējādi viņi grūtāk pārvar gripas vīrusu. Hronisku slimību slimnieki atrodas augstā riskā. Vakcinācija ir efektīvs aizsardzības veids pret gripu. Riska grupu pārstāvjiem jāvakcinējas katru ziemu saskaņā ar ārstniecības personu norādēm.
Gripas ārstēšana mājas apstākļos
Gripai nepieciešama rūpīga un pārdomāta kopšana arī mājas apstākļos. Saslimstot jāzina efektīvas metodes, kas palīdz mazināt simptomus un atjaunot veselību ātrāk.
Pietiekams šķidruma uzņemšana
Šķidrumu lietošana ir pamatprincipi gripas ārstēšanā mājās. Slimības laikā organismā izdalās daudz vairāk šķidruma temperatūras un svīšanas dēļ. Ieteicams dzert:
- Ūdeni
- Tēju ar medu
- Siltas augļu sulas
- Augu tējas
Atpūtas un miega režīms
Efektīva gripas profilakse un ārstēšana ietver arī atbilstošu atpūtu. Miegs stiprina organisma aizsargspējas un palīdz cīņā ar vīrusu. Ieteicams:
- Miega ilgums dienā – vismaz 8–9 stundas
- Izvairīties no fiziskas pārslodzes
- Uzturēties siltā vidē
Dabiskas metodes simptomu samazināšanai
Gripai raksturīgās nepatīkamas sajūtas var mazināt arī ar dabīgiem līdzekļiem. Efektīvas metodes ir:
- Siltu liepziedu tēju lietošana
- Medus un citronu dzērieni
- Skalošana ar sāls šķīdumu
- Siltas kompreses uz ķermeņa
Smagos gadījumos vai ilgstošu simptomu gadījumā jāvēršas pie veselības aprūpes speciālista.
Pretvīrusu zāles un to lietošana
Pretvīrusu medikamenti ir svarīgi gripas ārstēšanas līdzekļi. Tie spēj ievērojami samazināt slimības ilgumu un smagumu, īpaši, ja sākti lietot pirmajās slimības dienās. Būtiskākās pretvīrusu zāļu īpatnības gripas pacientiem:
- Visefektīvākie pirmajās 48 stundās kopš simptomu sākšanās
- Samazina gripas izraisīto sarežģījumu iespējamību
- Ieteicami cilvēkiem no riska grupām
- Bremzē vīrusa izplatību organismā
Jāatceras, ka pretvīrusu līdzekļi nav antibiotikas – tie tieši ietekmē gripas vīrusu un traucē tā vairošanos organismā. Ārsts izvēlas piemērotāko līdzekli, ņemot vērā pacienta vecumu, veselības stāvokli un slimības gaitu. Biežāk lietotās pretvīrusu zāles, piemēram, oseltamivirs, ievērojami atvieglo gripas norisi. Tomēr šādu zāļu lietošanu jāuzrauga ārstam, jo iespējamas blakusparādības.
Bīstami gripas simptomi, kad jāvēršas pie mediķiem
Gripa spēj izraisīt nopietnas komplikācijas, tāpēc ir svarīgi laikus atpazīt bīstamus simptomus un nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību. Tas palīdz pasargāties no smagiem veselības sarežģījumiem.
Elpošanas traucējumi
Īpašas uzmanības vērts ir elpošanas apgrūtinājums. Parādās tādi simptomi kā:
- Apgrūtināta elpošana, smags elpas trūkums
- Zili vai pelēki lūpas
- Spēcīgas sāpes krūtīs
- Sajūta, ka nepietiek skābekļa
Atūdeņošanās pazīmes
Kad, ārstējot gripu, rodas atūdeņošanās simptomi, slimošana kļūst sarežģītāka. Jāuzmana šādas pazīmes:
- Ļoti reti urinēšana
- Izteikti sausa mēle
- Spēcīgs nespēks
- Samazināta ādas elastība
Apziņas traucējumi
Dažkārt gripas komplikācijas izraisa arī nopietnus apziņas traucējumus. Šādos gadījumos steidzami jāmeklē palīdzība, ja parādās:
- Spēcīgs reibonis
- Apjukums
- Pēkšņs samaņas zudums
- Uzvedības izmaiņas, kas nav raksturīgas
Savlaicīga medicīniskā palīdzība var būt izšķiroša veselības un dzīvības glābšanā, palīdzot izvairīties no smagākām gripas sekām.
Gripas komplikācijas un profilakse
Gripas izraisītās komplikācijas dažkārt ir ļoti bīstamas. Visbiežāk tiek konstatētas plaušu karsonis, bronhīti un sirds darbības traucējumi, un īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem no riska grupām – gados veciem, maziem bērniem un tiem, kam vāja imūnsistēma. Šīm grupām profilaktiskie pasākumi ir īpaši nozīmīgi. Viena no smagākajām komplikācijām ir sepse jeb asiņu inficēšanās ar baktērijām. Gripa var izraisīt arī iekaisumus galvas smadzenēs un muskuļos. Svarīgi uzsākt ārstēšanu pēc iespējas agrāk, lai novērstu nopietnas veselības problēmas. Ikgadējā vakcinācija ir galvenā profilakses metode. Jāievēro roku mazgāšana ar ziepēm, jāizvairās no pārpildītām vietām un kontakta ar slimniekiem. Vīruss pastāvīgi mainās, tādēļ vakcinācija ir nepieciešama katru sezonu. Pamanot simptomus, ieteicams vērsties pie ārsta. Pretvīrusu zāles, lietotas laikus, būtiski samazina komplikāciju risku. Izvērtējot profilakses iespējas, aktīva pieeja ir vislabākais risinājums.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
