Grupas A streptokoku infekcijas rada baktērijas, kas, nonākot cilvēka organismā, spēj izraisīt dažādas slimības. Visbiežāk šīs baktērijas skar ādu un rīkli. Pazīstami vairāk nekā 120 grupas A streptokoku paveidi, no kuriem lielākā daļa izraisa vieglas saslimšanas, taču daži gadījumi var būt nopietni un bīstami dzīvībai, ja netiek savlaicīgi ārstēti.
Kādi ir grupas a streptokoku infekciju veidi?
Šīs baktērijas var radīt gan nenozīmīgas, gan ļoti smagas saslimšanas. Svarīgākie veidi ir šādi:
- Celulīts: iekaisums, kas ietekmē dziļākos ādas slāņus.
- Erisipela: virspusēja ādas slāņa infekcija.
- Impetigo: brūces un pūslīši ap muti, degunu, uz rokām vai kājām.
- Kakla sāpes: diskomforts un sāpes rīklē.
- Streptokoku izraisīts tonsilīts: iekaisums skar rīkli un mandeles.
- Asinsrites infekcija (bakterēmija).
- Skarlatīna: infekcija ar izsitumiem, kakla sāpēm un paaugstinātu temperatūru.
- Toksiskā šoka sindroms: nopietna vairāku orgānu bojāšana infekcijas dēļ.
- Reimatiskais drudzis: iekaisumi, kas ietekmē locītavas un sirdi.
- Nekrotizējošais fascīts: strauji progresējoša brūce, kas iznīcina audus.
Kas var saslimt ar grupas a streptokoku infekciju?
Ar šīm infekcijām var saslimt ikviens, jo baktērijas ļoti viegli izplatās kontaktā starp cilvēkiem. Inficēta persona ir lipīga, kamēr turpinās slimības simptomi. Baktērijas izplatās ar klepu, šķaudu vai tiešu saskari ar bojātu ādu.
Cik bieži sastopamas grupas a streptokoku infekcijas?
Pasaulē katru gadu tiek reģistrēti aptuveni 10 miljoni šo baktēriju izraisītu vieglu infekciju, kas galvenokārt skar kaklu un ādu.
Kādi ir grupas a streptokoku infekciju simptomi?
Simptomi atšķiras atkarībā no tā, kuru slimību izraisījusi baktērija. Biežākās vieglo infekciju pazīmes ir:
- Sāpes vai grūtības norīt.
- Galvassāpes.
- Sīki sarkani punkti aukslējās (petehijas).
- Kakla sāpes.
- Sāpes vēderā.
- Pietūkušas mandeles vai limfmezgli.
- Izsitumi kakla, padusu vai cirkšņu reģionā.
- Mazas sarkanas vai tumšas brūces uz deguna, lūpām, rokām vai kājām.
- Nieze.
- Brūces, kas izdala caurspīdīgu vai dzeltenīgu šķidrumu.
- Dzelteni kreveles, kas sedz brūces.
- Caureja.
- Reibonis.
- Paaugstināta ķermeņa temperatūra.
- Lielas brūces, pūslīši vai melni plankumi uz ādas.
- Nelabums vai vemšana.
- Stipras sāpes, kas izplatās no brūces.
- Ādas krāsas maiņa (no sarkanas līdz purpursarkanai).
- Pietūkusi un silta āda.
Kā rodas grupas a streptokoku infekcijas?
Pamatā šīs infekcijas rada grupas A streptokoku baktērijas. Imūnsistēma cīnās ar baktērijām, tomēr ne vienmēr tā spēj tās iznīcināt bez medikamentu palīdzības. Tādēļ ārsts, ja nepieciešams, izraksta antibiotikas simptomu mazināšanai un veselības atgūšanas paātrināšanai.
Vai grupas a streptokoku baktērijas ir lipīgas?
Jā, šīs baktērijas viegli izplatās starp cilvēkiem. Inficēšanās ir iespējama, ieelpojot baktērijas, kas gaisā nonāk klepojot vai šķaudot, kā arī tos saņemot caur siekalām, gļotām un ar brūču saturu no slima cilvēka.
Kā tiek noteiktas grupas a streptokoku infekcijas?
Diagnozes metode ir atkarīga no infekcijas smaguma un veida. Ārsts veiks veselības pārbaudi, apjautāsies par simptomiem un vajadzības gadījumā ieteiks šādus izmeklējumus:
- Asins izmeklējumus, lai konstatētu infekciju.
- Ātru vai laboratorijas paraugu no rīkles.
- Audu paraugu analīzi biopsijai.
- Attēldiagnostikas izmeklējumus (magnētiskā rezonanse, datortomogrāfija vai ultraskaņa) bojājumu noteikšanai zem ādas.
Kā ārstē grupas a streptokoku infekcijas?
Antibiotikas ir galvenais ārstniecības veids. Atkarībā no saslimšanas, ārsts izraksta ziedi lietošanai uz ādas ievainojumiem vai antibiotikas tablešu veidā. Antibiotikām ir vairākas priekšrocības:
- Samazina slimības ilgumu.
- Vājina simptomus.
- Kavē baktēriju izplatīšanos.
- Novērš komplikāciju un smagu seku rašanos.
Vai ir pieejama vakcīna pret grupas a streptokoku infekcijām?
Pašlaik vakcīna vēl nav pieejama, taču tās izstrāde notiek.
Kādus medikamentus lieto grupas a streptokoku infekciju ārstēšanai?
Galvenie lietojamie medikamenti ir antibiotikas, piemēram, penicilīns, amoksicilīns vai benzatīna preparāti. Ja pacientiem ir alerģija, izmanto alternatīvas – cefaleksīnu, cefadroksilu, klindamicīnu, azitromicīnu vai klaritromicīnu.
Kā pasargāt sevi un citus no grupas a streptokoku infekcijām?
Lai arī vakcīna vēl nav pieejama, risku parādīties vai izplatīt infekciju samazina laba personīgā higiēna:
- Bieži un rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm.
- Klepojot vai šķaudot, nosegt muti un degunu.
- Nepiemērot kopēju trauku lietošanu ar slimiem cilvēkiem.
- Kopt un nosegt brūces, kā arī dezinficēt tās.
Ko darīt, ja esat inficējies ar grupas a streptokoku?
Inficējoties ir svarīgi sekot ārsta rekomendācijām un uzturēties mājās līdz simptomu mazināšanai. Iespējama atkārtota saslimšana, ja atkal tiek saņemta infekcija.
Vai iespējamas nopietnas komplikācijas?
Dažos gadījumos šīs baktērijas var izplatīties uz citiem orgāniem un radīt tādus sarežģījumus kā deguna blakusdobumu, auss iekaisumu, sirds slimības vai nieru bojājumus.
Kad jāmeklē ārsta palīdzība?
Ja pēc ārstēšanas divu nedēļu laikā simptomi nepāriet vai kļūst izteiktāki, nepieciešams konsultēties ar medicīnas speciālistu.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
