Pirmo reize veikts pētījums ir atklājis, ka šis risks ir lielāks tiem cilvēkiem, kuri dzīvo teritorijās ar paaugstinātu sociālo un ekonomisko atstumtību. Krūts vēzis ir visbiežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs Apvienotajā Karalistē. Katru gadu šī diagnoze tiek noteikta aptuveni 56 000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā 99 % ir sievietes. Agrīna diagnosticēšana un uzlabotas ārstēšanas metodes ir veicinājušas piecu gadu izdzīvošanas rādītāju pieaugumu, kas līdz 2017. gadam Anglijā sasniedza 87 %. Personas, kuras pārdzīvojušas krūts vēzi, saskaras ar paaugstinātu otrā primārā onkoloģiska saslimšanas risku, taču līdz šim šī riska apmērs nebija skaidri zināms. Iepriekš veiktie pētījumi uzrādīja, ka gan sievietēm, gan vīriešiem, kuri pārcietuši krūts vēzi, attiecīgi ir par 24 % un 27 % augstāka iespējamība saslimt ar citiem, ne krūts, primāriem audzējiem, salīdzinot ar plašāku sabiedrību. Turklāt tika norādīts, ka otrā primārā audzēja risks atšķiras atkarībā no vecuma, kādā diagnosticēts krūts vēzis.
Lai iegūtu precīzākus riska vērtējumus, Kembridžas universitātes zinātnieku vadīta komanda veica analīzi, izmantojot valstiskā vēža reģistra datu kopu par vairāk nekā 580 000 sievietēm un vairāk nekā 3 500 vīriešiem, kas izdzīvojuši pēc krūts vēža 1995.–2019. gadā. Šīs analīzes rezultāti publicēti žurnāla Lancet regional health – Europe jaunākajā izdevumā.
Kā pamato viens no pētījuma autoriem Isaaks Allens no Kembridžas universitātes Sabiedrības veselības un primārās aprūpes departamenta, ir svarīgi saprast, cik lielu risku viens vēža veids rada cita audzēja attīstībai citā ķermeņa daļā. Gan sievietēm, gan vīriešiem, kuru datus pētnieki analizēja, konstatēts palielināts otrā onkoloģiskā saslimšanas risks. Šī informācija ir nozīmīga, lai mediķu komandas varētu savlaicīgi atpazīt iespējamās jaunas vēža attīstības pazīmes.
Analīzes rezultātā pētnieki secināja, ka ievērojami paaugstinās pretējās (neietekmētās) krūts vēža risks, kā arī speciāli sievietēm – endometrija, bet vīriešiem – prostatas audzēja risks. Sievietēm, kuras pārcietušas krūts vēzi, bija divreiz lielāka varbūtība saslimt ar krūts vēzi otrā krūtī salīdzinājumā ar pārējo populāciju, savukārt dzemdes gļotādas vēža iespējamība pieauga par 87 %, mieloīdās leikēmijas – par 58 %, bet olnīcu onkoloģijai – par 25 %.
Būtisks ir arī diagnozes vecums. Sievietēm, kurām krūts vēzis konstatēts līdz 50 gadu vecumam, otrs primārais vēzis bija par 86 % biežāk sastopams, salīdzinot ar tā paša vecuma sabiedrību. Tām, kurām slimība diagnosticēta pēc 50 gadu vecuma, otrā vēža risks pieauga par 17 %.
Iespējamais skaidrojums ir tas, ka jaunākām pacientes daļai biežāk sastopamas iedzimtas ģenētiskas izmaiņas, kas palielina vairāku vēža veidu risku. Piemēram, BRCA1 un BRCA2 gēnu izmaiņas saistītas ar augstāku otrās krūts, olnīcu un aizkuņģa dziedzera vēža attīstības risku.
Sievietēm, kas nāk no ģimenēm ar zemākiem sociālajiem un ekonomiskajiem resursiem, otras primārās onkoloģiskās saslimšanas risks bija par 35 % lielāks nekā tām, kas pārstāv labāk nodrošinātas sabiedrības daļas. Šīs atšķirības galvenokārt noteica ne krūts vēzis, īpaši plaušu, nieru, galvas un kakla, urīnpūšļa, barības vada un kuņģa vēža attiecībā. Tam, iespējams, par pamatu ir tas, ka smēķēšana, aptaukošanās un alkohola lietošana – zināmi šādu audzēju attīstības riska faktori – ir izteiktāki cilvēku grupās ar zemākiem ienākumiem.
Allens, maģistrants no Clare Hall koledžas, norādīja, ka šis ir vēl viens pierādījums veselības nevienlīdzībai, ar ko saskaras iedzīvotāji no sociāli nelabvēlīgiem apvidiem. Ir nepieciešams padziļināti izprast, kas izraisa lielāku sekundāro vēžu risku šajās populācijās, lai varētu izstrādāt efektīvas profilakses stratēģijas.
Vīriešiem, kuri pārdzīvojuši krūts vēzi, pretējās krūts vēža iespējamība bija 55 reizes augstāka nekā vidēji vīriešu populācijā, lai gan jāatzīmē, ka arī šādā gadījumā individuālais risks paliek ļoti zems. Konkretizējot, no 100 vīriešiem, kuriem līdz 50 vai vairāk gadu vecumam diagnosticēts krūts vēzis, apmēram trīs 25 gadu laikā piedzīvo saslimšanu ar pretējās krūts vēzi. Turklāt vīrieši, kuri atveseļojušies no krūts vēža, sastopas ar 58 % palielinātu risku saslimt ar prostatas audzēju salīdzinājumā ar citiem vīriešiem.
Pētījuma vadošais autors profesors Antonis Antoniu no Kembridžas universitātes Sabiedrības veselības un primārās aprūpes katedras uzsver, ka šis ir līdz šim lielākais pētījums, kas veltīts krūts vēža pacientu otrās onkoloģiskās saslimšanas risku izpētei. Šādus secinājumus bija iespējams iegūt, pateicoties pieejai daudzpusīgiem kvalitatīviem datiem, kas tiek ievākti veselības aprūpes sistēmā.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
