Speciālisti izstrādā modernas imunitāti stiprinošas zāles, kuras pazīstamas kā saimniekorganismu mērķētas terapijas. Šīs pieejas izmanto cilvēka dabīgo aizsardzības sistēmu, lai vērstos pret tuberkulozes izraisītāju, tostarp pret zāļu rezistentām slimības formām. Docente Suzanna Brighenti no Karolinskas institūta Infekcijas medicīnas centra (CIM) ANA Futura Stokholmā iepazīstinās ar šo tēmu šī gada ESCMID Global Congress Barselonā. Ziņots, ka 2022. gadā pasaulē tika diagnosticēti 7,5 miljoni jaunu tuberkulozes gadījumu, no kuriem 1,3 miljoni bija letāli. Apmēram 410 tūkstošos gadījumu un 160 tūkstošos nāves gadījumu vainojama daudzām zālēm rezistenta tuberkuloze (MDR-TB).
Docente Brighenti uzsver, ka Mycobacterium tuberculosis izceļas ar spēju manipulēt ar cilvēka imūnreakciju un traucēt antimikrobiālo aizsardzības mehānismu funkcionēšanu saimniekorganisma šūnās. Lai gan daži jauni pretmikrobu līdzekļi ir pieejami, antibiotiku terapija joprojām prasa ilgstošu un intensīvu lietošanu pat vieglāk ārstējamās infekcijas formās. Mutācijas, kas sniedz izturību pret zālēm, ir raksturīga mikobaktēriju īpašība, tādēļ tās spējas pretoties gan tradicionālām, gan jaunām antibiotiku grupām liecina par nepieciešamību meklēt papildu ārstēšanas risinājumus. Tāpēc jaunas ārstēšanas stratēģijas ir nozīmīgas cīņā ar tuberkulozi.
Saimniekorganismu mērķētā terapija (HDT) koncentrējas uz imūnās sistēmas aktivizēšanu, kas vēl joprojām ir maz izpētīta iespēja īpaši MDR-TB ārstēšanā. HDT ir izstrādātas, lai atjaunotu vairākus imūno ceļus inficētajās šūnās, atbalstot to antimikrobiālās funkcijas, nevis tieši kavējot baktēriju vairošanos. Šāda terapija var ietvert imunitāti stiprinošo peptīdu vai toksisko molekulu ražošanas pastiprināšanu, kā arī palīdzēt līdzsvarot iekaisuma procesus.
Docente Brighenti demonstrēs, kā viņu pētījumi ir izveidojuši platformu imūnsistēmas atjaunošanai tuberkulozes laikā, pielietojot nelielus molekulārus savienojumus, tostarp histona deacetilāzes (HDAC) inhibitorus. Šie līdzekļi ietekmē gēnu darbību imūnās sistēmas šūnās, tādējādi paaugstinot to olbaltumvielu līmeni, kas palīdz cīņā pret baktērijām. Pētījumos iegūti vairāki HDAC inhibitori, kas spēj līdz pat 50–75 % samazināt M. tuberculosis attīstību imūnās sistēmas šūnās pat bez antibiotiku klātbūtnes.
Viņa skaidro, ka, lai arī sākotnējie rezultāti liekas pieticīgi, šie imūnmodulējošie savienojumi varētu efektīvi papildināt tradicionālo ārstēšanu – kopumā uzlabojot ārstēšanas efektivitāti, samazinot antibiotiku devu un terapijas ilgumu, tādējādi uzlabojot slimnieku iznākumus. Tādējādi pastāv iespēja saglabāt līdzšinējo antibiotiku iedarbību, piemērojot papildu ārstēšanas metodes, kuras atjauno organisma dabīgo aizsardzību un palīdz mazināt nevēlamu iekaisumu un imūnsistēmas vājināšanu tuberkulozes slimniekiem.
Standarta ārstēšana tuberkulozes gadījumā parasti nozīmē 4 līdz 9 dažādu antibiotiku lietošanu katru dienu. Tā vietā, lai pievienotu vēl vienu pretmikrobu preparātu ārstēšanas shēmai, imunitāti aktivizējoši savienojumi varētu uzlabot smagi slimo tuberkulozes pacientu atveseļošanos, īpaši, ja prognoze ir nelabvēlīga MDR-TB gadījumā.
Docente Brighenti norāda, ka imūnterapijas integrēšana parastajā ārstēšanā jau būtiski uzlabojusi rezultātus tādās jomās kā onkoloģija, autoimūnie traucējumi un alerģijas. Līdzīgi pētījumi, kuros tiek kombinēti imunitātes stiprināšanas risinājumi ar antibiotikām, var būtiski mainīt pieeju tuberkulozes ārstēšanā, uzlabojot pacientu prognozes un samazinot infekcijas izplatības un rezistences risku, īpaši laikmetā, kad antimikrobiālās rezistences izplatība apdraud cilvēces veselību.
Viņa papildina, ka īstermiņā piemēroti un jau aprobēti ārstniecības līdzekļi, piemēram, terapijas ar glikokortikoīdiem vai citokīnu neitralizēšanu (piemēram, anti-IL-6 vai anti-1b), var kļūt par sākotnējo soli HDT ieviešanā tuberkulozes pacientu ārstēšanā. Arī metformīns vai nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi spēj modulināt vai mainīt imūnreakciju.
Ilgtermiņa un precīzākas imūnmodulējošās iejaukšanās, piemēram, specifisku HDAC inhibitoru lokāla lietošana, būtu testējamas klīniskajos pētījumos, lai individualizētu terapiju MDR-TB slimniekiem. Šobrīd vairāki HDAC inhibitori ir reģistrēti dažādu slimību ārstēšanai – Vorinostats, Belinostats un Panobinostats onkoloģijā, fenilbutirāts karbamīda cikla traucējumiem, Givinostats Dušēna muskuļu distrofijai.
Savienojumi, kas visefektīvāk spēj ierobežot M. tuberculosis daudzumu šūnās, sākotnēji būs jātestē laboratorijas modeļos, lai pārliecinātos par to drošību un iedarbību pirms klīnisko pētījumu uzsākšanas. Turklāt, tā kā tuberkuloze var izpausties dažādos variantos, visiem pacientiem vienāds ārstēšanas veids ne vienmēr būs optimāls. Nākotnē ārstēšanas stratēģijas tiks pielāgotas katram pacientam individuāli, ieviešot tā saukto personalizēto medicīnu arī tuberkulozes ārstēšanā.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
