Pievēršoties tam, ka krūts vēža sastopamība jaunu sieviešu vidū aug, speciālistu padome otrdien ieteica regulāru mamogrāfiju skrīningu sākt no 40 gadu vecuma, tādējādi pārtraucot līdz šim ilgi pastāvējušo un pretrunīgo praksi nogaidīt līdz 50 gadu slieksnim. Šo lēmumu pieņēma ASV preventīvo pakalpojumu darba grupa, kas pērn bija publiski izplatījusi attiecīgās rekomendācijas projektu. Grupas secinājumiem par profilaktisko veselības aprūpi ASV piešķir ievērojamu svaru un to ieteikumi tiek ieviesti plašā mērogā. 2009. gadā, kad darba grupa paaugstināja mamogrāfijas sākuma vecumu no 40 uz 50 gadiem, izcēlās liela diskusija. Tobrīd eksperti pauda bažas, ka skrīninga uzsākšana agrākā vecumā var vairāk kaitēt nekā palīdzēt, jo rodas lieka ārstēšana, tostarp trauksmi izraisoši, bet nevajadzīgi invazīvi izmeklējumi, kas lieki uztrauc sievietes.
Taču pašlaik vērojams krūts vēža gadījumu pieaugums tieši četrdesmitgadīgām sievietēm – laika posmā no 2015. līdz 2019. gadam konstatēts saslimstības pieaugums par 2 procentiem gadā, apstiprināja grupas priekšsēdētāja vietnieks doktors Džons Vongs. Darba grupa saglabā rekomendāciju, ka vidēja riska sievietēm pietiek ar pārbaudēm reizi divos gados, lai gan daudzi veselības aprūpes sniedzēji un pacienti atbalsta ikgadējās pārbaudes. Vongs norāda, ka pierādījumi skaidri apliecina: pārbaudes reizi divos gados, sākot ar 40 gadiem, dod būtisku efektu, tādēļ tas jāiesaka visām sievietēm, lai uzlabotu viņu izredzes dzīvot ilgāk un labākā dzīves kvalitātē. Viņš ir primārās aprūpes ārsts Tufts klīniskās translācijas zinātnes institūtā, kurš vada salīdzinošās efektivitātes pētījumus.
Šie ieteikumi izpelnījušies iebildumus no vairākiem sieviešu veselības aizstāvjiem, tostarp Rosas DeLauro un Debijas Vasermanas Šulcas, kas pārstāv atsevišķus štatus un norāda uz rekomendāciju nepietiekamo aptvērumu. Viņu ieskatā esošās vadlīnijas neatbilst zinātniskajiem datiem, rada nepilnības segumā, pasliktina skaidrību sievietēm un ārstiem, kā arī veicina nevienlīdzību. Grupa, risinot diskusiju, norāda, ka nav pietiekamu pierādījumu, kas apstiprinātu papildu izmeklējumu, piemēram, ultraskaņas vai magnētiskās rezonanses, lietderību sievietēm ar blīvu krūts audu. Tā rezultātā apdrošinātājiem nav pienākuma šādiem izmeklējumiem segt izmaksas arī tām pacientēm, pie kurām mamogrāfija vien nereti nespēj konstatēt vēža perēkļus un kurām ir augstāks saslimšanas risks. Šajā grupā ietilpst apmēram puse no visām sievietēm, kas sasniegušas 40 gadu vecumu un vairāk.
Pēdējās desmitgades laikā normatīvie akti liek mamogrāfijas pakalpojumu sniedzējiem sniegt sievietēm informāciju, kad konstatē blīvu audu, kā arī norādīt, ka tradicionālā mamogrāfija šajos gadījumos var nebūt pietiekama. Sākot ar septembri, visiem mamogrāfijas centriem valstī jānodrošina šāda informācija pacientēm. Ārsti bieži izraksta papildus izmeklējumus, piemēram, ultraskaņu. Taču praksē pacientēm tiek bieži prasīts daļēji vai pilnībā segt šo izmeklējumu izmaksas, arī tad, ja tās skaitās profilaktiskas pārbaudes, kurām pēc likuma būtu jābūt bez maksas. Valsts veselības apdrošināšanas sistēmā „Medicare”, kas domāta senioriem, šādu papildu izmeklējumu apmaksa nav paredzēta. Privātajā apdrošināšanas tirgū aptvere atšķiras atkarībā no noteikumiem konkrētajā štatā, izvēlētā plāna un citiem faktoriem.
Darba grupa nosaka standartu, kādus profilaktiskās aprūpes pakalpojumus obligāti jāapmaksā veselības apdrošinātājiem, nesedzot izmaksas pacientam. Tās lēmums neieviest papildus izmeklējumus kā obligātos nozīmē būtiskas sekas pacientiem, norāda apdrošinātāju asociācijas AHIP pārstāvis Roberts Treinhams. Viņš skaidro, ka tas nozīmē, ka apdrošināšanas polises nav juridiski saistošas lai segtu šos papildu izmeklējumus sievietēm ar blīvu krūšu audu, sedzot pilnas izmaksas. Atsevišķi darba devēji var izvēlēties šādu segumu iekļaut, taču likums to neprasa.
Kathleenai Kostello, pensionētai Kalifornijas iedzīvotājai, 2017. gadā 59 gadu vecumā diagnosticēja krūts vēzi. Viņa uzskata, ka ilgus gadus mamogrāfijās viņas slimība palika nepamanīta. Katru gadu viņa saņēma apstiprinājumu par vēža neesamību, kā arī vēstuli, kurā norādīts, ka viņai konstatēts blīvs krūts audums un papildu pārbaude būtu ieteicama, bet izdevumi par to netiek segti. Sešus mēnešus pēc kārtējās skaidras mamogrāfijas 2016. gadā viņa informēja savu ārstu par stīvuma sajūtu labajā krūtī. Ārsts lika veikt gan mamogrāfiju, gan ultraskaņu. Ar ultraskaņu audzējs tika atrasts 30 sekunžu laikā, norādīja Kostello, minot arī tehnoloģe uzvedību, kas lika saprast situācijas nopietnību. Audzējs bija četru centimetru liels, un Kostello piebilda, ka grūti noticēt tam, ka tāds veidojums pusgada laikā var parādīties no pilnīgi nemanāma līdz četru centimetru izmēram.
Doktors Vongs no darba grupas norāda, ka pašlaik nav zinātniska pamatojuma, kas apliecinātu, ka papildus izmeklējumi ar magnētisko rezonansi vai ultraskaņu būtiski samazina krūts vēža progresēšanu vai pagarina sieviešu ar blīvu krūts audu dzīves ilgumu. Savukārt pastāv pietiekams pierādījumu apjoms, ka šādu papildu pārbažu rezultātā bieži tiek saņemti kļūdaini pozitīvi rezultāti un veiktas biopsijas, kas rada stresu un palielina nevajadzīgu invazīvu manipulāciju skaitu. Dakteris Vongs atzīst, ka situācija ir sarežģīta un medicīnas sabiedrība gribētu sniegt skaidras atbildes sievietēm, vai šādi izmeklējumi patiešām sniedz papildu labumu.
Vairāku medicīnas organizāciju, piemēram, Amerikas radioloģijas koledža, nostāja ir atbalstoša papildus izmeklējumiem sievietēm ar blīvu krūts audu. Kā norāda šīs koledžas krūts izmeklējumu nodaļas vadītāja daktere Stamatia Destounis, pētījumos secināts, ka ultraskaņa kopā ar mamogrāfiju spēj atklāt vēl vairāk krūts vēža gadījumu šādiem pacientiem. Viņa arī min, ka sievietēm ar blīvām krūtīm un vidēju risku par saslimšanu, pēdējie pētījumi apliecina – magnētiskās rezonanses izmeklējums nodrošina visefektīvāko papildus diagnostiku, uzrādot lielāku atklāto gadījumu skaitu un pozitīvas prognozes. Koledža aicina veikt pārbaudes reizi gadā visām vidēja riska sievietēm, nevis reizi divos gados, kā to rekomendē darba grupa. Turklāt radiologu speciālisti uzsver, ka krūts vēža riska izvērtēšana jāveic līdz 25 gadu vecumam, lai augsta riska sievietes skrīningu varētu uzsākt jau pirms 40 gadu vecuma sasniegšanas.
Papildu pētījumu rezultāti liecina – melnādainas, ebreju izcelsmes un citas mazākumtautību sievietes ar krūts vēzi saskaras un mirst līdz 50 gadu vecumam biežāk nekā citas, atzīmē daktere Destounis. Viņa arī uzsvēra, ka transvīriešiem, kuri nav veikuši mastektomiju, jāveic krūts vēža skrīnings, savukārt transsievietēm, kuras lieto hormonus un līdz ar to ir augstāks saslimšanas risks nekā vidējam vīrietim, jāapspriež skrīninga nepieciešamība ar ārstu. Lai gan darba grupas ieteikums sākt pārbaudes no 40 gadiem ir solis uz priekšu, pēdējās rekomendācijas joprojām neesot pietiekamas, lai būtiski palielinātu iespēju saglābt sieviešu dzīvības.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
