Lielākā daļa cilvēku zina, ka regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo muskuļu spēku, palīdz samazināt tauku daudzumu un mazina sirds un asinsvadu slimību risku. Tomēr Jēlas universitātes medicīnas speciālistu ieskatā vingrinājumu nozīme nesākas un nebeidzas tikai pie fiziskās formas un sirds veselības. Pieci Jēlas iekšķīgo slimību eksperti, pārstāvot infekciju slimības, alerģiju un imunoloģiju, paskaidro, kāpēc kustības ir pamats labam veselības stāvoklim.
1. vingrinājumi maina jutīgumu pret insulīnu
Pētījumi, ko veicis medicīnas profesors un Jēlas diabēta pētniecības centra vadītājs Gershons Šulmans, atklājuši, ka fiziskās aktivitātes var ietekmēt muskuļu jutīgumu pret insulīnu. Insulīna nejutīgums skeleta muskuļos tiek uzskatīts par galveno faktoru 2. tipa cukura diabēta, aknu taukainās hepatozes, sirds slimību un aptaukošanās veicināta vēža attīstībā. Profesors iesaka ikdienā būt fiziski aktīviem, lai uzlabotu kardiometabolisko veselību. Pētījumi arī liecina, ka insulīna rezistence var veicināt Alcheimera slimības attīstību.
2. vingrinājumi sekmē atveseļošanos pēc infekcijām
Infekciju slimību speciālista ārsta Skota Robertsa skatījumā kustības palīdz samazināt nevēlamu seku varbūtību dažādu infekciju laikā. Hroniskas slimības, piemēram, aptaukošanās, cukura diabēts un elpceļu veselības traucējumi ir galvenie smagu komplikāciju cēloņi tādām infekcijām kā gripa, COVID-19 vai RSV. Fiziskās aktivitātes ļauj mazināt riskus un palielināt iespēju ātrāk atgūties.
3. vingrinājumi stiprina imūnsistēmu
Saskaņā ar reimatoloģijas un imunoloģijas speciālistes Elīzes Liu viedokli ir pierādīts, ka viegli vai vidējas intensitātes aerobās slodzes – piemēram, pastaigas vai skrējiens – ļauj imunoloģiskajai aizsardzībai darboties efektīvāk. Personas, kas regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, slimo retāk nekā tie, kuru dzīvesveids ir mazkustīgs. Tas varētu būt saistīts ar to, ka dažādi imūnās sistēmas šūnu tipi uzreiz pēc vingrošanas demonstrē uzlabotu aktivitāti.
4. vingrinājumi veicina zarnu veselību
Pētnieka un gremošanas slimību speciālista Avlina Imaedas skatījumā fiziskās aktivitātes uzlabo zarnu mikrobu daudzveidību un sekmē butirāta – īso ķēžu taukskābju, kas pasargā organismu no slimībām, – sintēzi. Butirāts kalpo kā būtisks enerģijas avots zarnu epitēlija šūnām, veicina to augšanu un veselību. Pieaugot butirāta koncentrācijai, mazinās iekaisīgu zarnu slimību smagums, krūts resnās zarnas audzēju risks un tiek samazināts kopējais iekaisums organismā.
5. vingrinājumi uzlabo miega kvalitāti
Fiziskā aktivitāte dienas laikā var pozitīvi ietekmēt miegu, norāda geriatrijas profesore doktore Brienne Miner. Vingrošana darbojas kā ārējs signāls organismam un smadzenēm, kas palīdz saprast, kad būt nomodā un kad pienācis laiks nakts atpūtai. Stabila un ritmiska diennakts ritma uzturēšana nodrošina pilnvērtīgāku un dziļāku miegu. Regulāra kustību aktivitāte uzlabo gan fizisko, gan psihisko veselību, mazina miega sūdzību risku un, iespējams, palīdz uzlabot jau esošas miega grūtības.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
