Minnesotas mājputnu audzētājs Lorenss Brejs novembrī ieradās savā fermā un konstatēja, ka daļa viņa olu dējējputnu miruši no ļoti lipīga putnu gripas paveida. Nedēļas laikā viņš zaudēja gandrīz pusi no visas saimes. Kad pavasarī Breja tītari atkal sāka dēt olas, viņš izmantoja neierastu aizsardzības risinājumu – uz kūtīm tika uzstādīti lāzeri, kas izstaro zaļus gaismas starus, lai aizbaidītu savvaļas pīles, pūces un citus iespējamos nāvējošā vīrusa pārnēsātājus. Pavasara migrācijas laikā audzētāji visā valstī gatavojas iespējamam jaunam putnu gripas uzliesmojumam. Pat ja nesenākā gripas vīrusa paveida uzliesmojums skāra tikai nelielu daļu no aptuveni 10 miljardiem dējējvistu, tītaru, pīļu un citu putnu, kas katru gadu tiek audzēti valstī, daži putnu audzētāji, tostarp Brejs, sāk meklēt inovatīvas metodes saimju aizsardzībai, tostarp izmanto dronus, skaņas trauksmes, balonus un plēsīgos dzīvniekus kā atturēšanas līdzekļus.
Jaunas pieejas cīņā pret vīrusu
Šī prakse atklāj gan mazo saimniecību, gan arī dažu lielāku uzņēmumu centienus nodrošināt aizsardzību pret infekciju, kā arī nogurumu un bažas, kas radās pēc vairākiem gadiem stingri ievērojot sanitārijas prasības, slēgšanas pasākumus un diskusijas par vakcīnām. Smagi cietušas galvenokārt lielās industriālās saimniecības un lieljaudas olu dējējvistas: divas trešdaļas no visiem bojā gājušajiem putniem bija tikai 30 saimniecībās, kurās katrā atradās vismaz miljons dējējvistu. Tītaru saimniecības, kā Breja uzņēmums, arī piedzīvojušas ievērojamus zaudējumus – 350 no 481 komerciālās saimniecības tika konstatēti slimības gadījumi.
Putnu jutība pret infekciju
Pēc Minesotas universitātes putnu veselības speciālistes Dr. Kerolas Kardonas teiktā, saimniecību tuvums savvaļas ūdensputnu migrācijas ceļiem paaugstina risku, jo tītari ir īpaši uzņēmīgi pret vīrusu. Inficēšanās rada būtiskas sekas. Saskaņā ar valsts noteikumiem, ja kāds saimes loceklis inficēts, jālikvidē visa saime, dzīvnieku līķi jāutilizē kompostējot, aprakjot, sadedzinot vai pārstrādājot. Kopš 2022. gada februāra, kad tika atklāta līdz šim nāvējošākā vīrusa forma, valstī bojā gājuši aptuveni 90 miljoni putnu, skarti vairāk nekā 1100 ganāmpulku.
Lai pilnībā attīrītu un dezinficētu teritorijas, kur uzliesmojusi infekcija, nepieciešams ilgs laiks, kā rezultātā ražošana var apstāties uz vairākiem mēnešiem. Olu dējējvistu kopskaits no 2021. līdz 2023. gadam samazinājās par apmēram septiņiem miljoniem, tāpēc vienā gadā ražo par miljardu olu mazāk, kas ietekmēja arī cenu pieaugumu.
Saimniecību piemēri un pieredze
Kristians Aleksandrs, kurš audzē dējējvistas 120 hektāru lielā teritorijā starp piekrastes sekvojām un Kluso okeānu netālu no Krescentas pilsētas Kalifornijā, pastāstīja, ka pēc vēlīnā 2022. gada putnu gripas uzliesmojuma bija nepieciešami seši mēneši līdz pilnīgai ražošanas atjaunošanai. Viņš norādīja, ka vissmagākais ir putnu zaudējums, pēc tam – darbinieku zaudēšana un nespēja nodrošināt klientus ar produkciju. Turklāt ķermeņu iznīcināšana un kompostēšana saistījās ar emocionālu pārdzīvojumu.
Aleksandrs pats savāc olas no mobilajām kūtīm bez durvīm un grīdas, ļaujot dējējvistām brīvi pārvietoties ārā. Lai atjaunotu saimi un izvairītos no ilgas jauno cāļu audzēšanas, viņš iegādājās brūnas ekoloģiskās vistas, kas jau sasniegušas augstāko olu dējējas vecumu. Gandrīz trīs gadus vecās vistas dēj mazāk olu, tomēr Aleksandra saimniecība atkal darbojas ar pilnu jaudu – dienā tiek iegūtas 10–12 tūkstoši olu.
Lai novērstu atkārtotu slimības izplatību, Aleksandrs ir ierobežojis ekskursijas, pārgājis uz rūpīgu dezinfekciju, bet apņēmies turpināt sekot saviem uzskatiem. Kā ASV ganīto putnu audzētāju asociācijas prezidents viņš norāda, ka starp 1100 biedriem reģistrēti tikai daži inficēšanās gadījumi. Viņš uzskata, ka ar dējējvistu pilnīgu izolēšanu no apkārtējās vides vīrusu neizdosies pilnībā ierobežot.
Arī viņš izmēģināja lāzerus kā aizsardzības risinājumu, taču pēc laika krauķi pierada pie lāzeru kustībām un vairs nebaidījās no šiem gaismas efektiem. Putnu atbaidīšanas tehnoloģiju ražotāju pārstāvis Kreigs Dūrs atzīst, ka pieprasījums pēc šādiem risinājumiem palielinās ar katru jaunu uzliesmojumu. Piena ražotāji arī interesējas par šīm sistēmām, kuru sākotnējā cena ir aptuveni 12 500 eiro, jo slimība nesen konstatēta arī govīm.
Citi aizsardzības pasākumi
- Putnu tīklu uzstādīšana
- Skaņas signāli un trokšņa iekārtas
- Piepūšamas lelles vai baloni
Pēc Dr. Kardonas teiktā, saimniecībām regulāri jāpilnveido aizsardzības pasākumi, jo vīruss ir sezonāls un mainīgs. Intensīva piepūle un atslodzes posmi atgādina sprinta atkārtojumus – pēc aktīvās fāzes jāiegulda resursi, lai nostiprinātu noturību līdz nākamajai sezonai.
Ieteikumi saimniecību drošībai
Lai palielinātu noturību pret uzliesmojumiem, speciālisti iesaka ievērot vairākus svarīgus soļus:
- Samazināt apmeklētāju skaitu
- Veikt regulāru dezinfekciju un rūpīgu tīrīšanu
- Sargāt ūdens un barības krājumus no saskares ar savvaļas putniem un zīdītājiem
- Izolēt jauniegādātus dzīvniekus vai tos, kas atgriezušies no citām saimēm
Tomēr putnu gripa dažkārt spēj izplatīties arī pilnīgi noslēgtās ganāmpulkos. Piemēram, Brejam ir īpaši norādīta stāvvieta visiem cilvēkiem, kas strādā ar tītariem, dāņu tipa ieejas, lai varētu nomazgāties un dezinficēties, kā arī gaisa ieplūdes sistēmas ar filtrāciju. Viņš norāda, ka drošības piesardzības protokoli var tikt pastiprināti līdz galējai robežai, bet inficēšanās risks pilnībā nepazūd. Daži putnu audzētāji izjūt apnikumu un mentālu spiedienu no šādas nemitīgas uzraudzības.
Ilgtermiņa stress un pieredze
Samanta Gesona, kura Ziemeļkarolīnas ganībās uztur 2000 broileru un 400 tītaru, ievēro drošības pasākumus un izmanto dronus, lai aizbaidītu grifus, kas varētu pārnest slimību. Neskatoties uz gadiem ilgušām bažām, viņa ir iemācījusies sadzīvot ar šīm problēmām un salīdzina savu reakciju ar pārslodzi, ko piedzīvoja pandēmijas sākumā. Tagad Gesona uzskata šo risku par dzīves sastāvdaļu.
Račeļa Arestada savā Konektikutas dārzā sākotnēji gandrīz katru dienu vēroja valsts uzliesmojumu karti, jo viņas astoņpadsmit vistas, kuras mitinās īpaši izbūvētā rozā mājiņā, bija ierobežotas iekšā. Divu gadu laikā viņas piesardzība mazinājusies. Viņa joprojām pārbauda informāciju par vīrusa izplatību tuvumā, izvairās no suņu laukumiem ar zosu mēsliem un novieto balonus, lai atturētu lapsas, kas varētu izplatīt slimību vai apdraudēt putnus. Taču priekšstats par vistu pastāvīgu turēšanu slēgtā telpā viņu neapmierina. Arestada pauž vēlmi, lai kādreiz nākotnē būtu pieejama vakcīna nelielu mājputnu saimju īpašniekiem, jo viņas vienīgais mērķis ir veselīgs un laimīgs ganāmpulks.
Brejs, kas ir arī Minesotas tītaru pētniecības un veicināšanas padomes priekšsēdētājs, atzīst, ka nodrošināt pilnīgu aizsardzību pret putnu gripu ir ļoti sarežģīti. Viņš saka, ka šādā ikdienas režīmā cilvēks sāk izjust izsīkumu un nezina, kā vēl varētu rīkoties citādi. Šis jautājums joprojām ir aktuāls daudziem mājputnu audzētājiem.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
