Ja zobu bojāšanās netiek ārstēta ilgstoši un smaganu veselībai netiek pievērsta pietiekama uzmanība, var attīstīties zobu cista. Tā ir kapsula ar šķidru saturu, kas ar laiku mēdz palielināties. Ja to neārstē, cista var bojāt zobus, kaulaudus un izraisīt infekciju izplatīšanos.
Kas ir zobu cista
Zobu cista ir patoloģisks veidojums, kas veidojas ap zoba sakni vai tā audos. Tā ir dobumā, kuru piepilda šķidrs vai pusšķidrs saturs, un kuru ietver blīvs saistaudu apvalks. Cistas var rasties jebkurā vecumā dažādu iemeslu dēļ – piemēram, ilgstoša iekaisuma vai zoba nepilnīgas izšķilšanās rezultātā. Bieži tās attīstās bez simptomiem un tiek atklātas nejauši, veicot rentgenizmeklējumus citu iemeslu dēļ. Pieaugot tās var kļūt sāpīgas, veicināt infekcijas iekaisumu un sekmēt apkārtējo audu bojājumu.
Periodonta uzbūve un funkcijas
Lai labāk saprastu cistu raksturu, nepieciešams iepazīties ar zoba uzbūvi. Katrai tā daļai ir savs uzdevums un īpašības. Redzamā zoba daļa ir kroņa daļa. To pārklāj emalja, kas ir cilvēka organisma viscietākais materiāls. Emalja aizsargā zobu no mehāniskiem bojājumiem un temperatūras svārstībām. Tā ir gandrīz pilnībā no minerālvielām un nesatur dzīvās šūnas, tāpēc bojājuma gadījumā tā pati neatjaunojas. Zem emaljas ir dentīns – galvenais zoba audums. Vēl dziļāk ir pulpa, kas ir mīkstais audums ar asinsvadiem un nerviem, nodrošinot zoba barošanu. Tas reaģē uz ārējiem kairinātājiem, un pulpas iekaisumu parasti pavada spēcīgas sāpes. Zoba sakne ir nostiprināta žokļa alveolārajā kaulā. Šis kauls ir ar īpašām ieejām (alveolām), kurās fiksējas zoba saknes. Alveolārajā kaulā sakni notur periodonta saites – saistaudu šķiedras, kas nodrošina balsta funkciju un slodzes absorbēšanu košļāšanas laikā. Saknes galējā daļa, kas atrodas tālāk no kroņa, ir saknes virsotne. Šajā vietā ir saknes kanāla atvere, caur kuru asinsvadi un nervi ieplūst zobā, nodrošinot zoba uzturu un inervāciju. Saknes virsotne ir būtiska zoba veselībai, jo tieši caur to notiek vielmaiņa starp zobu un žokli. Visa sakne ir pārklāta ar speciālu kaulaudu – cementu, kas palīdz zobu stiprināšanai pie apkārtējām šķiedrām un žokļa kaulā. Kopā smaganas, zoba saknes cements un alveolārais kauls veido periodontu.
Zobu cistu veidi
Cistas klasificē pēc izcelsmes un atrašanās vietas. Visbiežāk sastopama ir radikulāra cista, kas parasti veidojas ilgstoša iekaisuma rezultātā zoba saknes galā, tālākajā zoba daļā no kroņa. Šis iekaisums bieži rodas, ja kariesu, pulpitītu vai periodontītu neārstē laikus. Radikulārās cistas traucē normālu vielmaiņu zobā un izraisa iekaisuma procesus, kas pakāpeniski iznīcina apkārtējo kaulu. Rezultātā zobs var kļūt kustīgs un to var nākties izņemt. Folikulārā cista (zoba aizmetņa cista) attīstās no zobu folikula ap vēl neizšķīlušos zobu, bieži vien pie gudrības zobiem vai ilkņiem. Šīs cistas mēdz izaugt lielas, bojā kaulu vai var skart kaulu augšanu. Īpašs veids ir keratocista, kurai raksturīgs agresīvs pieaugums un augsts recidīvu risks pēc operatīvas likvidēšanas. Šo cistu sieniņās ir šūnas, kas spēj veidot keratīnu – vielu, kura raksturīga nagiem un matiem. Šī iemesla dēļ keratocistas struktūra ir blīvāka, tās attīstās straujāk un var atjaunoties arī pēc ķirurģiskas apskates. Tās var rasties jebkurā žokļa daļā. Atlikušā (reziduālā) cista veidojas kā komplikācija pēc zoba raušanas. To var izraisīt cistas paliekas vai dažādi citi faktori, piemēram, nepareiza sakņu kanālu ārstēšana. Ja sānu sakņu kanālos paliek inficētas šūnas, tās izraisa jaunu audu iekaisumu, kas sākumā veido granulomu. Granuloma ir neliels veidojums, kas sastāv no makrofāgiem, limfocītiem un citām imūnsistēmas šūnām, un rodas kā reakcija uz hronisku iekaisumu infekcijas, svešķermeņu vai autoimūnu slimību gadījumā. Laika gaitā granuloma var pāriet par cistu. Atlikušā cista var izveidoties arī mehānisku traumu, ilgstošu audu bojājumu (piemēram, ilgstošas pārliekas košļāšanas slodzes) vai arī hronisku smaganu vai augšžokļa blakusdobumu slimību dēļ.
Izplatība
Zobu cistas var attīstīties jebkurā vecumā. Pusaudžiem un jauniem pieaugušajiem biežāk sastopamas folikulāras cistas, jo tās pārsvarā saistītas ar aizkavētu dažādu molāru, tostarp gudrības zobu, šķilšanos, nevis ar infekcijas procesiem. Radikulārās cistas biežāk ir vecākiem pacientiem, jo tās parasti attīstās pēc ilgstošiem iekaisumiem, piemēram, kariesa un tā komplikācijām. Šis veids sastāda apmēram 70% no visām zobu cistām.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
